Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. aprīlis, 2016
Drukāt

Papes govis labi pārlaidušas ziemu. Maijā gaidāmi 15 savvaļas teliņi!

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale
Uzziņa

2500 apmeklētāju gadā

Ar unikālajām dabas vērtībām var iepazīties, izstaigājot arī 32 km garo ezera taku, kas ved apkārt Papes ezeram. Takas sākums ir pie Papes kanāla Papes ciemā. Ja negribas mērot tik garu ceļu, var izstaigāt arī īsāko – 9 km – dabas procesu taku (šī taka pērn atjaunota).

2015. gadā pie Papes ezera zirgiem un govīm ciemojās apmēram 2500 reģistrēto apmeklētāju.

Papes dabas parkā sācies tauru govju atnešanās laiks – katru gadu aprīlī un maijā šeit pasaulē nāk 10 – 15 savvaļas govju teļi. Patlaban Papes ezera pļavās ganās 60 tauru govis un 55 savvaļas zirgi, kā arī astoņi sumbri.

Ekskursijas notiek gidu pavadībā, lai ierobežotu apmeklētāju vēlmi mēģināt piekļūt maksimāli tuvu dzīvniekiem un dzīvniekus papaijātu (tās tomēr nav mājas govis!) vai lai iedotu baltmaizes kukuli. “Ja govīm nepatīk cilvēku klātbūtne, tās sāk šņākt, bet parasti, ja kaut kas nepatīk, iet prom. Zirgi ir komunikablāki,” stāsta Ints Mednis, Pasaules dabas fonda pārstāvis. Govis pieradušas pie pastāvīgas apmeklētāju klātbūtnes, tāpēc nav izteikti tramīgas.

Kumeļu dzimšana parasti notiek maijā un jūnijā. Ķēve, tuvojoties dzemdībām, stāv bara vidū un pārējie bara zirgi tai apkārt, bet govis, tuvojoties šim brīdim, nodalās nostāk un teļu pasaulē laiž krūmos vai garā zālē. Tad teliņš apmēram divas dienas guļ paslēptuvē, to ik pa brīdim māte pabaro, bet “trešā ceturtā dienā abi divi kleberē pie bara atpakaļ”, atšķirības iezīmē I. Mednis.

Govis un zirgi faktiski pārtiek tikai no tā, ko var atrast palieņu pļavās un krūmājos. Ja ir ļoti bargas ziemas, tad tiek mazliet piebarotas ar sienu, bet tikai viena iemesla pēc – lai nemēģina izkļūt no aplokiem. Kopumā dzīvnieku ganībām iežogoti 360 ha.

“Optimāli uz vienu govi vajag 2 hektārus, lai viņas varētu izdzīvot bez cilvēka iejaukšanās. Jo savvaļas govīm citādāks barošanās režīms nekā mājas govīm. Piemēram, pavasarī un vasarā govis pārtiek no zāles, ziemā, rudenī 20 – 30% no barības veido krūmi. Mizu nošķeļ, ar ragiem nolauž un šķin iekšā zarus. Pavasarī otra viņu vājība ir svaigie niedru dzinumi, kas ir sulīgi un saldi.”

Govis tiek uzraudzītas visu laiku, regulāri pārbaudot aploku nožogojumus.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.7
Alūksne +3.6
Daugavpils +5
Saldus +5
Liepāja +6.6
Jelgava +5
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +4
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+