Ekonomika
Nauda

Parāds nav brālis, bet attīstība 16

Publicitates foto

Ne vienmēr “strādā” latviešu iemīļotais sakāmvārds “parāds nav brālis”. Šodien bez aizņēmuma ir grūti attīstīt uzņēmējdarbību, un visi Latvijas lielie un veiksmīgie uzņēmumi “dzīvo uz parāda”. Turklāt šobrīd aizņēmuma procenti un nosacījumi stabilajiem uzņēmumiem ar labu kredītvēsturi ir ļoti izdevīgi. Svarīgi ir nevis nebūt parādā, bet precīzi norēķināties par savām saistībām.

Kreditējot uzņēmumus, ir svarīgi trīs komponenti – uzņēmēja līdzšinējā pieredze konkrētajā uzņēmējdarbības veidā, uzņēmumu finanšu rādītāji un nodrošinājums. Komercķīla no banku puses tiek uztverta kā nozīmīgs nodrošinājuma veids, atgādina bankas “Citadele” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece. Uzņēmumu sniegtās komercķīlas ir viens no rādītājiem, kas uzskatāmi atspoguļo situāciju aizņemšanās frontē.

Ķīlu mazāk, bet lielākas

Lai gan 2015. gadā kopumā ir izsniegts mazāk jaunu komercķīlu nekā gadu iepriekš, to kopsumma ir lielāka, liecina “crediweb.lv” apkopotā informācija. Te jāņem vērā, ka tika analizētas tikai jaunās komercķīlas, kas liecina par jauniem aizņēmumiem, un pētījumā netika iekļautas pagarinātās ķīlas. Piemēram, “Swedbank” komercķīlu struktūrā proporcionāli lielāko daļu veido grozījumi jau esošo komercķīlu līgumos. “No jauna noslēgto komerc­ķīlu īpatsvars veido aptuveni 20% no kopējo līgumu skaita. Ķīlas nodrošinājuma summa palielinās, ja tiek palielināta kredīta summa,” skaidro “Swedbank” Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītāja Agita Jākobsone.

Latvijas Komercbanku asociācijas apkoptā informācija liecina, ka šogad banku kredītportfelis ir atguvies un ir vērojams mērķtiecīgs un stabils pieaugums. Piemēram, biznesa kreditēšana šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi lielāko apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet kopējais kāpums jaunizsniegtajiem kredītiem visos trīs ceturkšņos ir bijis 6%.

Banku analītiķi norāda, ka Krievijas un Ukrainas konflikta negatīvā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem un to kredītspēju ir bijusi mazāka, nekā tika prognozēts. Savukārt uzņēmēji ir spējuši saņemt kredītu bez Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas ir viens no svarīgākajiem biznesa attīstības atbalsta instrumentiem. Augot kreditēšanas aktivitātei, aug arī kopējais komercķīlu apjoms. Turklāt, augot jauno investīciju projektu skaitam, šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu SEB bankā ir pieaudzis arī no jauna ņemto ķīlu īpatsvars. Īpaši pozitīvas tendences redzamas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.

Vērtējot nozaru griezumā, redzams, ka visvairāk jaunas komercķīlas devuši finanšu pakalpojumu sniedzēji, liecina “crediweb.lv” pētījums. Un te, protams, lomu spēlējis nebanku kreditēšanas buma turpinājums.

Valsts palīdzīgā roka

Līderis pēc ņemtās ķīlas summas ir Finanšu ministrija, kas saņemta no akciju sabiedrības “Reverta” – “Parex bankas” “sliktās puses”. Nākas atzīt, ka arī pārējās lielākās Finanšu ministrijas ņemtās ķīlas – “Hiponia”, “Air Baltic Corporation”, “Liepājas metalurgs” – vairāk liecina par palīdzību “rūpju bērniem” nekā par biznesa attīstību, ko varētu attiecināt uz ieguldījumiem, piemēram, “Attīstības finanšu institūcijā “Altum””.

Finanšu ministrijas pārstāve Maija Straupmane skaidro, ka Finanšu ministrija slēdz nodrošinājumu līgumus ar aizņēmējiem, sniedzot valsts aizdevumus un valsts galvojumus. Līdz ar aizdevuma līguma vai attiecīgi galvojuma līguma parakstīšanu tiek parakstīti arī nodrošinājumu līgumi. Tāpat papildu ķīlas var tikt pieprasītas saskaņā ar noslēgtajiem nodrošinājuma līgumiem, pasliktinoties aizņēmēja kredītspējai. Lielāko daļu valsts aizdevumu portfeļa veido aizdevumi pašvaldībām, kur aizdevumu atmaksa tiek garantēta ar pašvaldību budžetiem.

Lai arī metalurģijas uzņēmumi – gan 1991. gadā dibinātā AS “Liepājas metalurgs”, gan 2014. gadā reģistrētā AS “KVV Liepājas metalurgs” – nekad nav piederējuši valstij, to darbība cieši saistīta ar valsts atbalstu. Šobrīd joprojām pastāv divas akciju sabiedrības ar līdzīgiem nosaukumiem, AS “Liepājas metalurgs” ir atzīta par maksātnespējīgu, un to joprojām pārvalda maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Savulaik valsts galvoja par AS “Liepājas metalurgs” aizņēmumu, kuru arī pati dabūja samaksāt, 2013. gadā lielākajai summai sasniedzot 67,5 miljonus eiro jeb 0,3% no togad prognozētā IKP.

Bet AS “KVV Liepājas metalurgs” pieder jaunajiem īpašniekiem no Ukrainas “KVV Group”, tomēr uzņēmuma darbību jau ilglaicīgi neizdodas nostatīt uz saprātīgas attīstības sliedēm. Pirms nedēļas Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš “TV3 ziņām” atzina, ka no uzņēmuma īpašniekiem šobrīd nav saņemtas nekādas indikācijas, ka līdz 27. decembrim tiks samaksāts pirmais ķīlas parāda maksājums – 2,7 miljoni eiro par pamatražotnes iegādi. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka uz Ziemassvētkiem valsts aizdevumu portfelī kavēto maksājumu nav.

Vēl viens “karsts pīrādziņš” šobrīd ir Latvijas nacionālā aviokompānija “Air Baltic”. Portāls “la.lv” jau vēstīja, ka valdība atbalstījusi 80 miljonu eiro aizdevumu “Air Baltic” no valsts kases. Arī līdz šim valsts ir atbalstījusi nacionālo aviokompāniju gan Finanšu ministrijas personā, gan ar Citadeles bankas aizdevumiem, kamēr tā atradās valsts īpašumā. “Air Baltic” pēc turbulences finanšu rādītājos, sabalansējot apgrozījumu, pēdējos gados ir spējusi atgriezties pie peļņas un uzlabot šo rādītāju. Vēl 2012. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem, bet 2013. gadā tās peļņa bija divi miljoni eiro, 2014. gadā – 10,7 miljoni eiro.

Ja citu lielo ķīlu gadījumos valsts veic vairāk sociāli ekonomisku funkciju, lai saglabātu darba vietas vai neļautu visu tirgu ietekmējošam uzņēmumam “aiziet pa burbuli”, atšķirīga situācija redzama “Attīstības finanšu institūcijā “Altum””, kas pieder trim ministrijām – Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības. Institūcija izveidota, lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu un to biznesu attīstību. Šajā gadījumā nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota nevis neveiksmīgi vadītu biznesu glābšanai, bet gan jaunu izveidei un augšanai.

Lielākais parādnieks – Rīga

Neizbrīna, ka lielāko ķīlu devēji ir Rīgas pašvaldības uzņēmumi. Rīgas pilsētai pieder 13 kapitālsabiedrības, liecina informācija pašvaldības mājas lapā, no tām topā atrodamas divas, kas tieši pieder Rīgas domei, un “Rīgas acs”, kas pieder “Rīgas satiksmei” un būtībā arī uzskatāms par pilsētas uzņēmumu.

“Rīgas satiksme” viennozīmīgi ir uzņēmums ar lielām parādsaistībām. Uzņēmumā jaunie tramvaji, trolejbusi un autobusi, ar kuriem rīdzinieki ikdienā pārvietojas pa pilsētu, ir pirkti ar aizņēmuma palīdzību un paši kalpo kā ķīlas priekšmeti. “Rīgas satiksmes” lielākās komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa sasniedz 200 miljonus eiro, arī citas ķīlas mērāmas vairākos desmitos miljonu eiro. Ar 144,7 miljonu eiro apgrozījumu 2014. gadā uzņēmums vienlaikus strādājis ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem. Jāteic, ka “Rīgas satiksme” pēdējos gados konstanti strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem. Un šajā situācijā prasās retorisks jautājums: vai Latvijas bankas tik dāsni kreditētu šādu uzņēmumu, ja tā darbība netiktu dotēta ar nodokļu maksātāju naudu?

Lai arī sākotnēji (uzņēmuma izveidošanas laikā) tika ziņots, ka “Rīgas acs” plāno ieguldīt aptuveni 4,5 miljonus latu (6,4 miljoni eiro) sabiedriskā transporta integrētās kustības kontroles, pasažieru drošības un informēšanas sistēmas ieviešanai, 2014. gadā “Rīgas acs” valdes priekšsēdētāja Anita Gaile aģentūrai “BNS” pastāstīja, ka ir atvērta kredītlīnija bankā “Danske Bank”. Pēc viņas teiktā, kredītlīnijas kopējais limits ir 15,8 miljoni eiro, termiņš septiņi gadi, bet tās nodrošinājums – visa “Rīgas acs” manta kā lietu kopība.

Privātajiem nedrošāk

Vērtējot uzņēmumu risku profilu, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir zemāks kredītrisks. Valsts un pašvaldību uzņēmumi darbojas legālajā ekonomikā, kas palīdz nodrošināt to darbības caurredzamību. Valsts īsteno samērā stingru uzraudzību, kas bankām sniedz pārliecību par šo uzņēmumu stabilitāti. Turklāt arī pieredze apliecina, ka valsts un pašvaldību segmentā uzņēmumu stabilitāte ir augstāka nekā privātajā sektorā – praksē ir bijuši vien atsevišķi restrukturizācijas gadījumi. Tādēļ sarunas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem par kreditēšanas projektiem parasti ir vienkāršākas, atklāj SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris ­Larionovs. Tajā pašā laikā, vērtējot valsts vai pašvaldības pieteikumus, ir jāņem vērā vairāki normatīvie regulējumi, kas uz privātā sektora klientiem vispār neattiecas, papildina A. Jākobsone.

Vērtējot lielākās ķīlas privāto uzņēmumu sektorā, redzami daudzi patērētājiem pazīstami vārdi – gan kinoteātru tīkls “Forum Cinemas”, gan telekomunikāciju kompānija “Bite Latvija”, gan “Linstow” piederošie tirdzniecības centri. Tāpat ievērojamas ķīlas ir devuši lielāko banku līzinga kompānijas – “HL Līzings” un “SEB Līzings”. Par ievērojamiem attīstības plāniem liecina “Graanul Invest” grupas uzņēmumu ķīlas vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Igaunijas “Graanul Invest”, kas ir granulu ražotājs Baltijas reģionā, 2015. gadā iegādājās Latvijas granulu ražotāju “Latgran”. “Latgran” un “Graanul” kombinācijas rezultātā tika izveidots lielākais Eiropas granulu ražotājs un viens no vadošajiem pasaules spēlētājiem.

Pie ievērojamām ķīlu summām redzams, ka finansējuma piešķiršanā piedalās arī ārvalstu bankas, kā arī vietējā tirgū pārstāvēto banku mātes sabiedrības. Ņemot vērā, ka topā pārstāvēti ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kuri darbojas daudzās valstīs, arī sadarbība ar bankām notiek starptautiskā līmenī. Piemēram, telekomunikāciju uzņēmums “Bite Latvija” un tā meitas sabiedrība “Tele Tower” ķīlas devuši vienai no pasaules vadošajām bankām “Deutsche Bank”. Savukārt Nīderlandes holdinga “Stichting Galaxy Finance” meitas uzņēmums Latvijā “Baltics Credit Solutions Latvia”, kas nopirka Latvijas Krājbankas korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus, ķīlu izsniedzis ASV bāzētai “Citibank”.

Kredītu atdošana kavējas

Latvijas Komercbanku asociācijas statistika liecina, ka Latvijā ir augstākais kavēto kredītu apjoms Baltijā. Lai gan pēdējos gados neapmaksāto kredītu apjoms mazinās, šogad ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 4,85%, bet līdz 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 3,76%. Latvijā uzkrājumi nedrošiem kredītiem salīdzinājumā ar izsniegtajiem kredītiem veido 5,19%, savukārt Lietuvā – 3%, Igaunijā – 1,05%.

M. Larionovs skaidro, ka problemātiskais kredītportfelis lielākoties sastāv no projektiem, kas krīzes laikā kļuva maksātnespējīgi. Lielāko apjomu tajā veido nekustamo īpašumu projekti, un vairākumā gadījumu tie ir komercprojekti. Bet pie pozitīvajiem piemēriem var minēt lauksaimniecības un mežizstrādes nozares – tajās kavēto kredītlietu īpatsvars ir vismazākais. “Fakts, ka Latvijas finanšu sektorā problemātiskā kredītportfeļa apjoms pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus, skaidrojams galvenokārt ar diviem apstākļiem: pirmkārt, krīzes laikā recesija Latvijā bija dziļāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Otrkārt, Latvijas tiesiskās vides faktors – ilgais un brīžiem neprognozējamais tiesas process, kas daudzos gadījumos kavē gala risinājuma panākšanu,” skaidro M. Larionovs. Turklāt “Swedbank” un SEB bankas pārstāvji teic, ka pēc ekonomiskās krīzes izsniegtajiem kredītiem problēmas ar kavējumiem kopumā nepastāv un kavējumu skaits ir nebūtisks. Tas ir faktiski tādā pašā līmenī kā Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par ekonomikas un valsts attīstību, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis norāda, ka uzņēmumu spēja aizņemties ir zemāka, nekā būtu nepieciešams straujai tautsaimniecības attīstībai. Ja nākamajā gadā valsts efektīvi apgūs Eiropas struktūrfondus, kreditēšanas apjomi varētu turpināt pieaugt. M. Larionovs papildina: “Jauno projektu skaitu krietni ierobežo pieejas trūkums ES fondiem. ES fondu pieejamība ļoti tieši ietekmē biznesa gatavību investēt, taču atbildīgās iestādes vēl joprojām kavējas ar ES fondu programmu atvēršanu. Tādēļ nākamgad sagaidām, ka pieprasījums pēc kreditēšanas uzņēmumu sektorā pieaugs ar nosacījumu, ja uzlabosies pieeja ES fondiem.”

Galerijas nosaukums

 

LA.lv