Mobilā versija
+0.2°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
13. februāris, 2017
Drukāt

Pasīvā sporta zāle. Vidzemē labākās būves ir tilti, “Sala” un kazarmas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Skates “Gada labākā būve 2016” žūrijas dalībnieki 3. februārī vērtēja labākās būves Vidzemē.

Pasīvās publiskās ēkas

Ādažu Brīvās Valdorfa skolas zālei ir lieli logi, fasādē saules baterijas, apdarē izmantoti neēvelēti dēļi un Latvijas finieris. Īpaša ir zāles apsilde. Ēkas siltumenerģijas patēriņš ir tikai 14,03 kWh/m2 gadā. Vācijā ražota siltumdevēja stari krīt no sildītājiem, pie griestiem piekārtiem, kas sasilda grīdu, kas savukārt atdod siltumu visai telpai. “Līdz šim mums nebija savas sporta zāles. Tagad mums ir pirmā energoefektīvā sporta ēka Pierīgā, kas atbilst pasīvās mājas standartiem,” smaida Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone. “Ēka ir uzbūvēta atbilstoši pasīvās mājas prasībām – tai ir bieza siltumizolācija, tā ir hermētiska, ir novērsti siltuma zudumi, nav tā dēvēto termisko tiltu, ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju, apkurei un apgaismojumam tiek izmantotas saules baterijas un siltumsūknis,” stāsta pasīvo ēku speciālists Artis Dzirkalis, žūrijas loceklis un SIA “CMB” valdes priekšsēdētājs. Ēku projektēja arhitektu birojs SIA “Mans” un “A.R.T.”, būvuzņēmējs – AS “UPB”.

Pēc Alojas novada domes pasūtījuma tapis Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka “Sala”, ar kuru “LA” jau iepazīstinājusi. Pasīvā ēka veidota kā 526,2 kvadrātmetrus liela sala. Tajā ir lēzena uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet dienesta ieejas kāpnes nesaskaras ar mājas sienu – pāris centimetru platā sprauga rada sajūtu, ka ēka teju, teju aizpeldēs pie savām vārdamāsām Ungurpils dzirnavu ezerā. “”Sala” ir kopeksperiments ar norvēģu partneriem,” stāsta Māris Možvillo, Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks. “Būvuzraugs šeit strādāja piecas dienas nedēļā, nevis nāca kā viesstrādnieks,” viņš piebilst. Projekta autors SIA “HUMA arhitektu studija”, būvuzņēmējs SIA “Monum”, būvuzraugs SIA “Firma L4”.

Tiltu būvējuši arī ūdenslīdēji

Arī Valsts reģionālā autoceļa P15 Ainaži–Matīši divarpus kilometru posma un tilta pār Salacu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Alojas novada dome. Tilta balstu betonēšanai izmantota sarežģīta metode, īpaši veidņi un ūdens atsūknēšana. Bijuši vajadzīgi pat ūdenslīdēji.

“Vecajam tiltam gājēju ietves nebija. Daudziem tiltiem gājēji iet pa abām pusēm, bet, ja no abām pusēm mammas stumj bērnu ratiņus un satiekas uz tilta, tad ir grūti samainīties. Šeit ir plaša eja gājējiem, droši norobežota no transporta plūsmas,” stāsta “8 CBR” darbu vadītājs Kaspars Ieviņš.

Kocēnu pagastā tapa komplekss Zažēnu purva ceļš un Menčupītes tilts. 11,3 metrus garā un vairāk nekā četrus metrus platā tilta celtspēja ir 60 tonnas, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu teritoriju, kas jāapsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”.

Pēc Kocēnu novada domes lūguma šeit ierīkota atpūtas vieta, tāpēc pie skaistā koka tilta būs arī galds un soli. “Pirms simts gadiem šeit stiepās dzelzceļa posms Smiltene–Ainaži. Pasūtītāja uzdevums bija saglabāt šķelto laukakmeņu balstus un laiduma konstrukciju izbūvēt no koksnes. Tika izmantotas līmētas koksnes tilta margas, koka barjeras pie­ejas zonā. Tilta laidumu veido 26 atsevišķas trapeces veida sijas. Līmētā koka konstrukcijas ražotas Lietuvā un impregnētas Jēkabpilī. Gan projektētājs, gan būvnieki savu darbu ir izdarījuši izcili,” slavē Līva Brūvere, AS “Latvijas valsts meži” meža infrastruktūras kvalitātes speciāliste. Projekta autors SIA “Inženierbūve”, būvētāji SIA “Limbažu ceļi” un Latvijas–Lietuvas kopuzņēmums “Viadukts”.

Ģenerāļa Spandega ēka

Alūksne pagājušā gadā ieguva atjaunotu NBS divstāvīgu kazarmas ēku, kas karavīru vidū oficiāli pazīstama kā ģenerāļa Spandega ēka. Lielā un majestātiskā ēka celta pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū un ir labs piemērs, kā ilglaicīgi saglabāt funkcionalitāti. Pārbūves laikā tika saglabāta vecā konstrukcija, kas bija ļoti piemērota kazarmām.

“Mūsu galvenais uzdevums bija sakārtot ēku atbilstoši mūsdienu vajadzībām, siltināt, nomainīt durvis, logus un visas komunikācijas. Uz jumta novietotas saules baterijas, kuras tiek izmantotas ūdens sildīšanai. Bija nepieciešamas daudzas izmaiņas būvprojektā, tāpēc katru nedēļu notika apspriedes ar būv­uzraugu un autoruzraudzības veicēju,” ar paveikto lepojas “Re & Re” projektu vadītājs Arvis Mūrnieks. “Būvnieks ir spējis izpildīt pasūtītāja vēlmes ierobežota budžeta ietvaros,” uzteic skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+