Ekonomika
Bizness

Pasliktinās ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas uzņēmējdarbības vidi 1


Foto – Shutterstock
Foto – Shutterstock
Foto – Shutterstock

Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk, nekā gadu iepriekš, turklāt negatīvi tiek vērtēta Latvijā veiktā nodokļu reforma, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujā.

Kopumā aptaujā piedalījās 1700 uzņēmēji no 21 valsts, tajā skaitā Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas. Savukārt Latvijā tika aptaujāti 78 uzņēmēji.

Vairāk nekā pusē jeb 13 kritērijos no pavisam 21 dotiem vērtējuma kritērijiem Latvijas vērtējums ir sliktāks, nekā iepriekšējā gadā. Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš.

Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtēja tikai trīs faktorus – pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6.vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Pēc aptaujas datiem 83% uzņēmēju ir apmierināti ar aktuālo ekonomikas situāciju Latvijā – 23% uzņēmēju to vērtē kā labu, bet 60% uzskata par apmierinošu. Tāpat 47% uzņēmēju novērtē aktuālo ekonomisko situāciju kā labāku, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopumā novērtējums, salīdzinot ar 2017.gadu, uzlabojies par 9%. Tikai 12% uzņēmēju sagaida situācijas pasliktināšanos.

Lielākā daļa jeb 62% uzņēmēju prognozē arī turpmāk augošu apgrozījumu, turklāt iepriekšējā gadā pat 80% uzņēmēju rēķinājās ar apgrozījuma pieaugumu. Arī eksporta aktivitāšu kāpums uzrāda 16 procentpunktu zaudējumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – eksporta samazinājumu negaida neviens no uzņēmējiem. 43% aptaujas dalībnieku 2018.gadā plāno pieņemt vairāk darbinieku un gandrīz puse uzņēmēju plāno 2018.gadā vairāk investēt Latvijā. Tikai 7% uzņēmēju vēlas šogad veikt mazāk investīciju.

Kopumā 21 valsts konkurencē 14 punktos Latvija ieguvusi augstāku vērtējumu par vidējo. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma.

Jaunā nodokļu reforma lielākoties tiek novērtēta negatīvi. Tikai 14% no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem ir ar to apmierināti, un gandrīz puse jeb 44% pauž neapmierinātību. Uzņēmēji sagaida nozīmīgu pieaugumu darbaspēka izmaksām 11% apmērā, kas, kā liecina aptauja, tiek novērtēts kā atbilstošs situācijai, jo darbaspēka izmaksas Latvijā tiek vērtētas kā labas – rezultāti ir virs vidējā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trīs uzņēmumiem jeb 64% atkal izvēlētos Latviju kā vietu savām investīcijām.

AHK izpilddirektors Florians Šrēders norādīja, ka Latvijas vērtējums ir pasliktinājies 13 kritērijos no kopumā 21 vietas izvēles faktora, īpaši – attiecībā uz nodokļu sistēmu, korupcijas apkarošanu un produktivitāti.

“Latvija nedrīkst pakāpties vēl zemāk. Vēl joprojām Latvijai ārvalstīs ir laba slava, bet ir pamatots iemesls domāt, ka tas tā vairs nebūs, ja netiks uzlaboti iepriekš minētie kritēriji. Īpaši jāņem vērā, ka Latvijas novērtējumu nevar uztvert kā pozitīvu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Valdībai vēl atlikušo darbības laiku vajadzētu izmantot, lai vērstos pret korupciju banku sektorā, kā arī citās tautsaimniecības jomās,” pauda Šrēders.

Viņš skaidroja, ka Vācijas investori nākamajā gadā radīs aptuveni 200 000 jaunas darba vietas Eiropā. Lai Latvija nonāktu to valstu vidū, kurās tās būs pieejamas, tai nepieciešams domāt par komunikāciju, lai ārvalstu investori to saskatītu un apsvērtu iespējas investēt līdzekļus šajā valstī. “[Investīcijas] Tas ir tur, kur viss sākas,” sacīja Šrēders.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstis, tostarp Latvija, var šķist kā labas investīciju vides, bet tās nav tik pazīstamas kā investīciju galamērķis “Viss ir par priekšstatu. Tev ir tikai divas sekundes, lai sniegtu ziņu investoriem. Galvenais ir tas, ko tu pavēsti investoriem tajās divās sekundēs,” uzsvēra AHK izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka Latvijai nav tādu resursu kā nafta, gāze vai zelts, līdz ar to ir svarīgi novērtēt tās iedzīvotāji, kas Šrēdera ieskatā ir lielākā valsts vērtība. Līdz ar to AHK izpilddirektors aicināja likt lielāku uzsvaru uz jauno speciālistu izglītošanu. “Ja mēs tam pieliktu lielākas pūles, tas varētu būt viens no Latvijas sasaistes punktiem,” skaidroja Šrēders.

AS “Latvijas Gāze” izpilddirektora vietnieks Sebastians Groblinghofs norādīja, ka Latvijai ir jāatrod savs virziens, kurā attīstīties, lai atrastu tās resursiem piemērotus investorus un konkrētu jomu kompānijas. Tomēr svarīgi domāt ir ne tikai par to, ko Latvija vēlas pastāstīt potenciālajiem ārvalstu investoriem, tai arī jādomā par resursiem un prasmēm, ko tā spēj piedāvāt, lai investoriem Latvija būtu saistoša.

LA.lv