Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. decembris, 2014
Drukāt

Pasniegs pirmās Izcilības balvas

Foto: LETAFoto: LETA

Šovakar plkst.19 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” tiks pasniegta Izcilības balva kultūrā.

Par pirmajiem balvas laureātiem kļuvuši tenors Aleksandrs Antoņenko, kinorežisors Jānis Nords un muzejs “Žaņa Lipkes memoriāls”, kurus Nacionālā kultūras padome izvirzījusi no 26 balvai pieteiktajiem pretendentiem, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

“Esmu gandarīta, ka beidzot Latvijas izcilos sasniegumus starptautiskā mērogā varam novērtēt ar īpašu balvu. Un sevišķs prieks man ir par to, ka mūsu izcilie sasniegumi mērāmi vairākos desmitos – katrs ar savu spilgtu, neatkārtojamu ieguldījumu Latvijas un pasaules kultūrtelpā,” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Vienam no pasaulē pieprasītākajiem tenoriem Antoņenko balva piešķirta par iegūto prestižo starptautisko Jusi Bjerlinga balvu un izcilo māksliniecisko darbību gan Latvijā, gan slavenākajos pasaules opernamos, kā arī par sadarbību ar izcilākajiem pasaules un Latvijas diriģentiem, režisoriem un solistiem, spodrinot Latvijas vārdu pasaulē.

Antoņenko ir lielisks Hosē lomas un Džakomo Pučīni repertuāra interprets, bet titulloma Džuzepes Verdi operā “Otello” pēdējos gados kļuvusi par viņa vizītkarti. 2014. gadā Antoņenko kļuvis par vairāku prestižu starptautisku balvu laureātu. Stokholmā viņam piešķirta prestižā Jusi Bjerlinga balva, savukārt novembra sākumā Vīnē viņam pasniegta jaundibinātā un starptautiskās žūrijas piešķirtā “Grand Prix de la Culture 2014”. Šajā sezonā Antoņenko sniegumu bauda skatītāji Ņujorkas, Londonas, Berlīnes, Milānas, Vīnes, Cīrihes, Drēzdenes opernamos un citur. Latvijas klausītājus viņš šogad priecējis ar izcilu sniegumu zvaigžņu koncertā “Dzimuši Rīgā”, kas bija viens no spilgtākajiem notikumiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” atklāšanā.

Muzejam “Žaņa Lipkes memoriāls” balva piešķirta par nominācijām Eiropas Padomes (EP) Muzeju balvai 2014.gadā un izcilo starptautisko atzinību – Eiropas Muzeju foruma Keneta Hadsona balvu, ko piešķir par neparastiem, drosmīgiem un vienlaikus pretrunīgiem sasniegumiem, kas izaicina ierastos priekšstatus par muzeju lomu sabiedrībā.

EP Parlamentārās asamblejas izplatītajā preses paziņojumā Žaņa Lipkes memoriāls raksturots kā skaists neliels muzejs, kurš nes ļoti spēcīgu cilvēkmīlestības vēstījumu un stāsta aizraujošu stāstu par Žani Lipki un viņa ģimeni.

Režisoram Jānim Nordam balva piešķirta par filmu “Mammu, es tevi mīlu”, kas 2013. gadā saņēmusi Žūrijas balvu Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā, kā arī 2013. un 2014. gadā guvusi balvas un piedalījusies vairāk nekā 80 starptautiskos kinofestivālos visā pasaulē, veicinot Latvijas kino starptautisko rezonansi un pozitīvas publicitātes veidošanu.

“Mammu, es tevi mīlu” kinoteātros Latvijā noskatījušies gandrīz 50 000 skatītāju. Nordam un viņa komandai izdevies tuvināt jēdzienus “festivālu filma” un “filma skatītājiem” un pierādīt, ka talantīgs mākslas darbs, kas stāsta par nozīmīgām mūsdienu problēmām, var vienlīdz veiksmīgi darboties abos virzienos. Kino eksperti un prese uzsver Norda filmas līdzību ar Francijas kino jaunā viļņa režisoru darbiem, rosinot diskusiju par Latvijas kino “jauno vilni”.

Katrs laureāts saņems 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas, taču katru gadu ir plānots šo summu palielināt. Šogad un nākamgad Kultūras ministrija balvu finansēs no saviem līdzekļiem, bet neatmetīs cerību finansējumu balvai saņemt no valsts budžeta. LETA jau ziņoja, ka valdībā šo jautājumu plānots skatīt nākamā gada 1. martā.

Izcilības balva kultūrā iedibināta pēc kultūras ministres Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Katru gadu plānots piešķirt ne vairāk kā trīs Izcilības balvas kultūrā, izvērtējot sasnieguma un veikuma nozīmību un rezonansi starptautiskā un nacionālā kontekstā, pienesumu kultūrtelpai un ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.

Laureātu godināšanu ik gadus plānots rīkot sadarbībā ar kādu no Latvijas kultūras augstskolām, šogad – ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+