Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. marts, 2014
Drukāt

Eksperimentā mēģinās izdzīvot ar pensiju, kas ir divreiz mazāka nekā alga (18)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kā ir uzņemt savā ģimenes apgādībā un ikmēneša tēriņos vēl vienu cilvēku? Kā ir pēkšņi saņemt uz pusi mazāku algu un plānot savus turpmākos izdevumus? No kā lai atsakās, ja ierastais finanšu grozs ir kļuvis mazāks? Šomēnes atbildes uz šiem jautājumiem mēģinās rast žurnāliste un blogere Agnese Kleina un Gaismiņu ģimene. Jau otro gadu “Swedbank” organizē projektu “Pensiju eksperiments”, kura ietvaros šogad martā Agnese Kleina mācīsies izdzīvot ar pusi no saviem ierastajiem ikmēneša ienākumiem jeb pašreiz paredzamo valsts garantēto pensiju. Savukārt projekta otri dalībnieki – Gaismiņu ģimene, kuri audzina divus bērnus, – daļēji savā gādībā uz mēnesi uzņems Agnesi, kurai nepieciešamības gadījumā ir iespēja lūgt ģimenei finansiālu atbalstu.

Mēnesi dzīvo nākotnē 


Agnese ir optimistiski noskaņota, jo atzīst, ka jau kopš bērnības viņai paticis krāt un sekot līdzi saviem izdevumiem. Taču viņa saprot, ka būs lietas, no kurām nāksies atteikties, jo jaunais finanšu grozs to neļaus. Agnesei martā jādzīvo ar pusi no ierastajiem ienākumiem, no kuriem jau ir atskaitīti komunālie maksājumi un citi ikdienas rēķini – galu galā mēneša tēriņiem atliek 250 eiro. Būs gan vajadzības, gan iegribas, no kurām nāksies šomēnes atteikties, lai pielāgotos jaunajai situācijai, atzīst Agnese, kā piemēru minot teātra un koncertu apmeklējumus, jaunas kosmētikas un apģērba iegādi.

Stāstot par savām finansēm, A. Kleina atzīst, ka atbilst mūsdienu standartam un dzīvo šodienai, taču apzinās, ka situācija kādā brīdī var mainīties, jo “nekad neko nevar zināt”. Ir vērts domāt par to, kā sevi nodrošināt nākotnē un kā veidot drošus uzkrājumus. “Pensiju eksperimentu” viņa gaida ar lielu azartu un redz to kā izaicinājumu. “Man vienmēr ir patikuši projekti ar jēgpilnu mērķi, kāds ir šis,” norāda žurnāliste. Tā kā Agnesei ir prāvs sekotāju pulks sociālajos tīklos, viņa šo projektu vēlas izmantot, lai ar savu pieredzi un piemēru iedrošinātu citus jau laikus domāt par saviem ienākumiem pēc aktīvu darba gaitu beigšanas. Viņa atzīst, ka gluži kā lielākā daļa sabiedrības bija dzirdējusi par 3. pensiju līmeni, taču īsti neizprata tā darbības principus.

Nedaudz citāda pieredze ir projekta otriem dalībniekiem Gaismiņu ģimenei, kuri uzreiz atzīst, ka iekrāt viņi neprot un cer kaut nedaudz šī mēneša laikā to iemācīties. Ikdienas steigā neatliek laika iedziļināties tēriņos, tāpēc, uzņemoties atbalstīt mēnesi arī Agnesi, Gaismiņu ģimene vēlas saprast, kuras ir tās pozīcijas, kurās izdevumus var samazināt vai no kā atteikties pavisam. Taujāti, vai viņi būs stingri un pret Agneses vēlmēm un vajadzībām izturēsies nosvērti, Mārtiņš smejoties saka, ka “Agnese tagad būs mūsu omīte – mums būs jāskatās, kādas būs viņas vēlmes un vai viņa gribēs dzīvot pāri saviem līdzekļiem”.

Pensija jāgādā pašiem 


Ar šī projekta starpniecību “Swedbank” vēlas pievērst sabiedrības uzmanību saviem nākotnes ienākumiem un papildu uzkrājumu veidošanai, jo pašreiz viena ceturtā daļa Latvijas sabiedrības ir pensionāri, kuru pamatienākumi ir valsts garantētā pensija. “Swedbank” veiktā aptauja liecina, ka 42% no aptaujātajiem pensiju vēlētos saņemt savai pašreizējai algai līdzīgā apmērā, taču papildu uzkrājumus veido tikai nedaudz vairāk kā viena piektā daļa.

Jau tagad viena pensionāra pensijai ir nepieciešami divi nodokļu maksātāji, un demogrāfiskās tendences liecina, ka bez papildu uzkrājumiem nākotnē iedzīvotāju vidējo pensiju varētu veidot puse no algas apmēra, ko tie saņem šobrīd. Taču aptauja liecina, ka tikai desmitā daļa (9%) ir gatava samierināties ar pensiju, kas būtu divreiz mazāka par esošajiem ienākumiem, tāpēc ir svarīgi iepazīt visas savas iespējas, lai nodrošinātu savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu pensiju. Tajā pašā laikā ir vērojamas arī pozitīvas tendences, jo 18% no strādājošo skaita Latvijā ir sākuši veikt iemaksas 3. pensiju līmenī aptuveni 2 – 4% apmērā no savas algas – jo ātrāk sāksi krāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar “krāšanu”, brīnos, ka tik daudz cilvēku to atbalsta. Laikam pārsvarā tie ir jauni un nepieredzējuši.

  2. Mana alga ir tikai 250 un pec rekinu nomaksas daudz pari nepaliek…par pensiju nedomaju jo no tadas algas papildus uzkrat nevaru…

  3. Izskatās, ka Agnese ar saviem pāri palikušajiem 250 EURO vēl itin mierīgi vārēs atbalstīt šo Gaismiņu ģimeni kuriem ir jau divi bērni.
    P.S. Man gan jāsaka, ka vidēji Latvijas 3bērnu ģimenei nomaksājot visus maksājumus (ja protams nav kredītsaistības) paliek labākajā gadījumā kādi 70 EURO uz vienu ģimenes locekli – daudz vai maz?- rēķiniet paši.

  4. Vai tiešām tiek pieļauts arī tāds eksperimenta iznākums, ka neidzīvo? Nu, izdzīvos taču. 🙂 Līdz ar to uz jautājumu “Vai var izdzīvot?” var atbildēt jau tagad – var.
    Neatceros, kur, bet esmu lasījis, ka tas ir tamlīdzīgu eksperimentu paradokss: it kā cenšas pierādīt un parādīt, ka nevar izdzīvot ar mazām summiņām, bet pierāda tieši pretējo – ka izdzīvo gan.

  5. Ministri eksperimentā nepiedalīsies?

  6. Esmu skolotāja,saņemu ”normālu” algu,ir bērni,bet nesaprotu,kā pēc visu rēķinu un maksājumu nolīzināšanas var palikt pāri 250 euro?????!!!!
    NEREĀLI.

  7. 🙂 Jāņem vērā, ka pensijas vecumā cilvēkiem drusku mainās prioritātes, piemēram, no Agneses minētajiem iespējamajiem “upuriem”: “teātra un koncertu apmeklējumus, jaunas kosmētikas un apģērba iegādi” – katru mēnesi pensionārs jaunu kosmētiku noteikti nepirks. Patiesībā, arī apģērbu iepirkšanas tendencē, kā smej, ar vecumu ienāk mērenība – nopērk vienu reizi 6 līdz 30 mēnešos /dažs vēl retāk, slinkuma, ne nabadzības dēļ/ 🙂 dažus, bet kvalitatīvus tērpus ikdienai-mājai-‘iziešanai’, un tad tikai uz lieliem godiem kaut ko jaunu pērk vai uzšuj (un, kas uz godiem iegādāts, turpmāk iekļūst sadaļā ‘iziešanai’).
    Uz teātri/koncertu ar šādiem naudas līdzekļiem mierīgi var aizčāpot ne reizi vien. Un vēl kino pa vidam paķert, plus uz baseinu piestaigāt vai jogu.
    Tāpat ēšana vienam cilvēkam – ņemot vērā, ka laika daudz un var sevi palutināt ar mājās gatavotu ēdienu, ko “darba skrējienā” nebija laika izbaudīt 😉
    Bez tam, pačukstēšu jums noslēpumu 🙂 pensijas vecumā, lai ko pēkšķētu McDonnald pārtikas apsēstā pīle no Swedbank reklāmas, patiesībā apetīte samazinās gan. Tiesa, ir cilvēki, kas to neņem vērā un ēd “kā jaunībā”, nu tad viņiem arī ir risks, ka pieaugs tēriņi par zālēm utt.
    Tiešām nāksies “uz kosmētiku” ietaupīt 😀

    • Vai tad pensionārs cilvēkos neiet? Vēl vakar strādāja un viss bija vajadzīgs, bet nu vairs neko navajag? Lieto taču to pašu kosmētiku ko gadiem, pie friziera iet, mati taču aug un ar lakatiņu nestaigā. Arī tos pašu kultūras pasākumus apmeklē ko agrāk. Veļa taču arī jāpērk. Daudz maz modei arī jāseko. Bet ir dažādi cilvēki pirms pensijas un arī pensijā. Vienīgi, ja nu mēbeles un traukus nav jāiegādājas, bet toties zāles nāk klāt.

    • Nu,Ulla, Jums tádi vecmodígi uzskati,pensionárs un viss neko nevajag,iztiks ar piecu gadu vecu drébi un viesos tik pa retam un visu laiku jábút nopietnam ,uzsmaidít saulítei nedrikst,pensionáram nepienemami, Sádi mani bérni un mazbérni teiktu,ka ar mani nav interesanti . Pensionáram vajag tápat ká jebkuram sabiedríbas loceklim,tikai vaina tur ,ka savas iespéjas biezi palaizam véjá un tá saprasana par naudas grozisanos músu maká nák novéloti. Lai jauka diena!

      • mary, nu gan Jūs, tā sacīt, mēreni pārspīlējat manis rakstīto 🙂
        Nekur nav teikts, ka pensionārs ne biežāk kā reizi piecos gados pērk jaunas drēbes, vai arī cilvēkos neiet un galu galā vispār nesmaida. Pasarg’ Dies’, nē taču 🙂
        Galu galā, pati esmu pensionāre (un, ja godīgi, pēc rēķinu nomaksas ne katru mēnesi paliek 250EUR) taču tas nebūt netraucē ne manam ‘jogas grafikam’, ne pāris tuvākām un tālākām ekskursijām ik gadu, ne teātra abonementam, ne mazbērnu palutināšanai 🙂 ne citām aktivitātēm.

        Rakstīju to vairāk tāpēc, ka jaunai meitenei (kāda – salīdzinot ar mums, solīdajām dāmām 🙂 tomēr ir eksperimenta ‘galvenā varone’) ‘ielekt’ pensionāra reālajā situācijā.. nav objektīvi.
        Bet, protams, ja mērķis ir drusku pabiedēt, sak, re, cik briesmīga būs dzīve, tāpēc labāk tagad dzīvo no 2/3 algas, bet 1/3 virzi pensijas 3. līmenim 😀 tad, skaidra lieta, eksperiments īsti vietā.
        Kā arī 🙂 mums ir par ko parunāt – jauki taču 🙂

  8. Arī pensionāre Atbildēt

    Ja vienam cilvēkam ir 250EUR PĒC rēķinu nomaksas – pat visuzinošā valdība tādu par mazturīgo neatzīs, kur nu vēl par trūcīgo.
    Un principā, arī cilvēks pats sevi tad par trūcīgu nesauks. Ja vien nav paradis dzīvot totālās pārmērībās un “patērētāja tradīcijās”, respektīvi: ieraudzīju, iepatikās, nopirku, kam tas noderīgs – nezinu, nu nekas, rīt nopirkšu kaut ko citu.. tas arī vienīgais, no kā jāatturas, ja PĒC rēķinu nomaksas paliek 250EUR mēneša tēriņiem.

  9. Eksperiments uz vienu meenesi ir joks, bet visa dziive ir interesanti- nabadziiba!

  10. “Agnesei martā jādzīvo ar pusi no ierastajiem ienākumiem, no kuriem jau ir atskaitīti komunālie maksājumi un citi ikdienas rēķini – galu galā mēneša tēriņiem atliek 250 eiro”
    Sasmējos.
    Jāsaka, retais pensionārs mūsdienās PĒC komunālo maksājumu un “citu ikdienas rēķinu” nomaksas paliek ar 250 EUR tēriņiem. Un, ja paskata vairākbērnu ģimenes, tad tur pēc rēķinu nomaksas uz katru cilvēku paliek zem 200EUR, vai pat mazāk.

  11. Šāds eksperiments aizskar cilvēkus ar zemiem ienākumiem, jo teatrāla izdzīvošana mēnesi vai arī daudzus mēnešus ar nelielu naudas summu vai arī bez naudas nav salīdzināma ar mūžu/pastāvīgu dzīvi nabadzībā.

  12. Iesaku , pirms ir vēlme kaut ko nopirkt , darīt to pašu ko es. Pirmkārt, nepirkt pārtikas preces tukšā dūšā. Otrkārt, vienmēr pajautāt sev , vai man to vajag ? Vai man tik ļoti tas nepieciešams , un bez tās preces nav iespējams izdzīvot ? Bieži vien izrādas, ka bez visa vēlamā tomēr dzīvot var, un var atlicināt to mazumiņu citām, svarīgākām lietām. Nu jā, esmu no tās paaudzes, kura pieredzējusi karu un visu pārējo, lai vēlmes spētu samērot ar iespējām.

    • Pirkt un tērēt! Kad tad vēl? Kam krāt un atraut no sevis? Vismaz izbaudīt vēl to ko gribas baudīt. Nu saprata robežās, smieklīgam nevajag palikt. Bet krāt gan ne, izbaudīt un papriecāties- to gan.

    • Tieši tā, kad no pensijas nomaksā visus maksājumus, tad pāri paliek 50 EUR mēnesī, ja atsakās no zālēm, tad …

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+