Ekonomika
Nauda

Pensionāri aizdomīgo personu skaitā 16


Pasta darbiniekiem ir jābūt ļoti pacietīgiem, lai cilvēkiem krietnos gados izskaidrotu, piemēram, ko nozīmē “ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona”. Tāpat vecāku cilvēku var krietni sabiedēt anketā iekļautais teksts, ka par kļūdainas informācijas aizpildīšanu var nākties segt jebkādus zaudējumus.
Pasta darbiniekiem ir jābūt ļoti pacietīgiem, lai cilvēkiem krietnos gados izskaidrotu, piemēram, ko nozīmē “ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona”. Tāpat vecāku cilvēku var krietni sabiedēt anketā iekļautais teksts, ka par kļūdainas informācijas aizpildīšanu var nākties segt jebkādus zaudējumus.
Foto – Valdis Semjonovs

Nedabū pensiju, kamēr neatbild uz jautājumiem

Arī pensionāri, kuri saņem pensiju pastā, valsts ieskatā ir nokļuvuši aizdomīgo personu skaitā, ar kuru palīdzību iespējams legalizētnoziedzīgi iegūtu naudu. Anketa, ko pieprasa aizpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, pamatīgi samulsinājusi “Latvijas Pasta” klientus.

Likumdevējs kopš 2016. gada “Latvijas Pastu” ir pielīdzinājis finanšu iestādei, un tāpat kā banku klientiem arī pasta klientiem ir jāaizpilda speciāla anketa, kur personai jānorāda sava draudzīgā, ciešā vai radniecīgā saikne ar politiski nozīmīgu personu, kā arī tas, vai klients pats nav politiski nozīmīga persona. Šāds cilvēks tiek uzskatīts par paaugstināta riska personu, ņemot vērā tās ietekmi publiskajā sektorā, tādēļ tās finanšu darījumi esot jāuzrauga padziļināti. Kukuļošanu, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju īsteno ar saistītu personu – 
radinieku, laulāto, draugu un darījumu partneru – starpniecību, šādu skaidrojumu var izlasīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājas lapā internetā.

“Pasta darbiniece lika aizpildīt anketu, kurā tiek prasītas ziņas par patiesā labuma guvēju, kas ir konta īpašnieka konfidenciāla informācija, kā arī liek uzņemties atbildību par zaudējumiem, kas var rasties “Latvijas Pastam”, ja anketa tiks aizpildīta kļūdaini un nepilnīgi. Pasts prasa apliecināt, ka pasta norēķinu sistēmas kontā esošie naudas līdzekļi nav iegūti noziedzīgā ceļā. Anketas sadaļā par patiesā labuma guvēju pasts aicina ierakstīt pensionāru vārdus, kaut gan es uzskatu, ka patiesā labuma guvēji nav viņi, bet gan pasts, kuram ir reģistrēti klienti. Savukārt pasts uzskata, ka labuma guvējs ir pensionārs, kuram tiek izmaksāta pensija,” raksta “LA” lasītāja.

“Šajā gadījumā jautājums anketā nav skaidri noformulēts un, manuprāt, pensionāri nevar uzņemties atbildību par visiem zaudējumiem, kādi varētu rasties šīs anketas nepareizas aizpildīšanas dēļ pasta klientiem vai trešajām personām, kā arī nevar atbildēt par naudas līdzekļiem. Pensionārs jau nevar zināt, kādi naudas līdzekļi tiek izmaksāti pensijās un kādā ceļā tie iegūti. To zina Latvijas valsts, un pensionāram nevar uzlikt par to atbildību. Man šķiet, ka “Latvijas Pasta” greizā izpratne par likumu ir novedusi pie tā, ka Ventspils 1. pasta nodaļā pensionārs nevar saņemt savu pensiju, bet invalīda pilnvarotā persona – 1. grupas invalīda kopšanas pabalstu,” tā “Latvijas Avīzes” redakcijai raksta divu pensionāru meita Indra, kura ir arī savas mātes invalīdes pilnvarotā persona.

Viņa norāda, ka pasta darbiniece nav varējusi nosaukt nevienu tiesību aktu par šādas anketas obligātu pieprasīšanu un naudas neizsniegšanu, ja anketa netiek aizpildīta.

Vai tomēr nevar saprotamāk?

“Latvijas Pasta” ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa paskaidroja, ka jau kopš 2016. gada pasta darbinieki lūdz visus pasta norēķinu sistēmas kontu īpašniekus aizpildīt klientu anketu, informējot, ka anketas neaizpildīšanas gadījumā konta izmantošana būs neiespējama. Viņa pastāstīja, ka Ventspils 1. nodaļas vadītāja esot informējusi par radušos situāciju “Latvijas Pasta” atbildīgos darbiniekus, kas uztur datubāzi un kas ir atbildīgi par likuma normu ievērošanu. “Pārliecinājāmies, ka pasta nodaļas darbinieki regulāri sniedz atbildes klientiem uz neskaidriem jautājumiem,” sacīja G. Vārpa. Savukārt Indra raksta, ka “Latvijas Pasta” juridiskā darbiniece nevarēja pateikt, kādēļ ir jāaizpilda šāda anketa.

G. Vārpa: “Anketa pieejama arī “Latvijas Pasta” mājas lapā pasts.lv, kur to, piemēram, senioriem var izdrukāt un palīdzēt aizpildīt viņu bērni. Anketas beigās sniegts visu prasīto terminu skaidrojums.

Tā kā daļa klientu veselības stāvokļa dēļ paši pasta nodaļās nevar ierasties un naudu no viņu kontiem uz pilnvaras pamata izņem pilnvarotās personas, “Latvijas Pasts”, nodrošinot likumā noteikto prasību izpildi, noteicis, ka no 2017. gada 1. jūnija visu pasta pakalpojumu sniegšanas vietu vadītājiem ir jānodrošina pastnieka ierašanās un anketas aizpildīšana uz vietas klientu dzīvesvietā.”

Pasts nav vainīgs, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums pieprasa aizpildīt šādas anketas. Tiesa, tām nav noteikta vienota forma, taču būtiskākie pieturas punkti ir iekļauti klienta izpētei veltītajos likuma pantos. Kā paskaidroja FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja, katra iestāde pati veido savu anketu, kas palīdzētu kontrolēt, vai caur finanšu iestādi neplūst aizdomīgas naudas summas. Taču rodas pamatots jautājums, vai pasta klientiem, kuri savu pensiju un invaliditātes pabalstus saņem pasta norēķinu sistēmā un kuri pārsvarā ir krietni gados, tomēr nevajadzētu šo blēžu izķeršanas anketu uzrak-
stīt viņiem saprotamākā valodā un bez biedēšanas par sekām, kas var rasties, piemēram, kādas neuzmanības kļūdas dēļ.


Pasta “netīro” naudu neatklāj

Vēl vairāk – kāpēc pasta klientiem šādas anketas vispār tiek prasītas? Vai kaut reizi ir radušās aizdomas, ka caur pastu pārsūta “netīru” naudu, lai to legalizētu?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns norādīja, ka Krimināllikums liedz viņam izpaust informāciju par konkrētu likuma subjektu, šai gadījumā “Latvijas Pastu”, bet varot sniegt informāciju kopumā par visām naudas pārsūtīšanas iestādēm. No 2008. līdz 2016. gadam ir bijuši 14 ziņojumi par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem visbiežāk figurējot izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tie nodoti Finanšu policijas un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Minētā likuma grozījumus, pirms tos pieņēma Saeima, izstrādāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), uzzinot, ka nesaprotamas anketas dēļ cilvēki nevar saņemt pastā savu naudu, mierināja, ka nevajagot pārprast – pasta klienti netiekot uzskatīti par bandītiem, tomēr nevarot izslēgt, ka pēkšņi uz kāda pensionāra vārda tiekot pārskaitītas aizdomīgas naudas summas. “Ja 
pasta darbinieks spēs izskaidrot anketā ietverto jautājumu būtību, tad domstarpības neradīsies,” secināja Latkovskis.

Nezinu, cik daudz ir tādu pasta darbinieku, kuriem pietiek laika un pacietības cienījama vecuma cilvēkam skaidrot anketā ietvertos terminus “politiski nozīmīga persona”, “patiesā labuma guvējs”, kas aizņem apjomīgu, sīkā drukā publicētu sadaļu aizpildāmajā iesniegumā. Droši vien vienkāršāk ir nelauzīt galvu, cenšoties izprast šo terminoloģiju, bet, ja neesi izpratis, tad var iestāties atbildība “par visiem un jebkādiem zaudējumiem, kas var rasties “Latvijas Pastam””.

LA.lv