Pasaulē
Eiropa

Pieaug bažas par imigrantu ļaunprātīgu izmantošanu pēc Brexit 8

Foto LNT

Ja Brexit dēļ Lielbritānijas robežas mazkvalificētiem imigrantiem no Austrumeiropas būs ciet, varētu palielināties risks nelegālai nodarbinātībai un arī cilvēktirdzniecībai, – šovakar vēsta LNT Ziņas speciālreportāžā no Lielbritānijas.

Kāda būs Lielbritānijas kopējā imigrācijas politika pēc Brexit, joprojām nav zināms, taču austrumeiropiešu vēlme migrēt labākas algas meklējumos uz Lielbritāniju, visticamāk, neapstāsies. Lai tur nokļūtu, tiek pieļauts, ka savu darbību vēl aktīvāk izvērsīs vervētāji un nelicenzēti darbā iekārtotāji. Tad aktualizētos arī problēmas ar maksāšanu zem britu minimālās algas un migrantu turēšanu necilvēcīgos dzīves apstākļos, – satraukti prognozē Lielbritānijas darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācija.

Toms Hadlijs, Darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācijas politikas direktors:“Mums ir jāpārliecinās, ka nesāksies ļoti sliktas darbības – migrantu strādāšana melnajā ekonomikā, nelegālā nodarbinātība un citas formas. Mēs par to brīdināsim valdību. Lai vai kādus regulējumus ieviesīs, ir jādomā, vai cilvēki netiks pakļauti riskam.”

Taču Lielbritānijas Nacionālās noziedzības aģentūrā (National Crime Agency) LNT Ziņām stāsta, ka austrumeiropieši, tostarp imigranti no Latvijas, jau līdz šim ir kļuvuši par upuriem modernajai verdzībai un cilvēktirdzniecībai kā ekspluatēšanas formām. Sevišķi tas ir izplatīts lauksaimniecībā.

Noziedzības aģentūra kopā ar britu policiju piedalās paverdzinātāju aizturēšanās, un par upuriem 2016. gadā atzīts 21 latvietis, vēl gadu iepriekš 17 mūsu tautieši. Britu varas iestādes atzīst – skaitļi, visticamāk, ir daudzkārt lielāki, jo migranti baidās ziņot. Dati par šo gadu līdz nav vēl apkopoti. Shēmu organizētāji un paverdzinātāji – arī visbiežāk paši latvieši.

Kerolaina Janga, Nacionālās noziedzības aģentūras eksperte: “Kad cilvēki nespēj samaksāt par savu nokļūšanu Lielbritānijā, bet ļoti vēlas te strādāt, viņi uzticas cilvēkiem, kas apsola atvest uz Lielbritāniju, ierādīt mājokli un dot darbu. Bet, kad sāk strādāt, viņiem neizmaksā algu vai arī no tās noņem nesaprātīgi lielas summas par atvešanu, istabas īri, transportēšanu uz darbu. Viņi nonāk parādu atkarībā, tādā kā verdzībā.”

Paverdzinātāji britu uzņēmējiem uzdodas kā darbā iekārtotāji, kuri tad arī saņem migrantu nopelnīto naudu. Taču tā vietā, lai to godīgi atdotu, naudu patur sev. Tiek atrasti visdažādākie veidi, lai latviešu migrantiem mākslīgi palielinātu parādu jūgu līdz tādam apmēram, kad nespēj no tiem atbrīvoties, un beigās alga ir pretlikumīgi pat zem minimālās likmes.

“Paverdzinātajiem imigrantiem tiek draudēts ar vardarbību, ja viņi izlems ziņot policijai. Cilvēkiem ir bail par savu dzīvību. Ir gadījumi, kad paverdzinātāji noņem telefonus, pēc darba ieslēdz mājā, ir uzraugi, kas iebiedē. To sakot, ir grūti noticēt, ka mūsdienās tiešām ir šāda verdzība, bet tā tas ir. Viņus aizved uz darbu, strādā, ved atpakaļ. Visu laiku neizlaiž no uzraudzības. Bet tas notiek Lielbritānijā,” norāda Janga.

Arī dzīvošanas apstākļi ir necilvēcīgi – pārpildītas, antisanitāras un nepsildītas mājas. Lielbritānijas Nacionālās noziedzības aģentūrā stāsta – visbiežāk modernās verdzības gūstā nonāk tie latvieši, kuri ir ļoti nabadzīgi un izmisīgi vēlas uz Lielbritāniju, slikti vai vispār neprot runāt angliski. Visbiežāk mazizglītoti un no laukiem.

“Lai arī šajā jomā strādāju ilgu laiku, tomēr katrs nākamais gadījums ir arvien šokējošāks. Veids, kā paverdzinātāji ciniski izmanto cilvēkus ir šokējoši,” ar nožēlu atzīst Janga.

Dažkārt parādu verdzība ir sākums daudz šokējošākām cilvēktirdzniecības formām, sevišķi upuru lomā sievietes. “Ievieto bordelī, tiek izvarotas vairāku dienu garumā. Var izklausīties šausmīgi, bet tā tas notiek. Tas tiešām ir šausmīgi!” vērtē Lielbritānijas Nacionālās noziedzības aģentūras eksperte.

Paverdzināšanas un ļaunprātīgas izmantošanas vēl viens no faktoriem ir imigrantu dažādās atkarības un nonākšana bezpajumtnieka statusā. To ar piemēru LNT Ziņām ilustrē imigrants Modris par novēroto Bostonas pilsētā un kādu lietuvieti, kas joprojām organizē arī mūsu tautiešu ekspluatēšanas shēmas. Neviens par viņu vēl nav ziņojis policijai.

Modris, imigrants Anglijas pilsētā Bostonā: “Daudzi mūsējie atbraucēji nodzeras, narkotikās visa nauda aiziet, citi ieķīlā pasi, bet bez pases neviens likumīgi darbā neņems. Tad arī uzrodas tādi ekspluatētāji. Tiek teikts – nāc pie manis strādāt bez dokumentiem, bet par šo pakalpojumu tu man par to maksāsi. Piemēram, te Bostonā ir kāda lietuviete, kas no mūsu migrantu nopelnītās naudas ņem 15% , pluss vēl viņa prasa naudu par transportu līdz darbam, un tas maksā 5 mārciņas dienā. Rēķini, tu strādā pa kapeikām.” Atgādinām, ka Lielbritānijā ir pretlikumīgi prasīt naudu par darbā iekārtošanu.

Tikmēr Nodziedzības aģentūrā akcentē – tie, kuri vēl tikai plāno emigrēt uz Lielbritāniju, ir jābūt ļoti uzmanīgiem: “Ja kāds vēlas noņemt tavu pasi, ir jābūt trauksmes signālam. Tāpat, ja aizved uz vietu, kur nebija plānots; ja mājoklis nav solītais; ja pretī ir cilvēks, kuram tur nevajadzēja būt. Bīstami ir tas, ja cilvēki tiek turēti izolācijā, kāds viņus visu laiku uzrauga,” norāda Janga.

LA.lv