Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

Prombraucēji arī citās Eiropas valstīs

Foto - LETAFoto - LETA

Uz krīzes viļņa sērfojot, palaikam tiek rīkotas aptaujas. Vienā no tādām – TNS un LNT aptaujā – secināts, ka 48% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vai kāds no aptaujāto radiem vai paziņām tuvākajā laikā plāno pamest Latviju, lai meklētu darbu ārzemēs.

 

Ja tēma nebūtu tik nopietna, varbūt pietiktu ar piebildi, ka mazajā Latvijā gandrīz katram ir kāds paziņa vai paziņas paziņa, kas grasās darīt to vai ko citu, tāpēc rezultāts tikpat labi varēja būt tuvu pie simt procentiem. Savukārt iespējas no visa tā izdarīt kādu precīzu prognozi – tuvu nullei.

Bet ir vēl citas aptaujas un citi procenti, jo Eiropas Savienībā šo jautājumu pēta pastāvīgi. Un tas lielā mērā ir saistīts ar jaunatnes bezdarbu, kas ES saskaņā ar 2012. gada datiem sasniedza vidēji 23,4%. Bet, piemēram, Itālijā, kur nupat notika parlamenta vēlēšanas, šis rādītājs ir 36,5%. Tāpat konstatēts, ka uz ārzemēm aizbraukušo diplomēto jauno speciālistu īpatsvars sasniedzis 28%, lai gan pirms desmit gadiem tas bija tikai 11%. Par izplatītu parādību kļūst ne tikai augstskolu beidzēju bezdarbs, bet arī viņu kvalifikācijai un specialitātei neatbilstošs, nereti nelegāls darbs, kuru veicot var saņemt 400 eiro mēnesī. Aptuveni tādu pašu summu, kas oficiāli skaitās vidējā alga Bulgārijā – 754 levas jeb 385,50 eiro. Jāatgādina, ka Itālija ir viena no ES dibinātājvalstīm un eirozonas trešā lielākā ekonomika. Seko Spānija, kur, pēc svaigākajiem, februārī publicētajiem datiem, vidējais bezdarba līmenis pārsniedzis 26%, bet jaunatnes bezdarbs – pat 55% slieksni. Kaut, protams, gan Itālijā, gan Spānijā situācija dažādos reģionos atšķiras. Francijā stāvoklis ir nosacīti labāks, bet arī tur, ja atgriežamies pie aptaujām, pēdējā gada laikā par spīti dāsnajai sociālo pabalstu sistēmai divkārt pieaudzis to gados jauno bezdarbnieku skaits, kuri pošas prom no valsts.

Tāpēc rodas arī jautājums – uz kuru eldorado iespējamie aizbraucēji pārcelsies? Protams, dažām valstīm ir savi ar valodas un kultūras kopību saistīti specifiski maršruti uz tā dēvētajām attīstības valstīm, piemēram, portugāļi nereti dodas meklēt laimi Brazīlijā. Taču, raugoties uz ES, variantu nebūs pārāk daudz.

Pirmā nāk prātā Vācija, varbūt atskaitot bijušās VDR federālās zemes, kur joprojām savu problēmu netrūkst un valsti kopumā var ietekmēt vispārējais stāvoklis eirozonā. Latviešus un arī citus eiropiešus līdz šim stipri pievilinājušas Britu salas. Kā zināms, briti ir spiesti nākamgad atvērt savu darba tirgu arī Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, un zināms arī, ka Londona nesen sarīkoja ko līdzīgu potenciālo darba (un sociālo pabalstu) meklētāju atbaidīšanas kampaņai, jo vajadzību pēc viņiem īsti neizjūt… Diez vai šajā ziņā kas mainīsies arī tad, ja Apvienotā Karaliste paliks Eiropas Savienībā pēc Kemerona solītā referenduma. Īrijas ekonomikai tiek pat prognozēta neliela izaugsme (1 – 1,5% robežās). Tomēr bezdarbs turas ap 15%, kas pārsniedz ES caurmēra 11,7 procentus. Iespējams, interesantākā statistikas ziņa ir tā, ka laikā no 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada aprīlim no Īrijas emigrējuši 87 100 cilvēku. Taču, domājams, šajā valstī esošie mūsu tautieši daudz labāk zina, kas aiz šiem skaitļiem slēpjas un kā tie iespaido vai neiespaido turienes dzīvi.

Ne tikai Eiropā, bet arī citur vērojamas norises, kas vēl nesenā pagātnē šķistu diezgan dīvainas, teiksim, japāņu izceļošana uz Indonēziju vai tas, ka pēdējos desmit gados krievu skaits Beļģijā ir septiņkāršojies. Materiālie apsvērumi varbūt ir galvenais, bet ne vienīgais emigrācijas – imigrācijas dzinulis. Latvijas politikas veidotājiem jāpatur prātā visas kopsakarības. Tad lielākie ieguvēji būs tie pieminētās aptaujas respondenti, kuri “visticamāk” vai “noteikti” – un vēlams kopā ar visiem aptaujā vēl piesauktajiem viņu radiem, paziņām, draugiem vai kaimiņiem – paliks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+