Mobilā versija
-1.9°C
Donats, Konstance
Sestdiena, 17. februāris, 2018
9. februāris, 2018
Drukāt

“Rex Semigalie” jeb Namejs. Kas viņš patiesībā bija? (31)

Foto no izdevuma "Senatne un māksla"Foto no izdevuma "Senatne un māksla"

Vēsturē nav liecību ne par zemgaļu vadoņa Nameja vecumu, ne izskatu. Tādu viņu 20. gadsimta 30. gados iztēlojās mākslinieks Ludolfs Liberts.

Vienīgais karalis
Namejs ir viens no retajiem vietējiem valdniekiem, kuru hronikās dēvē par karali (rex) vai ķēniņu (kunic). Viņš saukts arī par karavadoni (houbet, houbetman). Namejs ir vienīgais, kuru godā par visas savas zemes karali, tas ir – Zemgales karali (rex Semigalie). Pirmo reizi Nameja vārdu nosauc “Vecākajā Atskaņu hronikā” – vienā no diviem vēstures avotiem, kuros viņš minēts. Tas notiek saistībā ar 1279. gada notikumiem, kad zemgaļi devās padzīt vāciešus no Tērvetes. Pieņem, ka Namejs bijis starp zemgaļu vecākajiem, kuri 1272. gadā noslēdza miera līgumu ar Vācu ordeni un Rīgas arhibīskapu par desmitās tiesas samazināšanu un tās aizstāšanu ar mazāku maksājumu – kunga tiesu. Ko tas īsti nozīmēja?

13. gadsimta 70. – 80. gados teju visas Baltijas tautas, izņemot lietuviešus un žemaišus, bija pakļāvušās krustnešu spiedienam. Vietējās tautas skaitījās pieņēmušas kristietību, maksāja desmito tiesu baznīcas uzturēšanai un pildīja kara klaušas – piedalījās bīskapa vai ordeņa rīkotajos karagājienos. Nepatīkama bija fogta, latviski saukta par soģi, uzņemšana. Tiesas spriešana, kas parasti notika trīs reizes gadā, notika vācu soģa vadībā. Viņš arī iekasēja pagasta un kunga tiesu, bet nepieciešamības gadījumā aicināja uz karu. Pakļaušanās ieguvums bija militāri spēcīgs sabiedrotais cīņā ar kaimiņiem, ar kuriem rēķini bija kārtoti gadsimtiem ilgi. Latgaļiem tādi bija igauņi un krievi, zemgaļiem – leiši, krievi arī lībieši. Ja karagājiens bija veiksmīgs, visi kopīgi dalīja kara laupījumu. Daži no vietējiem dižciltīgajiem, kā Tālavas valdnieka Tālibalda dēli, kuri jau pirms tam bija pieņēmuši pareizticību no krieviem, to labprātīgi nomainīja pret katolicismu un pievienojās krusta karotājiem. Tomēr aizvainojums par patstāvības zaudējumu kareivīgo tautu apziņā gruzdēja. Soģu klātbūtni piecieta ar grūtībām; provocējošas darbības no ordeņbrāļu puses vai soģa alkatība ātri spēja izraisīt nemierus. Tajos vispirms cieta soģi – labākā gadījumā viņus izmeta no pils, sliktākajā – nogalināja.

Par to, ka Namejs bijis viens no zemgaļu vecākajiem, nav šaubu. Tāpat nav šaubu, ka kara laikā viņam pakļāvās visi brīvie zemgaļi. Neskaidrs paliek, vai viņš tika uzskatīts vai vismaz pats sevi postulēja par visu zemgaļu valdnieku arī miera laikā. Abu izcilāko zemgaļu valdnieku – Viestarda un Nameja – rezidence bija Tērvetes pils. Abus gan šķir gadu desmiti – Viestards pazūd no vēstures skatuves ap 1230. gadu, Namejs uznāk 1279. gadā. Ir pamats domāt, ka zemgaļiem jau bija izveidojusies valdnieku dinastija ar sēdekli Tērvetē. Tomēr viss nebija tik gludi. Mežotne, kad vien spēja, rīkojās pēc sava prāta. Viestarda rīcība 1219. gadā, uzbrūkot Mežotnei, pēc tam kad Mežotnes un novada zemgaļi bija pieņēmuši kristietību, nepārprotami liecina par Tērvetes valdnieku centieniem turēt savā varā visus zemgaļus.

Pļauka karalim

Namejs juta personīgu naidu pret ordeni. “Atskaņu hronikas” autors par viņa attiecībām ar ordeņbrāļiem miera periodā raksta: “Man izsakāms jums nava tas,/ cik goda daudz un cienības tam brāļi rādījuši bija./ Bet tagad viņš tos piemānīja.” Daži vēsturnieki domā, ka hronista vārdi jāsaprot tieši, tomēr vairākums tajos saskata sarkasmu. Otrajā vēstures avotā, kurā minēts Namejs, – “Franciska no Moliano izmeklēšanas protokolā 1312. gadā” – atrodamas liecības par iemesliem, kādēļ zemgaļi toreiz sacēlās pret ordeni. Francisks no Moliano bija Romas pāvesta kapelāns un domkungs, kurš pāvesta uzdevumā izmeklēja Vācu ordeņa nelikumīgās darbības Livonijā. Liecinieks, dominikāņu mūks Veseris no Turaidas (Wesserus de Torreyda), cēlies no Zemgales, kur viņa tēvam piederējuši 40 arkli zemes, vēstījis: “Zemgales zemē bijis tāds karalis, vārdā Nameiks (Nameyxe), kas pats bijis kristietis kā citi no Zemgales. Viņš (liecinieks) teica, ka esot dzirdējis stāstām, ka kāds brālis no Vācu ordeņa iecirtis pliķi šim karalim, tādēļ minētais karalis kopā ar citiem no Zemgales esot no ticības atkrituši.” Par sitienu un rupju izturēšanos pret zemgaļu karali stāstījuši arī citi liecinieki. Tiklīdz radās iespēja, Namejs atriebās.

1279. gadā livonieši devās sirojumā uz Lietuvu. Karagājienā ordeņa pusē piedalījās arī kurši un zemgaļi. Kad sirotāji devās atpakaļ, 5. martā, livoniešus pie Aizkraukles panāca lietuviešu karalis Traidenis. Zemgaļi, kam vajadzēja cīnīties vāciešu pusē, pameta kaujas lauku. “Atskaņu hronika” stāsta: “Un tad nu kā par nelaimi/ prom devās visi zemgaļi,/ Kad pagāni to manīja,/ tie barā brāļiem uzbruka./ Tad brāļu karogs krita: plaks!/ Tas kristiešiem bij trieciens smags.” Kaujā krita 71 ordeņbrālis. Ordeņa spēki bija iedragāti, un Namejs sāka atklātu karu pret bīskapu un ordeni. Nav zināms, vai vienošanos ar Traideni viņš bija panācis jau pirms Aizkraukles kaujas vai pēc tās, bet turpmāk abi sadarbojās. Maijā vai jūnija sākumā zemgaļi uzbruka Tērvetei. Vispirms priekšpilī nokāva visus kristiešus. Tad sekoja uzbrukums pašai pilij, kurā pēc “Atskaņu hronikas” ziņām, atradās 15 ordeņbrāļi. Lai gan skaits var šķist neliels, jāņem vērā, ka brāļu daudzums ordenī principā nebija liels. Visās 13. gadsimta kaujās pilis tiek ieņemtas samērā reti. Frontāli uzbrukumi, pat ja lietoja tam laikam modernās akmeņu metamās mašīnas, reti beidzās ar ielaušanos pilī. Ja uzbrucēju pārsvars bija skaidri redzams, parasti sāka pārrunas par padošanās noteikumiem. Iespējams, nespējot samierināties ar domu, ka zemgaļiem izdevās ieņemt ordeņbrāļu sargāto pili arī bez metamo mašīnu palīdzības, “Atskaņu hronikas” autors vainu uzvēlis kādam “nelietim” – stopniekam Bertoldam, kuru zemgaļi sagūstījuši un kurš tiem iemācījis lietot arbaletu – ieroci, kuru līdz tam lietoja tikai vācieši. Kaujas laikā gājusi bojā arī kāda sieviete – ordeņa māsa. Tērvetē sagūstītos ordeņbrāļus nosūtīja uz Lietuvu, bet vienam izpildīja nāvessodu – iedzina karavīru loka vidū un sakapāja. Pamats domāt, ka tas bijis brālis, kurš iecirtis liktenīgo pļauku Namejam. Līdzīgi zemgaļi rīkosies 1287. gadā pēc Garozes kaujas. Tad kādu no sagūstītajiem brāļiem piesēja zirga mugurā un nomētāja kaujas vālēm. Garozes kaujā bija kritis vārdā nenosaukts zemgaļu vadonis. Gūstekņa publiskā nonāvēšana varēja būt sods, kas pienācās personai, kura apvainojusi vai nogalinājusi zemgaļu vadoni.

Nameja viltība

1279. gada vasarā ordenis saņēma papildspēkus no Prūsijas un sarīkoja karagājienu pret Tērvetes un Dobeles novadiem. Ordeņa karaspēkā iesaistīja arī kuršus. Dobeles pilsētu nodedzināja, bet pili ieņemt nespēja. Turklāt pils vārtu priekšā karagājiena vadītājs Kuldīgas fogts Johans no Ohtenhauzenes gandrīz zaudēja dzīvību: “Kāds varonis tad pēdīgi pa ķiveri tam ieblieza tā, ka tas zemē nogāzās.”

Namejs no Tērvetes steidzās Dobelei palīgā. Viņam izdevās panākt krusta karotājus, kuri jau bija sākuši atkāpties. Notika kauja, kurā zaudējumus cieta abas puses. Rudenī Namejs sarīkoja negaidītu uzbrukumu Rīgai, virzoties gar Daugavu. Tomēr ziņa par Nameja gatavošanos nonāca Jelgavā, no kurienes sūtņi brīdināja Rīgu. Kāds ordeņbrālis atveda palīgā simt zemessargus no Cēsīm – tie nāca ar sarkanbaltsarkanu karogu. Hronikas autors uzskatījis par nepieciešamu atzīmēt, ka “tas letu karogs ir patiesi”. Varam būt lepni par sava karoga senumu, taču skumji, ka tas pirmo reizi minēts brīdī, kad latgaļi dodas pret zemgaļiem.

Ordeņa maršals Gerhards no Kacenellenbogenes ar karaspēku devās Namejam pretī. Zemgaļiem izdevās sagūstīt kādu no ordeņa izlūkiem, ko tie gribēja nogalināt, tomēr Namejs parādījis augstsirdību un ļāvis izlūkam doties pie savējiem. Sapratis, ka ienaidnieks brīdināts un pretī stāv liels karaspēks, zemgaļu vadonis sadalīja savu karaspēku divās daļās un atkāpās. Puse zemgaļu Nameja vadībā devās prom pa zemes ceļu, otra puse – pa Lielupes ledu. Redzot atkāpšanos, maršals Gerhards uzsāka vajāšanu. Tomēr zemgaļi nemaz negrasījās aiziet – viņi strauji apgriezās un uzbruka ordeņa spēkiem. Šī laikmeta karos tā bija diezgan izplatīta vietējo tautu taktika. Lai gan ordeņa mūki – bruņinieki ievēroja disciplīnu, vilinājums būt pirmajam, drosmīgākajam bieži izrādījās liktenīgs. Drošsirdīgākie un enerģiskākie, izrāvušies uz priekšu, kļuva par vieglu upuri tiem, kurus viņi vēl pirms mirkļa uzskatīja bēgam. Arī šajā gadījumā rezultāts krusta karotājiem bija bēdīgs. Piedevām ap 30 vīru ielūza ledū. Hronikas autors raksta: “Trīs brāļus Namejs nonāvēja.” Sagūstīto maršalu un vēl kādu ordeņbrāli pēc tam kā dāvanu nosūtītu Lietuvas valdniekam Traidenim. Maršals Gerhards no Kacenellenbogenes Lietuvā krita piespiedu divkaujā.

“Zemgalē vairs nepārnāca”

1281. gadā ordenis atjaunoja uzbrukumu Dobelei, bet zemgaļiem palīgā ieradās lietuvieši. Augustā neredzēti liels livoniešu karaspēks – ap 14 tūkstoš vīru – devās uz Tērveti. Pēc vairākkārtējiem uzbrukumiem, lietojot aplenkuma torņus, kad pils jau sāka degt, Nameja sūtņi lūdza mestru noslēgt jaunu miera līgumu. Mestrs atteicās, tomēr ar Rīgas prāvesta Johannesa starpniecību mieru noslēdza. Zemgaļi paturēja savas pilis un valdniekus, bet uzņēmās saistības, līdzīgas iepriekšējām.

Ordenis nebija apmierināts un meklēja iespējas līgumu apiet. Zemgaļu vadoņus uzaicināja uz dzīrēm un tur nogalināja. To apliecinājuši vairāki liecinieki, un to pāvests Klements V 1310. gadā rakstījis Brēmenes arhibīskapam. Nameja gan nogalināto vidū nebija. 1281. gada rudenī viņš devās uz Lietuvu pie Traidena, lai kopīgi cīnītos pret ordeni Prūsijā pie Kristburgas. Par Nameja tālāko likteni ziņu nav. “Viņš Zemgalē vairs nepārnāca,” sausi atzīmē “Atskaņu hronika”. Zemgalē palikušie sacēlās no jauna, bet jau cita vadoņa vadībā. Sekoja spožā zemgaļu uzvara Garozes kaujā 1287. gadā, tomēr, livoniešu sirojumu nomākti, zemgaļi drīz paši nodedzinās savas pēdējās pilis un dosies uz Lietuvu. Nav šaubu, ka ne jau visa tauta atstāja savu zemi. Mežotnes zemgaļi pēdējos karos nepiedalījās un viņiem nebija iemesla kaut kur doties. Tomēr auglīgais Zemgales līdzenums palika tukšāks.

Viduslaiku Livonija nebija ne “tautas kaps”, ne “cietums”. Jāpiekrīt vēsturniekam Vitoldam Muižniekam, ka tas drīzāk bija kausējamais katls, kas Latvijas sentautas sakausēja vienotā latviešu tautā. Tomēr 13. gadsimtā zemgaļiem un Namejam ierobežota brīvība nebija savienojama ar izpratni par godu. Vēsture latviešus bieži piespiedusi piemēroties – tik bieži, ka pielāgošanās mākslu dažkārt uzskatām par teju raksturīgāko latviešu īpatnību. Namejs un zemgaļi personificē tos, kuri nepiemērojās.

Kā viņu sauca?

Nav zināms, kā Nameja vārdu izrunāja paši zemgaļi. Ir tikai viņa vārda pieraksti latīniski – Nameyxe un vidusaugšvācu valodā – Nameise. Latviešu vēsturnieku darbos viņu dēvē par Nameju, Nameiti, Nameisi, Nameiku. Pamatotāks šķiet Nameiks. 14. gadsimtā Nīkrāces tuvumā dzīvojis lauksargs Nameiks (Nameyxe), bet 15. gadsimta Lietuvā – Nameika Martinovičs. Līdzīgas izcelsmes vietniekvārdi – nameķi, nammnic, namiķi un tamlīdzīgi – izplatīti visā Latvijā, bet īpaši Zemgalē. Daiļliteratūrā un tautā plašāk lieto Namejs, kamēr zinātniskajā literatūrā – Nameisis.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Tiešām, atvainojos, tekstā ir kļūda. Protams, ka runa ir par vietvārdiem, ne vietniekvārdiem. Teksts bija garāks – bija atsauce uz Endzelīna savāktajiem vietvārdiem.Teikumā pirmais vārds bija pareizs, otrā bija pārrakstīšanās. Diemžēl palicis tikai nepareizais variants

  2. Vai kāds gods – kādi eksperti komentāros savākušies. Vai eksperti nevarētu norādīt avotus, kur smēlušies zināšanas?

    • Pareizi, man ari macija, ka nekas, kur nav atsauces uz Marxu, dizo Leninu un Stalinu, nav nekadas atsauces.., tikai tadi purkski..

  3. Biju Daugmales pilskalna. Pie ta ir jauni plakati, kur rakstits, ka izrakumos atrastas vikingu rotaslietas un mantas.
    Kadam varbut tas liksies ipatneji, kads brinums, jeb iekarotaji, bet dzilaka konteksta, zinot, ka senigallu 1 no tautam bija svebi – skandinavu, vikingu senci, tadlieli brinumi nerodas.
    Un tas tikai apliecina, ka KATEGORISKI nedrikst macit vesturi aytauti no citam ar to saistitam kopsakaribam, jo ta bus nevis vienkarsi nepilniga, bet pat kropla vai aplama.
    Un ta ir nejedziba, kuru nez kapec musu ta sauktaja izglitibas sistema citigi uztur. Un laikam ari daleji tadel mus nenem britu universitates…

  4. laupīdami siroja krustneši, nevajag savu grēkus uz citiem. Nav jau vēstures, visa vēsture kā arāba karamzas vēsture pēc katrīnas pasūtījuma. Ticēt var tikai arheoloģijai

  5. laupīdami pa visu zemeslodi gan valcījās KRUSTNEŠI UN TAD ŠO GRĒKU MET UZ CITIEM. Kristieši (katoli/pareizticīgie ) tā vēsturi ‘sajājuši’, ka ticēt var tikai arheoloģijai. Krievijai pēc vācietes katrīnas gribas tatārs? arābs? karamza sacerēja TĀDU vēsturi…………………nenobrīnīties.

  6. Upmale bija dižākā no visām zemgaļu zemēm, kas bija 50% no tā ko mēs mūsdienās dēvējam par zemgaļu zemēm. Tās teritorijā vācu laikā vēl eksistēja Zemgales osta, kura tikai pēc Rīgas nodibināšanas pamazām zaudēja savu lomu. Pirms vācu ienākšanas un līvu izplatīšanās Gaujas un Daugavas lejtecē, zemgaļi arī apdzīvoja Daugavas labo krastu – pie Siguldas Murjāņos ir saglabājušies seni zemgaļu pilskalni. Ne tad ne arī tagad raugoties uz tiem notikumiem nav nekādu iemeslu lai Mežotne pakļautos Tērvetei, ar kuru tai visticamāk, ka arī nebija īpaši draudzīgas attiecības.

    Pilis un nocietinājumi bija priekš tam lai tajos paglābtos un sadzītu lopus un turētu graudus. Ja krustneši izmantoja Tuvajos austrumos izmantoto taktiku(Teitoņu ordenis sākumā tika dibināts mūsdienu Izraēlas teritorijā) un nosvilināja labības laukus, tad nekāda piļu aizsargāšana ar tukšu vēderu nevar sanākt.

    Kino norieta laikmetā filmām īpašas vērtības nav, īpaši ja vēl neizmanto pašu zināšanas par arheoloģiskajām liecībām, kas to padara vēl sliktāku kā Rīgas sargus.

  7. Kino uzdevums ir būt krāšņam un izklaidēt. Tā kā sabiedrība ir visai dažāda, par vienu isklaidēšanu rūpējas brāļi Koeni un mašmāju ugubsgrēku un melotāju producenti, bet par citiem – Švankmaijers, Trīrs u.tml. Tas viss. Par pēdējo cepienu runājot… kuru skatītāju gan interesē jostu sprādžu vai zobinu neatbilstība arheologu atrastajam? Vidējais skatītājs pat vārdu “arheoloģija” pirmajā piegājienā nespēs pareizi izrunāt, bet tas nebūt netraucē viņam būt labam pārdevējam, šoferim vai virpotājam. Kopš pastāv kinematogrāfija, manuprāt, vēl nav tapusi neviena mākslas filma, par kuru zinātnieki varētu teikt: jā, tā nu gan ir precīza rekonstrukcija! Jo tas nav šī žanra uzdevums. Kinofilma nav mācību grāmata, bet gan izklaide – tai jābūt smukai. Punkts.

    P.S.
    Aber filmas naidiniekiem ieteiktu cīnīties nevis ar sekām, bet cēloņiem, pirmkārt aicinot izņemt no bibliotēkām pirmavotu – Grīna “Nameja gredzens”, – bet pēc tam savākt Pura triloģiju un visus pārējos vēsturiskos romānus, kas iznākuši latviešu valodā un absolūti neviens precīzi neataino vēsturisko ainu, no Rīgas pils savākt Liberta mālējumus ar bārdainajiem senlatvju virsaišiem: varētu visu to publiski dedzināt lielā sārtā LNB priekšā, glābjot tautu no maldiem. 🙂

  8. Ja neuztver, nepiekrīti un neaplaudē par aprakstīto kārtējo latvāņu pasaku, kuru grib ieborēt kaut mazdrusciņ domājošiem un izglītotiem, tad tu automātiski esi prokremlisks vai prokrievisks.
    Ziniet man arī ir tas gods atrasties nosauktajās rindās, vienkārša iemesla dēļ. Neticu.
    Izlasiet uzmanīgi šo te publicēto kārtējo “vēsturisko”murgu kurš ir balstīts uz fundamentālu pamatu””viena tante teica”.
    Man ir pazīstami pieauguši cilvēki, kuri visā nopietnībā tic Salavecim. Bet tas jau ir cits stāsts un katra indivīda proble’ma, lai neteiktu slimība.

    • Ja vatenu galvenais kadas temas izvertejuma kriterijs ir – TICU/ NETICU, tad skaidrs ar to “garigo” potencialu..
      Normali, ar sapratu apveltiti parasti izmanto citas metodes, ka piem, sapratni… Vesturi, fiziku uc zinatnes nevar balstit uz ticesanu.., bet TIKAI un vienigi uz faktiem un to izpratni.
      Ja kadam ir noslepums, tad vesture nav tada, kadu mums censas iestastit, bet daudz sarezgitaks visas vestures kopums savstarpejas sakaribas. Un kas to peta savadak, var vispar nesakt, tad tiesam sanaks kadi gruti izprotami un skaidrojami skietamibas fragmenti

  9. Šajā rakstā ļoti gribējās izlasīt ne tikai par galliem vai Tērvetes rezidenci, bet arī no kurieni rādies Nameja gredzens, ar ko viņš tik īpašs un vispār kāda leģenda ar to saistīta. Jo praktiski visi, kam jautāju, stāsta: nu kā, bija tāds Namejs, pirkstā bija gredzens un…. viss…

    • Ta sauktais Nameja gredzens, visdrizak, ir tautiski literars konstrukts, kaut ari loti iespejams, ka ri ticis nesats, jo pilnigi atbilst lidzigam gallu rotam, kas lieku reizi apstiprina so saistibu.
      Bet pie mums nav pienemts tadu temu vispar cilat, jo ta sauktie “zinatnieki”-cekas apaksnodalas kaitnieki turpina uzturet mitu, ka mes nekas neesam bijusi, kaut kada nenozimiga ar neko nesaistita taitina pie Baltijas juras, kurai komunisti atnesa apgaismibu. Kaut vestures dati, kuru ir pa pilnam, liecina par pretejo. Ari Ulmanlaikos atklatais par sim milzigajam saitem ir “pazaudets”, aizmirsts it ka nebutu bijis
      Ta nav vestures zinatne, bet sazin kas, kas var atlauties “pazaudet” jelkadu vestures faktu vai atklajumu
      Ar mums manipule un mulko

  10. Japiezime, ka sie “pilu dika vesturnieki” PROTAMS !! nav lasijusi neko vairak par degungala pieejamo..un nav dzirdejusi, PROTAMS!!, ka vesture petama TIKAI plasakas un dzilakas KOPSAKARIBAS, tapec nezin ka NAMEJS tiek pieminets jau Cezara “Piezimes par gallu karu” ka LATAviku (vicus – ciems, tatad latiesu ciems) vadonis, kuri kopa ar helvetiem bega no ta armijas

    • Un ko lasījis “zosu dīķa vēsturnieks” vel, atskaitot vārdus “semigalli” un “lataviki”, kam aiz ausīm pievilcis tikpat labi uz nejaušām vārdu sakritībām balstītu etimoloģiju? Vai tam lataviku Namejam gadījumā nebija arī nemirstības eliksīrs, ja paguva jau ar romiešiem izkaroties un pēc tam vēl 13. gadsimtā “uzpeldēt”?

      • “Pilu dikis” tiesi ar to no normaliem atskiras, ka, kaut zinam, un pat pasi neapstrid, jo nav iespejams.., ka mes te neesam no zemes izlidusi, jeb no koka nokapusi…, bet IERADUSIES NO CITURIENES, vienalga visiem spekiem apstrides jebkuru vesrsiju, kas izskaidro, no kurienes. Kaut kads principials sviests sanak…, kuru pat pasi nespej pamanit…, laikam zinamu iemeslu del.., kurus kautrejas atzit…
        Atskiriba no tadiem, cilveki, kas vairak lasa, ari zin vairak… un tiesi pret tiem uzstajas “pildiknieki”…del slimigi aizskarta paslepnuma gatavi noniecinat un apkarot musu senetni, tas petniecibu un sapratni par to.
        Tadi gatavi apgalvot, ka SISTEMATISKi atrodamie IDENTISKIE etnonimi pieder nezin kam un pilnigi kategoriski, BEZ JELKADAS IEDZILINASANAS, tos atmet ka ar mums sakara iespejamiem, kaut ir pilns, ja lasa un peta , protams…., noradem tiesi uz to. Tadu “pildikniekus” tapec viennozimigi var saukt par KAITNIEKIEM.
        Tadi laikam gatavi apgalvot, ka. piem. New York, New Zeeland, utt, utml ir NETISAM GADIJUSIES LIDZIBA !!!, jeb nekada sakara ne ar britiem, ne daniem, bet varbut ar indianiem, jeb chukcham…
        Tiem nekad nepieleks, ka pamata principi nav mainijusies un netisam neviens CITU vardus-etnonimus nepienem. Jautajums tikai ka tas notiek.
        Nu ja, bet ja cilvekveidigajiem pat ar Abeces patiesibu saprasanu ir problemas un pari visam NIKIS par to, ka nav ka tiem gribas, tad diskusija ir principa neiespejama

        • Ar to jūs tiešām esat “labāks”, jo neviens “pīļu dīķa vēsturnieks” nebūs tik iedomīgs, lai apgalvotu, ka zina no kurienes cēlušies tūkstošiem gadu seni nosaukumi tikai un vienīgi tāpēc, ka kaut kam skan līdzīgi. Bet vismaz divtūkstoš gadu sena nosaukuma ar neskaidru etimoloģiju samešana vienā katlā ar pirms pārsimts gadiem dibinātu pilsētu un valsti skaidri parāda jūsu diletantismu. Lūk, spriedelējums jūsu līmenī: prūši noteikti ir tie paši krievi jeb rūsi, jo nosaukums skan līdzīgi, tikai galā vēl pielikts “p” burts.

          • Tiesi ta ir musu vestures lielaka problema, ka pedejie paligskolas atpalikusakie sak spriedelet sev absoluti svesas temas, un galvenais, ka iedomigi ka auni un pat nedzird, nespej salasit nevienu argumentu.
            Ja kads isti burtus nepazist, tad lai pamegina pasaukt kadu izglitotaku, un tas varbut izlasis, ka tie nav gadijuma rakstura, bet gan Polibija atklata etimologija, gan Bartolomeja Angla liecina par gallisko cilmi, kas to apstiprina. Un ne tikai…
            Bet pamulki jau ar to ari ir pamulki, ka nav spejigi ne saprast ne macities un pasi NEZINOT NEKO !!! iedomajusies sevi par visgudrakajiem

        • Pat man, ja mani sauc par Viesturu, palika skaidrs, ka neesmu tiesi tas Viesturs, kurs valdija tajos laikos…
          Tapat ka tas, ka New York vardu tai pilsetai nedeva Chukchas, vai kads cits, bet tikai un vienigi britu puikas
          delveretajam velveretajam laikam tadas “gudribas” nepielec.. Ka tik nav no vel vairak atpalikusu skolinas?

          • Dīvaina mode piesaukt vispārzināmus un vispārpieņemtus faktus (pat komentētāju t.s. “pīļu dīķa vēsturnieku” vidū). Sak, “New Zealand” un “New York” nosaukumi abi ir angļu cilmes, tātad tas nozīmē, ka zemgaļi cēlušies no galliem jeb viens kaķis ir melns, tātad automātiski visi kaķi ir melni.

          • Man ari liekas, un tapec savadak vispar nevar but un visi var aizverties, ka absoluti skaidrs, ka lidzigi, vai pat identiski nosaukumi ir tikai un vienigi gadijuma rakstura. Jo vispar neka nav iespejams, ka tos deviusi tie, kam majas ari tadi.
            Nu par parejiem vel varbut kaut kad, kaut ka, netisam, bet latviesi nu gan, nekad un neka, jo uz tiem attiecas pilnigi citi likumi, kurus izdod LV vesturnieki.
            Skaidrs, ka New York, vai Bostona ASV, tapat ka citi stipri lidzigie nosaukumi ir tikai lidzibas un neapsaubami tur tadi jau bijusi indianu laika. Ari Maskava, Peterburgh, utml. Kas vispar var pat iedomaties, ka tos krievi devusi. Nu protams, ka tikai un vienigi indiani. Tas ir tikai lidzibas. Un visadi, kam skiet, ka savadak, nez ko te iedomajusies.
            Un Gauja, Venta Venecuale ari ir indianu izdomajumi. Nu ka gan savadak.
            Un ja kads iedomajas, ka agrak bija savadak, tas ir pilnigs fantazetajs. Jo ari tad tikai vietejas tautas pasas ar telepatijas starpniecibu izvelejas tiesi tadus nosaukumus, kadi bija citur…

          • Ko visi te var vavulot, ja man ir konkreti zinams, ka ka ja kaki ir vienas krasas, tad viens no tiem ir melns, otrs balts.., un pie tam abi nemaz nav kaki, bet dinozauri kaut kadi, ja sita maina krasu. Ta vot! Ko jus te vispar ko saprotata. Es esmu gudrs, nu ka zabaks.

          • Mates valoda saukts par “vaļinoku”.
            Skaidrs ka kakis ir tikai tas, kas pie manis. Un vienalga kada krasa. Parejie nevar vispar but kaki, tikai nez kadi tam lidzigi dzivnieki. Tapec es apvainojos uz visiem, kas savus lidzigos dzivniekus ari sauc par kakiem. Nu ta nedrikst, jo tikai manejais ir kakis

      • “Pilu dikis” tiesi ar to no normaliem atskiras, ka, kaut zinam, un pat pasi neapstrid, jo nav iespejams.., ka mes te neesam no zemes izlidusi, jeb no koka nokapusi…, bet IERADUSIES NO CITURIENES, vienalga visiem spekiem apstrides jebkuru vesrsiju, kas izskaidro, no kurienes. Kaut kads principials sviests sanak…, kuru pat pasi nespej pamanit…, laikam zinamu iemeslu del.., kurus kautrejas atzit..
        Atskiriba no tadiem, cilveki, kas vairak lasa, ari zin vairak… un tiesi pret tiem uzstajas “pildiknieki”…del slimigi aizskarta paslepnuma gatavi noniecinat un apkarot musu senetni, tas petniecibu un sapratni par to.
        Tadi gatavi apgalvot, ka SISTEMATISKi atrodamie IDENTISKIE etnonimi pieder nezin kam un pilnigi kategoriski, BEZ JELKADAS IEDZILINASANAS, tos atmet ka ar mums sakara iespejamiem, kaut ir pilns, ja lasa un peta , protams…., noradem tiesi uz to. Tadu “pildikniekus” tapec viennozimigi var saukt par KAITNIEKIEM.
        Tadi laikam gatavi apgalvot, ka. piem. New York, New Zeeland, utt, utml ir NETISAM GADIJUSIES LIDZIBA !!!, jeb nekada sakara ne ar britiem, ne daniem, bet varbut ar indianiem, jeb chukcham…
        Tiem nekad nepieleks, ka pamata principi nav mainijusies un netisam neviens CITU vardus-etnonimus nepienem. Jautajums tikai ka tas notiek.
        Nu ja, bet ja cilvekveidigajiem pat ar Abeces patiesibu saprasanu ir problemas un pari visam NIKIS par to, ka nav ka tiem gribas, tad diskusija ir principa neiespejama

      • Ja kadam iztrukst elementara saprata, ta vieta “kajminama domasana”‘…, tad ar to nebutu jalepojas un jacensas iestastit, ka tiesi ta jabut..
        Ja kadu tagad sauc Aleksandrs, vai vel daudzu citu slevenu cilveku vardos, tad tas nozime, ka tie ir tikai tie un atnakusi pie mums no taliem gadsimtiem.., nevis citi, kas parnemusi savu tautiesu popularus vardus?
        Tiesi cik neatrisnama augstakas matematikas mikla… prieks totaliem grutgalvjiem…. Musu vestures noniecinatajiem

        • Te minētās prasības, ka jāpēta sistemātiski utt.ir pareizas. Tā arī dara lielākā daļa Latvijas arheologu un vēsturnieku (piemērm, nupat J. Urtāns izdeva jaunu grāmatu par Dzirkaļu pilskanu). Toties tepat blakus esošie muegi par nez kādu senlatviešu saistību ar galliem (ar debilu atsauci uz Cēzaru utt.) un tamlīdzīgi vājprāta murgi ir pilnīga dažu personu intelekta pagrimuma pazīme.

          • Te kadam taja izauguma uz kura cepuri nesa bet ieksa salmi, tie nav pamatigi sapuvusi.., ja jau ta sajucis, ka, ka jau tuftas dzinejiem ierasts, formali apgalvo ka ir janem vera, bet prieksa nolikto neparko nenem, jo, visdrizak salmu bumbuli nav vietas nekam vairak par tiem pasiem puvekliem..
            Nu nevajag ar to lepoties..
            Pie tam nav dzirdets, ka jelkads arheologs jelkad spetu pietiekami kvalificetu spriest par valodniecibu, etnimiem, kurus jau gan tajos kapinos neizrakt. Bet ja daziem kapu rakasana skaitas zinatnes klngals, tad ko piebilst. Tapec tadi nav dzirdejusi ne par hronikam, ne citu vesturnieku devumu, jo pasi sev liekas gudrakie pasaules naba…

  11. Visuma it ka ta.
    Bet dazas principialas kludas nodod musu ta sauktas vestures prokremliski noliedzieso orientaciju, kura, ja ari atzis neapstridamo, tad pie reizes kaut ko butisku sagrozis, lai raditu visai acgarnu iespaidu.
    Tas pamanam jau pasos sakumos. Izlaizot it ka tikai 1 burtu, tiek butiski mainita visa jega un musu tautas saknu izpratne, jeb tendenciozs to izkroplojums.
    Ja filmas autorus var uzteikt par skrupulozu autentiska etnonima SEMIGALLI izmantosanu, tad sie “vesturnieki”, ka var nojaust, pat nesaprot ta jegu un nozimi. Citadi butisko “l ” tie nekada gadijuma pat nepadomatu izlaist, lai no galliem netaisitu galus.
    Latviesu valoda ne tikai katram burtam, bet pat garumzimem ir nozime, ar tam izsakot pilnigi citus, pec butibas absoluti nesaistitus vardus. Piem minēts, mīnēts un minets nav 1 nozime…
    It seviski, ka vesturniekiem butu kauns neparzinat musu vestures nianses, ka piem to, ko teicis saja sakara Anglis Bartolomejs, ka par semigalliem tie saucas tadel, ka tie celusies no gallie, galatiem, kas sajaukusies ar vietejiem. Un nav saubu par to, ja zinam Polibija izklastito sa etnonima etimologiju, kas ir – seni, semi, simi, utml galli, senigalli, senie galli, senie, senoni, utml., kas bijusi visplasaka gallu clts, stpc ari svebu, jeb skandinavu senci.
    Un kas attiecas, ka latviesu tauta veidojas tikai krustnesu iespaida, ari ir pedejas propagandistiskas aplamibas. Ta vairak apvienojas, varbut. Kaut gan, ka redzam, ne mazak ari, krustnesu iespaidota, karoja sava starpa to laba.
    Bet atkal japiezime, ka ta sauktie vesturnieki-propagandisti, nez kapec neievero visus vestures faktus, tikai tendenciozus…, un ignore G. Merkela “Vidzemes senatne” rakstito, ka latviesu tauta jau bija izvreidojusies Prusija un ta tika sauktas apvienotas baltu tautas.
    Te jasak pat vel vairak par tadiem kremla “vesturniekiem”, ka tie censas cien. G,Merkeli diskredidet ka it ka neuzticamu avotu. To protams varbut var, un tads laikam merkis, iestastit lielakajam vairumam tema neorientejosos, ari jaunajiem studentiem, tos degradejot.., bet ne tiem, kas ir plasak informeti un atradusi, ka visi vina secinajumi balstiti vispasaule pazistamu un cienijamu vesturnieku atzinas. Ta ka Merkelis atzistams par korektu un goda viru, kura verts ieklausities, atskiriba no musu senas profesijas parstavjiem, kas ieklidusi vestures laucina..

    • zemgaļiem ar galliem nv nekādas saistības. zemgaļi ir leišu ziemeļu ciltis, kas dzīvoja areāla ziemeļos, kas tā arī tika sauktd

  12. Visuma it ka ta.
    Bet dazas principialas kludas nodod musu ta sauktas vestures prokremliski noliedzieso orientaciju, kura, ja ari atzis neapstridamo, tad pie reizes kaut ko butisku sagrozis, lai raditu visai acgarnu iespaidu.
    Tas pamanam jau pasos sakumos. Izlaizot it ka tikai 1 burtu, tiek butiski mainita visa jega un musu tautas saknu izpratne, jeb tendenciozs to izkroplojums.
    Ja filmas autorus var uzteikt par skrupulozu autentiska etnonima SEMIGALLI izmantosanu, tad sie “vesturnieki”, ka var nojaust, pat nesaprot ta jegu un nozimi. Citadi butisko “l ” tie nekada gadijuma pat nepadomatu izlaist, lai no galliem netaisitu galus.
    Latviesu valoda ne tikai katram burtam, bet pat garumzimem ir nozime, ar tam izsakot pilnigi citus, pec butibas absoluti nesaistitus vardus. Piem minēts, mīnēts un minets nav 1 nozime…
    It seviski, ka vesturniekiem butu kauns neparzinat musu vestures nianses, ka piem to, ko teicis saja sakara Anglis Bartolomejs, ka par semigalliem tie saucas tadel, ka tie celusies no gallie, galatiem, kas sajaukusies ar vietejiem. Un nav saubu par to, ja zinam Polibija izklastito sa etnonima etimologiju, kas ir – seni, semi, simi, utml galli, senigalli, senie galli, senie, senoni, utml., kas bijusi visplasaka gallu clts, stpc ari svebu, jeb skandinavu senci.
    Un kas attiecas, ka latviesu tauta veidojas tikai krustnesu iespaida, ari ir pedejas propagandistiskas aplamibas. Ta vairak apvienojas, varbut. Kaut gan, ka redzam, ne mazak ari, krustnesu iespaidota, karoja sava starpa to laba.
    Bet atkal japiezime, ka ta sauktie vesturnieki-propagandisti, nez kapec neievero visus vestures faktus, tikai tendenciozus…, un ignore G. Merkela “Vidzemes senatne” rakstito, ka latviesu tauta jau bija izvreidojusies Prusija un ta tika sauktas apvienotas baltu tautas.
    Te jasak pat vel vairak par tadiem kremla “vesturniekiem”, ka tie censas cien. G,Merkeli diskredidet ka it ka neuzticamu avotu. To protams varbut var, un tads laikam merkis, iestastit lielakajam vairumam tema neorientejosos, ari jaunajiem studentiem, tos degradejot.., bet ne tiem, kas ir plasak informeti un atradusi, ka visi vina secinajumi balstiti vispasaule pazistamu un cienijamu vesturnieku atzinas. Ta ka Merkelis atzistams par korektu un goda viru, kura verts ieklausities, atskiriba no musu senas profesijas parstavjiem, kas ieklidusi vestures laucina…

    • zemgaļiem ar galliem nav nekāda sakara. zemgaļi bija leišu ziemeļu ciltis, kas dzīvoja areāla ziemeļos, ko sauca žiemigaļis. tas arī viss.
      ja raksta autors putrojas tiktāļ, ka personvārdus jauc ar vietniekvārdiem un nezina, kā sauc atskaņu chronikas autoru, tad šo h.u.j.ņu nav vērts lasīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+