Foto – Planētas Noslēpumi

Kā radās leģenda par Nameja gredzenu un kas bija vēsturiskais Nameisis, pēta “Planētas Noslēpumi” 21

Viena no pazīstamākajām visjaunāko laiku latviešu leģendām saistīta ar vītu sudraba gredzenu, kādu esot valkājis zemgaļu valdnieks Namejs. Šī leģenda aktualitāti atguvusi ar vienas no Latvijas simtgades mākslas filmām – “Nameja gredzens”, angliski dēvētas “Karaļa gredzens”, filmēšanas uzsākšanu. Filmas veidotāji uzsver, ka ziņas, kas saglabājušās par vēsturisko Nameju, ir trūcīgas, tādēļ filma balstīta leģendas motīvos. Tomēr vēstures avotu rūpīga analīze sniedz pietiekami dramatisku zemgaļu valdnieka mūža beigu ainu, kas gan nelīdzinās 20. gadsimta latviešu literātu veidotajam nesalaužamā cīnītāja par tautas brīvību un kristietības ienaidnieka tēlam.

Nameiša uznāciens pie Tērvetes

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
3 stundas
Lasīt citas ziņas

No visām Latvijas sentautām kristiešu iekarotājiem visilgāk pretojās zemgaļi, tomēr šī pretošanās mijās ar ilgākiem miera periodiem. Tāds bija iestājies pēc zemgaļu vadoņa Viestarta veiksmīgās pretošanās, bet 1251. gadā, kad krustneši bija nodibinājuši draudzīgas attiecības ar Lietuvas valdnieku Mindaugu, Zemgalē negaidīti iebruka liels karaspēks Livonijas bruņinieku ordeņa mestra vadībā. Zemi izpostīja, un zemgaļi bija spiesti slēgt mieru. 1254. gada aprīlī virskundzību Zemgalē sadalīja starp ordeni un Rīgas arhibīskapiju.

Miers izbeidzās 1259. gadā, kad pēc ordeņa sakāves Lietuvā zemgaļi no savas zemes izraidīja ordeņa ieceltos tiesnešus jeb soģus. Pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem karagājieniem ordenis ap 1266. gadu uzcēla Jelgavas pili, kuras garnizons nemitīgi postīja zemgaļu sētas un laukus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Regulāras postīšanas taktika izrādījās iedarbīga – 1271. gadā ordeņa rokās bez lielas pretošanās krita Tērvetes pils, kurā ordenis novietoja savu garnizonu. Nākamajā gadā bez cīņas padevās Mežotnes pils. 1272. gadā zemgaļu zemes vecākie ar mestru un arhibīskapu noslēdza miera līgumu, apņemoties pieņemt kristīgo ticību, atzīt virskundzību, piedalīties karagājienos un maksāt kunga tiesu, paturot savas tiesības un pārvaldi.

Minētajā gadā miera līgums bija labākais risinājums, jo zemgaļiem nebija sabiedroto. 1279. gada martā ordeņa karaspēks, kura sastāvā bija arī zemgaļu karotāji, ielauzās lietuviešu valdnieka Traideņa zemē un aplenca Kernoves pili, bet atceļā uz Rīgu to pie Aizkraukles pilnībā iznīcināja lietuvieši. Kaujā krita ordeņa mestrs un 71 ordeņbrālis. Zīmīgi, ka zemgaļi no piedalīšanās kaujā atteicās, kas liecina par jau iepriekš izplānotu darbību kopā ar lietuviešiem.

Pavasarī zemgaļi nolēma atgūt Tērvetes pili. 13. gadsimta 90. gados viduslejasvācu valodā sadzejotajā Atskaņu hronikā, aprakstot šo uzbrukumu, pirmoreiz minēts tā vadītājs – Nameisis (Nameise), kurš dēvēts par zemgaļu karavadoni (houbetman) vai karali (kunic). Par karavadoņiem baltu zemēs 13. gadsimtā dēvēja uz karadarbības laiku ievēlētos vadoņus, un no hronikas ziņām izriet, ka Nameisim bija tiesības iesaukt zemgaļu vīrus karā.

Mūsdienās vairāk lieto vārda formu “Namejs”, lai gan vēsturiski atbilstošāka tomēr būtu “Nameisis” vai “Nameiķis”, jo baltu personvārdiem 13. – 14. gadsimtā bieži sastopamas izskaņas -aiķis un -eiķis, bet ne -ejs. Līdzīga ir arī forma “Nameiksis”, jo šāds vārds – Nameyxe – minēts 14. gadsimta vidusdaļas Kuldīgas komturejas lauksargu nodokļa maksātāju sarakstā Aizputes pilsnovada Dzeldes ciemā. Valodnieki K. Būga un H. Kiparskis vārda nozīmi skaidro šādi – “pie nama piederošs”, “savējais”.

Atskaņu hronikā uzsvērts, ka nav izsakāms, cik daudz goda un cienības Nameisis saņēmis no ordeņbrāļiem. Visticamāk, ar to domātas dāvanas un lēņi, ar kuriem viņš tāpat kā citi formāli kristījušies baltu vadoņi apveltīts pēc miera noslēgšanas. Tālākie notikumi un citi vēstures avoti atklāj, kas bija Nameiša “atkrišanas” iemesls.

Tērvetes priekšpili zemgaļi ieņēma uzreiz. Tajā nogalināti visi kristīgie, izņemot kādu strēlnieku Bertoldu, kurš zemgaļiem izdalīja priekšpilī esošos arbaletus un apmācīja ar tiem rīkoties. Tā nav bijusi piespiedu rīcība, jo arbaletus nemēdza glabāt priekšpilī, bet gan arsenālā pilī. Tātad nodevība gatavota ilgi, un tāda nemēdz būt vērsta pret taisnīgu un cienītu komandieri. Ordeņbrāļi patvērās pilī, kuru garnizona komandieris – komturs vai fogts – lika aizdedzināt, tādējādi saviem karavīriem atstājot tikai divas iespējas: sadegt vai izlauzties.

Arī tas liecina par komandiera nežēlību. Nameiša vadītie zemgaļi, Atskaņu hronikas vārdiem runājot, izlauzušos “sakāva lupatās”. Pēc dažām stundām zemgaļi noturēja tiesu, liekot kādam sagūstītajam ordeņbrālim iet apļa vidū un sakapājot to gabalos. Dažus gūstekņus Nameisis aizsūtīja lietuviešu valdniekam Traidenim. Tas liecina, ka viņš bija Traideņa pakļautais, jo tajā laikā ķīlniekus mēdza nosūtīt valdniekam, turklāt, ņemot vērā, ka par ordeņbrāļu atbrīvošanu Traidenis varēja pieprasīt izpirkuma maksu, gūstekņi uzskatāmi arī par vērtīgu dāvanu.

GALERIJĀ – FOTO NO FILMAS TAPŠANAS

Atmaksa par pazemojumu

Gabalos sacirstais ordeņbrālis saņēma sodu, kas pēc vietējo iedzīvotāju paražu tiesībām bija paredzēta par slepkavību. Ņemot vērā to, ka soda izpildītāji bija vairāki, atmaksu acīmredzot veica nogalinātā radinieki. Kādas bija Tērvetē novietoto ordeņbrāļu vai viņu priekšnieka ļaundarības, par kurām jāsaņem atklāts un taisnīgs sods? Atbildi uz to, kā arī zemgaļu “atkrišanas” apstākļu sīkāku skaidrojumu sniedz pāvesta sūtņa Franciska no Moliano 1312. gadā Rīgā veiktās Rīgas arhibīskapijas sūdzību pret Livonijas ordeni izmeklēšanas protokoli.

Dominikāņu ordeņa mūks Veseris (Wesserus) no Turaidas liecināja: viņš dzirdējis stāstām, ka Zemgalē bijis kāds karalis vārdā Nameiksis (Nameyxe), kurš bijis kristietis tāpat kā citi no Zemgales. Viņš dzirdējis stāstām, ka kāds Vācu ordeņa brālis iecirtis pliķi šim karalim, kādēļ viņš kopā ar citiem atkrituši no kristīgās ticības. Veseris pats bijis vietējā dižciltīgā atvase, un viņa tēvam piederējuši 40 arkli zemes.

Par ordeņbrāļu veiktu zemgaļu valdnieka personisku apvainojumu liecināja arī Rīgas domkungs Konrāds Rubro: kāds komturs vai vācbrālis iesitis pa žokli no sava novada ievēlētam dižciltīgam Zemgales vīram. Šī iemesla dēļ vēlāk izpostīta visa Zemgales zeme. Cits premonstriešu ordeņa mūks, Rīgas domkungs Matiass apgalvoja, ka kāds vācbrālis esot iesitis pa zobiem kādam karalim jeb kungam no Zemgales. Tā viņš dzirdējis runājam dažus Rīgas domkungus, kuri tajā laikā uzturējušies Zemgalē. Viņš pats redzējis zemgaļu vēstniekus Rīgā.

Par zemgaļu sūdzēšanos pirms sacelšanās Kerknas klostera prāvests Igaunijā Heinrihs liecināja: Livonijas apgabalos esot atklātas valodas, ka ordeņbrāļi nekrietni apgājušies (male tractaverunt) ar Zemgales karali un daži no Zemgales nosūtījuši sūtņus pie Rīgas arhibīskapa, apsūdzēdami brāļus Zemgales cilvēku apspiešanā un nogalināšanā. Sūtņi teikuši: ja ordeņbrāļi to neizbeigs, zemgaļiem vajadzēs atteikties no ticības. Liecinieks pats to arhibīskapa klātbūtnē dzirdējis, un tas noticis pirms 33 gadiem, tātad ap 1279. gadu. Viņa tēvs pirms 30 gadiem, tātad ap 1282. gadu, bijis nosūtīts pie lietuviešu karaļa Traideņa, kurš sūtņiem teicis, ka negribējis pieņemt ticību, jo baidījies no zemgaļu biedinošā piemēra, lai ordeņbrāļi nerīkotos ar viņiem tāpat, kā tie rīkojušies Zemgalē.

Sāmsalas kapelāns Heinrihs Langemans dzirdējis vispārējas valodas, ka ordeņbrāļi izpostījuši zemgaļu bīskapiju, tāpēc zemgaļu tautas vēstnieki sūtīti uz Romas kūriju. Viņš pats runājis ar šiem zemgaļu sūtņiem un kopā ar tiem devies uz Romu. Uz Lietuvu aizgājušie zemgaļi arhibīskapam solījušies atgriezties baznīcas klēpī, ja arhibīskaps viņus aizsargātu no ordeņbrāļu pāridarījumiem. Tā kā arhibīskaps teicis, ka viņš nevar to panākt, sūtņi ap 1300. gadu devušies uz Romu, kur tikušies ar pāvestu Bonifāciju.

Zemgales bīskapiju gan neizpostīja ordenis, bet 1251. gadā to pievienoja Rīgas arhibīskapijai pēc šķīrējtiesas lēmuma. Liecībās sastopamas arī citas apstrīdamas ziņas, tostarp daudzu Zemgales dižciltīgo nodevīga nogalināšana. Tā Jakobs no Vestfālenes, Kerknas cisterciešu klostera mūks, stāstīja: no kāda franciskāņu ordeņa brāļa viņš uzzinājis, ka ordeņbrāļi uzaicinājuši zināmus dižciltīgos no Zemgales uz viesībām, bet dzīru laikā viņus nogalinājuši. Dominikāņu ordeņa priors Tērbatā Daniels liecināja, ka zemgaļi atkrituši no ticības, kad brāļi ielūguši uz viesībām Zemgales zemes ievērojamus dižciltīgos un tos viesībās nogalinājuši. Liecinieks piebildis, ka tā runājot. Visticamāk, tās arī bijušas baumas, jo informētākie liecinieki – vietējās izcelsmes mūks Veseris un Rīgas domkungi – šo ļaundarību nepieminēja, toties ticama ir ordeņbrāļu varmācība un nelikumības, par kurām zemgaļi sūdzējušies arhibīskapam, bet pēc tam taisnību panākuši pašu spēkiem un Nameiša vadībā.

Īstenībai vistuvākā bija dominikāņu ordeņa mūka Bertolda liecība: kāds ordeņbrāļu soģis Zemgalē bijis tik riebīgs un naidīgs, ka zemgaļi atkrituši no ticības un sākuši uzbrukt kristiešiem. Domājams, tieši šo nelietīgo soģi zemgaļi pie Tērvetes pils tiesāja pēc savām paražām, un viņš saņēma atmaksu arī par Nameiša apvainošanu ar pļauku vai dūres sitienu pa seju.

Vācu ordeņa pārstāvis atbildes rakstā apsūdzības un ordeņa vainu noliedza, apgalvojot, ka Zemgales bīskapijas iedzīvotāji atkrituši no ticības pēc pašu gribas, nogalinājuši visus ordeņa brāļus, ko atraduši, un nodevīgi sagrābuši Tērvetes pili ar visiem īpašumiem un pārtikas krājumiem. Tādēļ ordenis kopā ar arhibīskapa vasaļiem un Rīgas namniekiem tos vēlāk padzinis no viņu zemes. Arī Atskaņu hronika neatzīst ordeņa vainu, tomēr netieši norādījumi uz ordeņa komandiera nelietību tajā tomēr ir atrodami.

Cīņas Traideņa virskundzībā

Nameiša virskungs Traidenis bija Lietuvas dižkunigaitis no aptuveni 1270. gada līdz savai nāvei no sazvērnieku rokas 1282. gadā. Viņš bija pirmais Lietuvas valdnieks, kurš mērķtiecīgi paplašināja savas valsts teritoriju iekarojumu rezultātā un atbalstīja citus baltus cīņā pret krustnešiem. 1273. gadā jātvingu vadonim Skomantam viņš palīdzēja karagājienā pret krustnešiem uz Kulmu un ļāva apmesties Slonimas apkārtnē prūšiem, kuri nespēja samierināties ar padošanos ordenim. 1277. gadā Traidenis aplenca ordeņa Dinaburgas pili pie nozīmīgā Daugavas brasla, taču nespēja to ieņemt.

Traidenis ilgstoši karoja ar pareizticīgajiem Galīcijas kņaziem, ieņemot plašas teritorijas. Veidojot draudzīgas attiecības ar poļiem, 1279. gadā katoļticīgais Mazūrijas kņazs apprecēja Traideņa meitu, bet tajā pašā gadā Traidenis apprecēja viņa māsu. Lai to varētu izdarīt, Traidenim vismaz formāli bija jāpieņem katoļticība.
Nameiša laikā saņemto zemgaļu valdnieka titulu tālāk nesa dižkunigaitis Ģedimins (1316–1341), kurš dokumentos dēvēts arī par Zemgales hercogu un karavadoni (princeps et dux). Viņa laikā Lietuvā uzceltas divas katoļu baznīcas, kurās par priesteriem ordinēti gan poļu un krievu, gan zemgaļu valodas pratēji.

Tērvetes atbrīvošana ordenī izraisīja apjukumu, jo jaunieceltais mestrs Livonijā vēl nebija ieradies. Zemgaļu Dobeles pilij divreiz uzbruka Kuldīgas fogta Johana no Ohtenhauzenes vadītais karapulks, kurā atradās arī jaunkristītie kurši, taču nocietināties pilī vai doties tālāk Zemgalē neuzdrošinājās. Pēc viena no šiem uzbrukumiem viņiem atpakaļceļā uzbruka Nameiša vadīta nodaļa, taču to atvairīja.

Atbildēdams šiem uzbrukumiem, Nameisis 1279. gada beigās iebruka Livonijā un sasniedza Rīgas apkārtni. Ordeņa maršals Gerhards no Kacenelenbogenas jau laikus bija uzzinājis par zemgaļu karagājienu un sapulcinājis lielu skaitu jaunkristīto. Starp tiem bija arī kāds ordeņbrālis no Cēsīm ar 100 vīriem zem “sarkana, ar baltu cauri griezta pēc vendu paražām” karoga, ko 20. gadsimtā pieņēma par Latvijas valsts karoga prototipu.

Redzēdams, ka ordeņa spēki krietni pārsniedz zemgaļu spēkus, Nameisis gar Lielupi atkāpās uz Zemgali. Maršals ar visu lielo karaspēku steigšus dzinās zemgaļiem pakaļ tādā steigā, ka no ātrā jājiena nobeidzās daudzi zirgi. Uz Lielupes ledus livoniešu avangards – pats maršals un daudzi ievērojami bruņinieki – panāca zemgaļu nodaļu, kuru zirgi bija ielūzuši ledū. Bēgļus vajāt metās tikai nedaudzi, jo pārējie centās gūt kara laupījumu – izvilkt krastā zemgaļu pamestos zirgus. Vajātājiem pēkšņi uzbruka neliela jātnieku nodaļa Nameiša vadībā, kurš pats tuvcīņā nogalināja slavenu Vestfāles bruņinieku. Maršals krita gūstā, un viņu tāpat kā Tērvetē sagūstītos Nameisis nosūtīja Traidenim. Lietuvā šo bruņinieku piespieda cīnīties divkaujā – vai nu ar kādu atriebēju, vai kādu citu sagūstītu bruņinieku lietuviešiem par izklaidi, un krita.

1281. gada augustā jaunais mestrs karagājienam pret Zemgali sapulcināja visus spēkus, kādi vien bija Livonijas rīcībā, un pie Tērvetes ieradās 14 000 karavīru. Atskaņu hronikas autors, visticamāk, to skaitu pārspīlējis, tomēr karaspēks pēc tālaika mērogiem bija gana milzīgs. Aplencēji uzbūvēja lielu bīdāmo torni un saveda pie pils sienām vairākus simtus vezumu malkas, to visu aizdedzinot. Pils aizstāvji apdzēsa uguni un atsita uzbrukumus, taču pārspēks bija pārāk liels. Visbeidzot Nameisis uzsāka sarunas ar mestru, piedāvājot maksāt nodokļus un dzīvot mierā kā agrāk. Sākotnēji mestrs šādiem solījumiem nepiekrita, aizrādot, ka zemgaļi jau daudzas reizes piekrāpuši kristītos. Taču zemgaļu pusē nostājās kāds ietekmīgs ārzemju bruņinieks, kurš pārmeta mestram, ka viņš nepriecājas par pagānu vēlēšanos kristīties. Beidzot mestrs piekrita noslēgt mieru, un Nameisis apsolīja maksāt kunga tiesu.

Šī situācija bija identiska 1272. gada stāvoklim, un Nameisim pastāvēja iespēja atsākt dzīvot ordeņa virskundzībā. Taču Atskaņu hronikā vēstīts, ka viņš kopā ar Traideni neilgi pēc padošanās uzbrucis Kristburgas pilij Prūsijā un Zemgalē vairs nav pārnācis. Šādu rīcību nevar izskaidrot ar zemgaļu interesēm vai brīvības centieniem. Vairāku autoru minētais izskaidrojums par to, ka Nameisis centies satriekt Vācu ordeni tā sirdī Prūsijā, ir nepamatots, jo Prūsijā ordenis bija sevišķi nostiprinājies un tam pretoties centās vienīgi jātvingu vadonis Skomants, kuram Traidenis acīmredzot centās palīdzēt. Taču ordeņa satriekšana Prūsijā bija absolūti neiespējama. Visticamāk, Nameisis uz Prūsiju devies pēc Traideņa rīkojuma.

Zemgaļi, cerot uz lietuviešu atbalstu, centās nepadoties arī pēc Nameiša nāves. Pēc Svētkalna ordeņa pils uzbūvēšanas blakus Tērvetei zemgaļi pēc neveiksmīgiem uzbrukumiem tai nodedzināja savu lielāko pili un atkāpās uz Zemgales dienvidiem. 1287. gadā zemgaļi sakāva ordeņa karaspēku Garozas silā, taču lietuviešu palīdzību nesaņēma. 1289. un 1290. gadā uz Lietuvu devās tie zemgaļi no Dobeles un Raktes pilīm, kuri negribēja atzīt ordeņa virskundzību. Rīgas arhibīskapa sūdzībā pāvestam par ordeni minēts, ka uz Lietuvu izceļojuši 100 000 zemgaļu. Šis skaitlis ir krietni pārspīlēts, tomēr zemgaļi veidoja itin lielu Lietuvas valsts iedzīvotāju etnisko grupu.

Rīgas arhibīskapa Johana III un domkapitula 1300. gada sūdzībā pāvestam teikts, ka zemgaļi atkrituši no ticības ordeņbrāļu un mestra pārmērību, kā arī cietsirdīga un smaga naida dēļ, un to patstāvīgi apliecinot gan Lietuvas karalis un visa viņa tauta, gan paši zemgaļi, un par to runājot arī publiski. Tāpat esot vispārzināms, ka zemgaļu tauta un atsevišķi tās kungi ir gatavi atgriezties pie kristīgās ticības un pie tās turēties, ja viņi būtu likumīgi pasargāti no ordeņa mežonībām un vardarbībām. Tā paziņošanai pāvesta kūrijai, kā arī pāvesta palīdzības izlūgšanai Romā uzturoties divi zemgaļu sūtņi. Kā redzams, izceļojušie zemgaļi nebija apmierināti ar savu stāvokli Lietuvā, un centās panākt savas tēvzemes atgūšanu, taču viņiem palīdzēt nespēja arī kristiešu pārņemtās Eiropas galva.

Gredzena leģendas tapšana un avoti

Zemgaļu vadoņi Viestarts un Namejs kā seno latviešu nepakļāvības un varonības piemēri izmantoti jaunlatviešu darbos, taču stabili latviešu literatūrā ienāca Latvijas Republikas laikā. Pirmais ievērojamākais darbs bija monarhistiski noskaņotā dzejnieka Edvarta Virzas poēma “Karalis Nameitis”, kas publicēta 1925. gadā. Jau šajā darbā Nameitis iezīmēts kā latviešu zelta laikmeta, saulainās senatnes valdnieks.

Taču Nameja gredzena leģendas pirmsākumi meklējami Aleksandra Grīna romānā “Nameja gredzens”, kas publicēts 1931. gadā. Romāna darbība notiek 17. gadsimta sākumā, tajā darbojas vēsturiskas personas – piemēram, Kurzemes hercogs Frīdrihs, Polijas kanclers Jans Zamoiskis un karalis Sigismunds III, tomēr galvenie varoņi un notikumi ir autora izdomāti. Romānā nozīmīga loma ierādīta ainām, kas raksturīgas arī citiem A. Grīna darbiem: spraigas dēkas, erotiskas mīlas ainas, uz nekrosadisma robežas balansējoši spīdzināšanas un nogalināšanas apraksti, kā arī krietna deva misticisma – ļaunu vēstošas zīmes, burvestības, rēgi un citas pārdabiskas būtnes.

Vēsturiskais Namejs šajā romānā nefigurē vispār, un viņa vārds saistīts tikai ar leģendas vīšanu. Galvenais varonis ir jauns lietuviešu kņazs Bogislavs – Gundars, kurš no mirstošā vectēva uzzina, ka viņš ir zemgaļu karaļa Nameja pēctecis, saņem paša Nameja rakstītu testamentu un valdnieka varas zīmi – gredzenu. Pēc neveiksmīgiem sabiedroto meklējumiem Polijas dižciltīgo vidū Gundars zemnieku karaspēka priekšgalā dodas atkarot savu mantojumu Zemgali no Kurzemes hercoga, taču zaudē kauju un viņu soda ar nāvi. Gundars vienlaikus ir fantasts un gribas cilvēks, kurš iemieso tautas ilgas pēc brīvības un tās nesēja – Mesijas, senā zelta laikmeta valdnieka pēcteča.

Šajā literārajā darbā Nameja gredzens parādās pirmoreiz, un A. Grīns detalizēti tēlojis tā izskatu: divi savijušies sudraba zalkši ar rubīnu acīm, ap to galvām zelta vārpu vainags, kura vidū attēlots vanags lidojumā.

Ievērojami lielāku popularitāti nekā romāns ieguva Dailes teātrī iestudētā luga “Nameja gredzens”. Sešu nedēļu laikā pēc pirmizrādes 1935. gada 27. februārī to izrādīja 25 reizes. Izrādes atbilstība Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma ideoloģijai atklāta laikrakstā “Jaunākās Ziņas”: “Jau šī izrāde, kuru noskatījās arī Ministru prezidents Dr. K. Ulmanis un vairāki Ministru kabineta locekļi, bija latviskā gara atmodas demonstrācija. Sajūsma un pacilātība, kas skatītājos modās pirmajā izrādē, bijusi arī visās turpmākajās izrādēs.” Izrādes režisors J. Muncis teica: “Visiem atkal reiz bija izdevība strādāt pie lugas, kuras tēli ir tuvi tautas dvēselei un kuri vienmēr no jauna spēj dot spēcīgu impulsu tālāk veidot senču varoņu garu, sevišķi jaunatnei.” Leģendu vairoja arī daudzie režīma apjūsmotāji, kas centās saistīt no Zemgales nākušo K. Ulmani ar zemgaļu valdniekiem Viesturu un Nameju.

Reālā rota – tā dēvētais Nameja gredzens izskata ziņā maz līdzinās A. Grīna aprakstītajam valdnieka gredzenam. Rotaslietas prototips ir 20. gadsimta 30. gados Daugmales pilskalnā atrastie divi vītie sudraba gredzeni, kas datējami ar 12. un 13. gadsimtu miju – krietni agrāk par Nameiša dzīves laiku. To stils radies Skandināvijā un vairāk izplatīts aprocēm un kaklariņķiem.

Nav noskaidrots, vai Nameja gredzeni sākti darināt pirms Otrā pasaules kara, taču to izplatība trimdas latviešu vidū sākās karagūstekņu un pārvietojamo personu nometnēs Rietumu okupācijas zonā Vācijā pēc kara. Ar laiku gredzens kļuva par latviešu pazīšanās zīmi trimdas zemēs. Tā 1956. gadā Melburnā dibinātajā Latviešu virsnieku apvienībā Nameja gredzenus dāvināja gados vecākajiem biedriem. Stokholmas latviešu skola tos dāvināja katram absolventam, tēvi – saviem dēliem, viņiem sasniedzot pilngadību. Šī tradīcija sasaucās ar gredzenu dāvināšanu absolventiem ASV civilajās un militārajās koledžās.

Vislielākais paradokss slēpjas apstāklī, ka pagānu valdnieka gredzena leģenda vēsturiskajā realitātē viduslaikos saistāma ar gredzeniem – katoļu augstākās garīdzniecības amata simboliem. Kardināls pēc ievēlēšanas no pāvesta saņēma gredzenu ar safīru, bīskapi – gredzenus ar citu dārgakmeni, bet abati nēsāja vienkāršus gredzenus, kas simbolizēja Kristus laulību ar baznīcu. Ievērojamākais garīdznieka gredzens ir Romas pāvesta zīmoggredzens, tā dēvētais Zvejnieka gredzens, kas pirmoreiz minēts 1265. gadā. Tas bija arī pāvesta varas simbols, un katram, kurš ieradās vizītē pie baznīcas galvas, par pakļaušanās zīmi tas bija jānoskūpsta. Tūlīt pēc kārtējā pāvesta nāves gredzenu iznīcināja.

SAISTĪTIE RAKSTI

Augstmaņu zīmoggredzeni Eiropā parādījās tikai 14. gadsimtā. No šā gadsimta zināms angļu Melnā prinča gredzens, bet 15. gadsimtā lietots Francijas karaļa Luija IX zīmoggredzens, kas tomēr nebija karaļa varas zīme. Šādus gredzenus augstmaņi dāvināja dēliem, kad viņi sasniedza pilngadību un varēja uzņemties pilnu atbildību par rīcību, jo zīmoggredzena nospiedums pie dokumentiem aizvietoja parakstu.

Kronēšanas gredzenu tikai 17. gadsimta otrajā pusē sāka izmantot Anglijas karaļi, un tā uzvilkšana pirkstā simbolizēja monarha laulības ar valsti. Iespējams, tieši šo jauno laiku regāliju A. Grīns izmantojis kā Nameja karaļa gredzena prototipu. Nameja gredzena leģenda ir populārs, tomēr neveikls un zemgaļu valdnieka dzīves laikam neatbilstošs savārstījums. Jaunlaiku leģenda tomēr nespēj mazināt Nameiša personisko dramatismu: pieņēmis kristietību, pārcietis pazemojumu no ordeņbrāļiem, tomēr saglabājis aukstasinību, centies atrisināt konfliktu mierīgā ceļā, tad panācis netaisnības sodīšanu ar varu, tomēr par to samaksājis ar padošanos Traidenim, kas kopumā tomēr zemgaļu brīvības saglabāšanai un viņa personiskajai drošībai nenāca par labu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plūdu draudu dēļ iedzīvotājus aicina būt gataviem evakuācijai. Kurās apkaimēs pastāv lielākais plūdu risks?
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala pārliecināta, ka ārējais skaistums jāsaglabā arī mākslīgi: “Lai justos labi, priecētu apkārtējos un iedvesmotu citus!”
21 stundas
Lasīt citas ziņas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
41 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 revakcinēti gandrīz 30% vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju
56 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Cik un kādi sportisti Latviju varētu pārstāvēt Pekinas olimpiskajās spēlēs?
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
LTRK: Valdības risinājumi enerģētikas krīzei ir lēni un nepietiekami 1
11:02
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Uz ko spējīgs lētākais Latvijā nopērkamais elektroautomobilis?
10:44
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
10:33
LE
LETA
Ziņas
Autobusam apgāžoties uz sāniem, uz Bauskas šosejas cietuši četri cilvēki 3
2 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Uzreiz jāprasa, kā paredzēts īstenot iespējamo obligāto vakcināciju?
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdien un piektdien atkal gaidāms vētrains vējš un sniegputenis
3 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Latvijas ieslodzījumu vietās pieaug neapmierinātība ar ilgstošajiem kovidierobežojumiem
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Otrdiena būs nedēļas saulainākā diena
3 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Pilsētnieki izslāpuši dabas. Kā dzīvi pilsētvidē padarīt zaļāku un tīkamāku?
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: izvēlies visskaistāko guļamistabu un uzzini, ko tas liecina par tavu personību
3 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Uz ko spējīgs lētākais Latvijā nopērkamais elektroautomobilis?
30 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Koalīcija vēl nevienojas par kompensāciju energoresursu cenu kāpuma dēļ
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Notekūdeņu izpēte atklāj, kurās pilsētās strauji izplatās omikrons, kurās joprojām dominējošais ir Covid-19 delta paveids 25
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Vētras postījumi Latvijā: daudzviet lūzuši koki, ēkām norauti jumti, traucēta satiksme un apskādēta Doma baznīca 22
19 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Mani biedē, ka šajā robotu, telefonu laikmetā pazūd un izslīd mūsu cilvēcīgās attiecības.” Saruna ar mākslinieci Andu Munkevicu
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem 82
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pagaidām tiksim galā, bet kā būs tālāk?” Rīdzinieks dalās ar pieaugošajiem rēķiniem 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplatās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas 129
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Es to ne mirkli nenožēloju,” Navaļnijs pēc gada cietumā par atgriešanos Krievijā 61
21 stundas
LA
LA
Ziņas
Viktors Runtulis: “Antikovidnieki” ir kā ticība un ticīgu cilvēku tu nepārliecināsi! 113
1 diena
Pannā gatavoti siera plācenīši
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala pārliecināta, ka ārējais skaistums jāsaglabā arī mākslīgi: “Lai justos labi, priecētu apkārtējos un iedvesmotu citus!”
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Nebeidzamais stāsts: princis Harijs draud iesūdzēt tiesā Lielbritānijas valdību
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ tev ir lieli nodomi un plāni, un tu esi gatavs savus sapņus arī īstenot! Horoskopi no 17. līdz 23. janvārim
23 stundas