Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Rudens – vīna ceļojumu laiks arī Latvijā

Barkans_13

Vēsturiskos dokumentos atrodamas ziņas, ka hercogs Jēkabs jau 17. gs. bija izveidojis vīna dārzus Kurzemē. Latvijā vīnu darīja arī pirmās brīvvalsts laikā, kad dzirkstošo balto jāņogu vīnu sūtīja pat uz Anglijas karaļnamu.

 

Padomju laikos nebija liegts brūvēt vīnu ģimenes vajadzībām, bet tikai pirms pāris gadiem tika veikti nozīmīgi grozījumi likumdošanā, lai izraudzēto dievu dzērienu varētu ražot vairumā un brīvi pārdot arī citiem vīna baudītājiem. Nu maisam gals bija vaļā – daudzi sāka piepildīt savus sapņus par vīna darīšanu, un nu jau Latvijā ir vairāk nekā 30 komerciālas vīna darītavas, nemaz nerunājot par tiem vīndariem, kuru ražojumi nav pieejami kafejnīcās un veikaliņos, bet nogaršojami tikai viņu sētās.

 

Džona Brauna vīns

Viens no pirmajiem vīna degustācijas galdus tūristiem sāka klāt Džons Brauns, Anglijas latvietis, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar mammu atgriezās tēvzemē. Būdams IT speciālists ar eksaktām zināšanām, viņš pamatīgi izpētījis vīna gatavošanas ķīmiju un gatavo vīnu no visneiedomājamākajām izejvielām, piemēram, graudiem, bērzu un kļavu sulām, nātrēm, gaiļbiksītēm, ozollapām, medus, bietēm, burkāniem, ķiplokiem un daudz kā cita. Protams, top arī tradicionālāki vīni no mellenēm, dzērvenēm, pašu audzētām jāņogām, upenēm, ķiršiem, ērkšķ-ogām un āboliem.

Vīnogas satur visas vīnam nepieciešamās sastāvdaļas – cukurus, enzīmus, raugu, skābes –, bet citu augļu sulā to pietrūkst vai nav vispār, tādēļ Džons iztrūkstošās izejvielas iegādājas specializētajos veikalos un eksperimentē. Galvenais, jākontrolē cukura un alkohola daudzums, bet garšas un smaržas nianses nodrošina sulās esošās aromātvielas. Pie Džona degustētie vīni pēc garšas un konsistences atgādina vīnogu vīnus, taču ar citu smaržu un garšu. Baudīt viņa vīnu var doties uz Lēdurgas pagasta “Jokām” vai arī apmeklēt Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā, kur Džons Brauns it bieži iegriežas.

 

Paradīzes ābolu veldzējums

Naukšēnu pusē vīnu brūvē bioloģiskā saimniecība “Lejasķerzēni”, kuras pamatnodarbošanās ir graudkopība. “Vīns ir hobijs atslodzei, iespēja paspēlēties ar garšas niansēm.

Pamatā vīnu darinām no dažādu šķirņu paradīzes āboliem, upenēm, jāņogām, rabarberiem, ceriņu ziediem, esam izmēģinājuši arī avenes, zemenes, brūklenes, pīlādžus un smiltsērkšķus,” saka saimnieks Ilmārs Baunis.

Slāpju remdēšanai viņš iesaka lietot sidru (alk. 6,5%), ēdiena gatavošanai – ābolu vīnu, bet pēc samirkšanas lauku darbos – uzvārītu upeņu vīnu ar nelielu ābolu vīna piešprici. Naukšēnu vīnus var iegādāties Straupes un Valmiermuižas tirgos, restorānā “Mazais Ansis” Rubenē un, protams, Naukšēnu Cilvēkmuzeja kafejnīcā. Jautājot muzejā, var sarunāt arī Naukšēnu minerālūdeņu, kvasa, limonādes un ap desmit dažādu rapšu eļļas veidu – ķiploku, sinepju, ķimeņu u. c. – degustāciju.

 

Bez sulfītiem

Laucienē (Talsu nov.) vīnu gatavo slavenais dienliliju audzētājs Varis Baņģieris. Mazo pirkstiņu vīnam viņš atdevis jau pirms 40 gadiem, bet, kopš rūpes par puķēm atvēlējis meitai, vīns paņēmis visu roku. Varis saviem vīniem nepievieno garšas uzlabotājus un sulfītus, ko daudzi vīndari izmanto kā sēru saturošu konservantu, kas palīdz vīnu ilgāk saglabāt baudāmu.

No 12 veidu vīniem iecienītākais esot dižbrūkleņu, ķiršu un zemeņu vīns, taču ar neparastām garšas niansēm lepojas arī ķimeņu, rožu, melnā plūškoka, vilkābolu un balto ceriņu vīns, kas saglabājis ziedu rūgteno aromātu.

“Uz savāktajām ceriņu ziedkopām uzleju 10% cukura sīrupu un atstāju nedēļu rūgt,” tapšanas noslēpumu atklāj V. Baņģieris. SIA “Vējkalnietis” vīnus iespējams iegādāties gan pie saimnieka, gan t/c “Dauga” Ogrē, kafejnīcā “Kārumlāde” Cēsīs un pat dažos “Rimi” veikalos.

 

Sapnis par vīnu

Liene un Mārtiņš Barkāni savu sapni par vīna darītavu nosapņojuši 2007. gadā kāzu ceļojumā uz Toskānu. Sekojot hercoga Jēkaba tradīcijām, viņi Abavas pagastā (Talsu nov.) Sabiles pievārtē iestādījuši vīna dārzu, no kura šoruden sagaidījuši pirmo nopietno ražu. Nepilnu divu hektāru platībā aug ap 20 vīnogu šķirņu – gan Latvijā audzētas, gan no Vācijas ievestas. “Mēs audzējam ne tikai vīnogas, bet arī ābolus, upenes, avenes, zemenes un rabarberus. Vasarā vācam meža ogas – mellenes, irbenes, korintes un pīlādžus. Visi šie augļi un ogas ir lielisks izejmateriāls aromātisku dzērienu – vīnu, degvīnu un uzlējumu – pagatavošanai. Katrs gads ir īpašs – tādi ir arī mūsu dzērieni – pilni ar vasaras aromātu un lieliskām garšas īpašībām,” teic Mārtiņš (attēlā).

Kamēr jaunā vīnogu raža vēl ir dzēriena tapšanas procesā, pagrabā visvairāk ir pārstāvēti āboli – sausais, pussausais, pussaldais, ābolu brendijs (kalvadoss: alk. ~ 40%), kas noturēts uz franču ozola skaidām, un ābolu pommo, kas radīts, sajaucot kalvadosu ar ābolu sulu un noturot to mucās.

“Veidojot pommo, ierosmi smēlāmies Normandijā. Tas jābauda kā aperitīvs gan atvēsināts, gan istabas temperatūrā. Lieliski saderēs ar uzkodām, sieriem un kā papildinājums kūkām,” iesaka Mārtiņš. Vēl pieejams upeņu saldais deserta vīns, irbeņu pussaldais un aroniju ports – unikāls piedāvājums Latvijas vīnu sortimentā šajā sezonā. Tas darināts no aroniju vīna, stiprinot to ar ābolu degvīnu un noturot uz ozolkoka skaidām.

Nobaudīt un iegādāties Abavas vīnus var “Rinkules Zeltiņos” – netālu no autoceļa Kandava–Sabile (labajā pusē). Tur tipiska Abavas ielejas klētiņa ir pārtapusi par vīnotavu, un drīz vien vīnu klāstu papildinās arī dzirkstošais rabarberu bruts.

 

Lāceņu vīns

Pārlapojot Latvijas vīna darītavu katalogus, feinšmekeri atradīs gandrīz visu pie mums augošo augļu un ogu vīnus. Starp tiem ir arī retumi, piemēram, lāceņu vīns, jo mūsu mežos šo ogu atradņu ir maz. “Man ir paveicies, jo tuvumā ir Mores purvi, kur zinām labas lāceņu vietas, taču ar ogu pārpilnību Somijas mežos gan tās nevar sacensties,” atzīst Jānis Zilvers, vīndarītavas “Zilver” īpašnieks.

Gadā Jāņa saimniecībā tiek saražotas aptuveni 15 tonnas vīna, un gandrīz puse tiek arī pārdota gan Rīgā (“Rimi”, “Elkor” pie Brīvības pieminekļa, Valmiermuižas pārstāvniecībā Valdemāra pasāžā), gan Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, “Latvju spīķerī” pie Pļaviņām un citviet.

Visiecienītākais ir aveņu pussaldais vīns, kalvadoss un rabarberu šampanietis. Viņš aicina apmeklēt arī savu degustācijas zāli “Pīlādžos” (ap 1 km no Siguldas pa Allažu ceļu). Piecu sešu dažādu vīnu baudīšana grupai (no 15 cilv.) maksās trīs latus. Jautāts, vai kādreiz no iecerētā vīna nav iznācis etiķis, Jānis atbild noliedzoši. Ja rūgšanas procesā vīnam netiek klāt gaiss, viss būs kārtībā.

 

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+