Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

Sācies zemeņu laiks (2)

zemmenes_023_vs

Kopš maija vidus starp nedaudzajiem vietējo zemeņu tirgotājiem ir arī Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecības “Salnāji” saimnieki. Lai nopelnītu, ir svarīgi iegūt ražu pēc iespējas agrāk. Kā viņiem tas izdodas?

 

Kā izaudzēt

“Salnājos” zemenes aug 2000 m2 segto platību un 4 hektārus atklātā laukā. Siltumnīcas – 70 m garas un 12 m platas – ir pašu projektētas un celtas. Audzētāji Ludmila un Uldis Guļevski par Latvijai piemērotāko joprojām atzīst tradicionālo zemeņu audzēšanas metodi – uz grunts, nevis uz plauktiem. Priekšrocība – saldākas un garšīgākas ogas. Protams, augi ir jākopj: jādod tas, ko tie prasa, jā, citādi neko arī nevar gaidīt.

Siltumnīcā zemenes iedēstītas astoņās ar melno agrotīklu nosegtās dobēs. Tumšais segmateriāls ne vien bremzē nezāļu augšanu, bet arī sasilda augsni, veicinot kultūraugu attīstību. Paaugstinātajās dobēs zemenes neapplūst, tās vieglāk apkopt: stīgas nokarājas gar dobes malu, nesajūk ar blakusdobē augošo zemeņu šķirni, un arī celiņš ir brīvs, pa to nav jālaipo.

 

– Lai maksimāli izmantotu siltumnīcas platību, stādām augus cieši, tomēr ne tik tuvu citu pie cita, kā to dara poļu zemeņaudzētāji. Viņi zemenes audzē uz vagu skaustiem, bet bez celiņiem. Viņiem stādījums ir kā blīvs klājiens, – stāsta Ludmila Guļevska.

 

Zemenes daudz jālaista: pēc iestādīšanas, ziedēšanas un ogu ienākšanās laikā. Jo taupīgāk laista, jo ātrāk beidz ražot un ir mazāk ogu. Lai šo darbu padarītu vieglāku, saimnieki siltumnīcās ierīkojuši un uzstādījuši automātisko laistīšanas sistēmu. Pirms katras laistīšanas reizes ūdeni no piemājas dīķa sūknē uz baseiniem.

Pamatmēslošanai, ierīkojot zemeņu stādījumus, audzētāji izmanto Beļģijā ražoto Grobel – granulētus vistu un cūku mēslus. Zemenes stādot, minerālmēslus nelieto, jo ar tiem var apdedzināt augu saknes. Šķidro mēslojumu Omex Calmax, kas satur kalciju, dod kā virsmēslojumu caur lapām. Laistīšana ar šādu barības šķīdumu padara ogas stingrākas, taču jāuzmanās pārbarot, citādi zemenes aizies postā. Labāk mēslot biežāk, bet ar mazākām devām. 
zemmenes_054_VS

Atjaunojot stādījumus, jaunās zemenes siltumnīcās stāda augustā, septembrī. Šajā laikā parasti vēl ir ļoti silts, tāpēc svarīgi augus rūpīgi iestādīt, turklāt ne par dziļu vai seklu, citādi daudzi izkrīt. Vienā dienā rok jaunos stādiņus, nākamajā – stāda. Vienas siltumnīcas apstādīšana ar zemenēm “Salnāju” saimniecei paņem gandrīz mēnesi laika.

– Ražas steidzināšanai zemenes parasti stāda rudenī un nākamā gada pavasarī pēc noražošanas izrauj. Stādījumus varētu izmantot vēl pāris gadu ilgāk, tomēr tas ir risks. Tad ļoti rūpīgi jāapskata stādījumi, vai uz tiem nav savairojusies zemenāju ērce. Šā kaitēkļa bojātiem augiem sačokurojas lapas un veidojas sīkas, kroplas ogas. Ja invāzija ir stipra, visi ceri jāizrauj, nav vērts tos atstāt, jo ražas nebūs, – audzētāja dalās pieredzē.

Saimniecībā audzē dažādu šķirņu zemenes – zem plēves ‘Zefyr’, ‘Venta’, ‘Elsanta’, uz lauka – ‘Senga Sengana’ un citas. Tām visām ir saldas un skaistas ogas, diemžēl pircēju pieprasītajai ‘Ventai’ prāvās, mīkstās, sulīgās ogas ir neizturīgas transportējot.

Siltumnīcās zemenes sāk ienākties maijā un ražo visu jūniju, uz lauka sāk gatavoties jūnija vidū, ogas var vākt apmēram mēnesi. Tā saimniecībā paildzina zemeņu sezonu. Ražas laikā lasīt ogas Guļevskiem palīgā nāk radi un draugi.

– Pērn ar pirmajām zemenēm bijām tirgū tikai pēc 20. maija, bet pirms dažiem gadiem – jau 9. maijā. Tad augus ilgstoši turējām zem agrotīkla seguma. Tagad vairs tā nedarām, jo zem agrotīkla iet plašumā pelēkā puve, daudz zemeņu jāmet ārā. Segmateriālu izmantojam tikai salnu laikā, – atzīst saimniece. Un turpina: – Maija sākumā ogas parasti ir arī paskābas. Saldumu tās iegūst vēlāk, kad laiks kļūst silts un augi saņem maksimāli daudz saules. Tāpat necenšamies raut ogas ar baltiem galiem. Nogaidām, līdz tās iekrāsojas vienmērīgi sarkanas.

 

Kā nopelnīt

zemmenes_020_VS“Salnājos” izaudzētās agrās zemenes apēd rīdzinieki, tās pārdod Lubānas un Vidzemes tirgū. Segtajās platībās zemenes šogad sāka ziedēt aprīļa sākumā, bet pirmās ogas (sešus kilogramus) uz tirgu aizveda 17. maijā. Sākumā šķirnes ‘Zefyr’ zemenes tirgo par 10 latiem, ‘Ventas’ – par 15 latiem kilogramā.

– Cenšamies ar savām ogām pirmie tikt tirgū. Protams, divdesmit gadus darbojoties ar zemenēm un pašiem tās pārdodot, esam piesaistījuši arī pastāvīgos pircējus, – saka Ludmila.

“Salnāju” saimniekus sarūgtina pārdevēji, kuri gadu gadiem, izmantojot pircēju uzticēšanos pašmāju ogām, ievestās uzdod par vietējām. Guļevski uzskata, ka tirgū jārīkojas godīgi – jāļauj, lai pircējs pats izlemj, kam dot priekšroku. Tiesa, cenas ziņā ar ievestajām ir ļoti grūti konkurēt. Lai gan garajā ceļā bojātas un zaudējušas svaigumu, pircēji tās labprāt pērk ievārījumu gatavošanai. Tā kā sezonas laikā tirgū ogu ir ļoti daudz, pašu audzētajai produkcijai cena stipri jāpazemina. – Tad gan brīžiem nolaižas rokas. Šķiet, ka nespēsim tikt galā, uztraucamies, vai izdosies pārdot, – neslēpj Ludmila Guļevska.

Latvijā zemeņu audzētāju paliek aizvien mazāk, daļa saimniecību pārtraukusi šo nodarbi. Iemeslu tam netrūkst – “Salnāju” saimniece min gan ekonomisko situāciju, gan dabas radītos postījumus. Reizēm lielus zaudējumus nodara maijvaboļu kāpuri, gadās, ka lauka zemeņu ražu nokauj salnas vai sausums. Siltumnīcās augošās zemenes no šiem riskiem, protams, ir pasargātas, taču kopumā to audzēšana prasa daudz roku darba un izdevumu. Zemeņu audzētāji saņemt vienīgi vienoto platības maksājumu, un būtisku atspaidu saimniecībai tas nedod.

Vešanai uz tirgu audzētāji ogas lasa kastēs. Ja nepieciešams, tirgū tās nedaudz pašķiro. Jo mazāk ogas ar rokām aiztiek, jo labāk. Ja dienā neizdodas visas zemenes pārdot, iepriekšējās dienas vākumam saimnieki uzliek zemāku cenu, godīgi to pasakot arī pircējam. Agrāk bijusi ideja neiztirgotās ogas saldēt, taču saimniekus no tās īstenošanas atturēja pārmēru lielās PVD prasības.

Zemeņu cenas katru gadu nedaudz mainās. Šīs svārstības ietekmē arī degvielas izmaksu palielināšanās. Saimnieki neslēpj, ka ogu cenas ir tieši saistītas ar to, cik nākas iztērēt par 200 km braucienu līdz Rīgai un atpakaļ. Agrāk pirmās ogas no “Salnāju” siltumnīcām uz Rīgu varēja vest pa 5 kg un tirgot par pieciem latiem kilogramā. Tagad neatmaksājas braukt, ja vienā reizē nevar aizvest 10 kg agro zemeņu un pārdot par 10 latiem kilogramā…

– Mūsu ģimenei zemeņu audzēšana ir pamatnodarbošanās, taču darām tik, cik varam paveikt saviem spēkiem, jo palīgus atrast grūti,– saka Ludmila. – Pirms neilga laika plānojām palielināt agro zemeņu platības, tādēļ uzcēlām vienkāršas konstrukcijas tuneļveida siltumnīcu. Tā nostāvēja tikai divas nedēļas, līdz to “aiznesa” vējš. Acīmredzot pagaidām mums nevajag paplašināties…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+