Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Saeimā pieņemts jaunais Būvniecības likums

Foto - LETAFoto - LETA

Pieņemot jauno Būvniecības likumu trešajā, galīgajā lasījumā, Saeima, iespējams, beidzot pārtrauks gadiem ilgušo ķīviņu būvnieku starpā par to, kam ir tiesības būvēt, kurš par ko būvniecības gaitā ir atbildīgs un kāda ir būvatļauju izsniegšanas un apstrīdēšanas kārtība.

Likumā jauni panti

Likumā ieviesti vairāki jauni panti, kuru nebija līdz šim spēkā esošajā regulējumā.

Pirmkārt, lai par valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības naudu būvētu ēkas, turpmāk komersantiem vajadzēs īpašu klasifikācijas dokumentu, kas apliecina gan viņu būvniecības prasmi, gan finanšu un tehniskās iespējas.

Otrkārt, lai negodīgs būvnieks nepazustu ar galiem, atstādams pasūtītāju ar garu degunu, likumā noteikts būvnieka pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

Treškārt, Ekonomikas ministrijai būs pienākums pārraudzīt un saskaņot būvniecības nozari, kā arī izstrādāt vienotu būvniecības valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu.

Darba atļaujas bez termiņa

Jaunums ir arī tas, ka sertifikāts jeb atļauja strādāt būvniecībā turpmāk būs bez termiņa. Līdz šim Latvijas Būvinženieru savienībā to izsniedza uz laiku līdz pieciem gadiem.

Daļa būvnieku, kuri sevi uzskata par pietiekami pieredzējušiem un prasmīgiem, šādu darba atļauju izsniegšanu ik pēc pieciem gadiem un par maksu vērtēja kā lieku, birokrātisku apgrūtinājumu.

Likumā sīkāk noteiktas vietējo pašvaldību būvvalžu tiesības un pienākumi, lemjot par būvniecības atļaujām, kā arī būvniecībūvniecības gaitā. Būvvaldēs vairs nevarēs vilcināties ar lēmumiem izsniegt vai neizsniegt būvatļauju. Atkarībā no tā, ko iecerēts uzbūvēt, būvvaldei būs jālemj 30, 14 vai 7 dienu laikā.

Vairāk pienākumu būvvaldēm

Būvvaldēm būs pienākums ne tikai izsniegt būvatļaujas, bet arī uzraudzīt, vai iesāktā būvniecība notiek likumīgi.

Tāpat likums paredz, ka būvvaldei būs jālūko, vai būvniecības pasūtītāja iecerētā projekta vietā nav iespējami kādi citi risinājumi, kas mazina kaitējumu dabai un vietējiem iedzīvotājiem. Cita starpā, ja atklāsies, ka būvēšanās notiek nelikumīgi, būvvalde drīkstēs atsaukt izsniegto būvatļauju.

Likums skaidrāk nosaka būvnieku, būvuzraugu un citu būvniecības procesa dalībnieku atbildību. Par būvniecību atbildība būs zemes īpašniekam, projektētājs atbildēs tikai par projekta saturu. Ja īpašnieks nepilda pašvaldības lēmumu nojaukt ēku, kas apdraud citus, tad tai būs tiesības pašai novērst šīs nedrošās ēkas bīstamību. Bet pašvaldībai nebūs tiesību to nojaukt.

Viedoklis

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Taču atteikšanos no būvnieku praktiskās darbības regulārām pārbaudēm, iztiekot tikai ar izglītības dokumentiem, uzskatu par lielu kļūdu. Ja nākamgad 1. februārī likums iegūs spēku, patstāvīgās prakses tiesības iegūt zaudēs būvtehniķi. Tas nozīmē, ka no 2018. gada 1. janvāra aptuveni 1400 ēku, 540 ceļu un tiltu būvdarbu vadītāji, kā arī apmēram 900 ēku, 250 ceļu un tiltu būvuzraugi zaudēs patstāvīgās prakses tiesības. Būtībā sertificēto būvspeciālistu skaits samazināsies par aptuveni 80%. Šādam likumam nevar piekrist, tāpēc esam nolēmuši lūgt to Valsts prezidentam neizsludināt.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+