Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. februāris, 2016
Drukāt

Skolēni mācās līdz vieniem naktī (33)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šonedēļ daudzās skolās ir projektu nedēļa, kad stundas nenotiek, bet skolēni strādā pie pētnieciskiem darbiem. Puikas teic: projektu nedēļā ir vieglāk, jo skolā jāpavada īsāks laiks un arī mājasdarbu nav.

“Ir jāmaina mācību saturs, kā arī ir jāiemāca bērnus mācīties,” teic skolotāja Ance Jaks, kura programmas “Iespējamā misija” ietvaros mācījusi latviešu valodu un literatūru Ozolnieku vidusskolā. Šā gada sākumā viņa publicēja rakstu, kurā aicināja mainīt izglītības sistēmu un skolās izmantotās pedagoģiskās metodes, lai atvieglotu skolēnu ikdienu. Ance Jaks novērojusi, ka daudzi skolēni aizņemti ne tikai ar mācībām, bet dodas arī uz mūzikas skolu, dejošanu, sporta nodarbībām, tāpēc mājās ir tikai ap pulksten 19 un tad līdz pat pulksten 23 mācās.

 

Vai pieaugušais izturētu?

Interneta resursos par šo tēmu publicēti vairāki raksti un viedokļi ar gana uztraucošiem virsrakstiem, piemēram, “Bērnam jāpacieš murgs 9 mēnešu garumā”, “Vai kāds pieaugušais varētu izturēt to, kā dzīvo šie bērni?”. Vienā no rakstiem Zemgales vidusskolas direktors Vladimirs Skuja pauda bērniem līdzjūtību par ilgajām stundām, ko viņi pavada skolā. Jo sevišķi viņš izcēla sākumskolēnus, kuri vēl ilgi pēc stundu beigām paliek pagarinātajā grupā. Direktors arī aicināja atvieglot mācību saturu. Taču pie šiem rakstiem izteiktie komentāri liecina, ka vecāku domas par pārslodzi skolās ir dažādas. Daļa piekrīt rakstu autoriem un sūdzas par savu bērnu pieredzi, bet citi teic, ka samazināt izvirzītās prasības nozīmētu izglītības līmeņa krišanos. Vēl daļa atzīst, ka sākumskolā skolēnu slodze vēl ir samērīga, grūtības sākas vecākajās klasēs.

 

Uzsver skolotāja atbildību

Viens no iemesliem tādai viedokļu dažādībai varētu būt tas, ka mājas darbu apjoms var būt atšķirīgs katrā skolā un pat klasē. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro: skolēna darbu apjomu ārpus mācību stundām nosaka tikai un vienīgi skolotājs. Tomēr IZM oficiālā nostāja ir, ka mācībām maksimāli jāizmanto mācību stundas un regulāriem mājasdarbiem vajadzētu būt vien matemātikā un valodās. Pēc E. Papules domām, ar skolotājiem ir iespējams vienoties gan par mājasdarbu apjomu, gan par dienām, kurās mājasdarbi netiek uzdoti. Tā varētu būt, piemēram, piektdiena vai pirmdiena, kura, kā zināms, tāpat jau ir grūta diena. Vecākiem arī jāziņo skolai, ja bērns netiek galā ar mācībām. Skolai tad būtu jāpiedāvā skolēnam atbalsts, piemēram, individuālas konsultācijas. Skolotājiem būtu arī jāvienojas, kurās dienās kurā mācību priekšmetā var uzdot apjomīgus mājasdarbus. Citādi ir dienas, kad bērniem tiešām viss vakars jāpavada, pildot mājasdarbus. E. Papule rosina īstenot individuālu pieeju. Savukārt mājasdarbus vajadzētu aizstāt ar projekta tipa uzdevumiem, kad skolēnam uzdevuma izpildei dots ilgāks laiks. Latvijas Universitātes profesors, pedagoģijas doktors Andris Kangro piebilst: pētījumi liecina, ka bieža mājasdarbu uzdošana der skolēniem, kuriem ir zems un vidējs sasniegumu līmenis, taču, lai skolēniem būtu augsti sasniegumi, pareizāk ir uzdot mājasdarbus reti, taču tādus, kas izpildāmi ilgākā laika posmā.

 

Nākotnē būšot labāk

Jaunais, uz kompetenču apguvi balstītais mācību saturs skolēnu pārslodzi varētu mazināt, jo izglītības saturā tikšot “izravēts” liekais, novērsta informācijas pārklāšanās. Tiks pārskatīta arī pieļaujamā skolēnu slodze skolās. Iespējams, ka sākumskolēniem ciparu izteiksmē tā pat tiks palielināta, taču tas nenozīmēs reālo slodzes palielinājumu. Pie slodzes pieskaitīs pēcstundu darbu skolā, un mājās pildāmo uzdevumu skaitam pat būtu ievērojami jāsamazinās. Patlaban 1. klasē pieļaujamā skolēnu slodze ir 20 stundas nedēļā. Nākamajos mācību gados slodze palielinās par divām stundām nedēļā, līdz 12. klasē tā jau ir 36 stundas. A. Jaks piekrīt: šobrīd ir tā, ka skolotāji apzinās bērnu pār­slodzi, tomēr cenšas “izņemt” cauri visu vielu, jo nezina, kas skolēniem būs jāprot eksāmenā. Viņa pati tomēr atteikusies, piemēram, no mājas lasīšanas skolēniem, jo, paraugoties, cik daudz darāmā ir citos priekšmetos, apžēlojusies par bērniem. Vienā dienā bērnam mājās nākas izpildīt pat, piemēram, piecus uzdevumus matemātikā, uzzīmēt divas kartes ģeogrāfijā, izlasīt un konspektēt veselu nodaļu vēsturē.

Taču vai žēlabas par pār­slodzi vienmēr ir objektīvas? Pati esmu redzējusi, ka bērns uzdevumus, kas būtu izpildāmi pusstundā, pilda divas stundas, jo ik pa brīdim pievēršas citām nodarbēm. Natālijas Draudziņas vidusskolā, tiekoties ar 6. klases skolēniem, uzzinu, ka viņi jūtas pārslogoti. Kāds zēns reiz pat bijis spiests mācīties līdz vieniem naktī. “Trīs reizes nedēļā eju mākslas skolā, tur nodarbības beidzas tikai pulksten 21. Pēc tam vēl jāmācās vismaz līdz pulksten 23. Ir grūti,” savukārt teic Sindija. Vidēji katru vakaru jāpilda mājas darbi trijos līdz četros mācību priekšmetos. Bērni ierosina: katru dienu vajadzētu uzdot tikai vienu mājasdarbu. Kas būs tālāk, ja jau tagad ir grūti? “Tad vispār naktī nebūs laika gulēt,” attrauc viens no zēniem. Mājas darbu pildīšanai bērni parasti koncentrējoties, tomēr atzīstas, ka fonā mēdz skanēt mūzika vai pat tarkšķēt televizors. Jāpiebilst, ka jaunais izglītības saturs kā vienu no kompetencēm tieši paredzēs prasmi mācīties.

 

APTAUJA

Vai jūtaties pārslogoti?

Linda Megro (N. Draudziņas ­vidusskolas 11. klases skolniece): “Daļēji jūtos pārslogota. Mājasdarbiem jāvelta vismaz trīs stundas. Mums dienā ir astoņas mācību stundas, un bieži ir tā, ka katrā uzdod mājasdarbus.”

Kaspars Vītols: “Mājasdarbus pildu vairākas stundas. Esmu gan novērojis: jo uzmanīgāk klausies un mācies stundā, jo mazāk laika tiem jāvelta.”

Edgars Baumanis: “Uz šo skolu nesen pārnācu no 49. vidusskolas. Tajā skolā bija vairāk stundu, arī mājasdarbus uzdeva vairāk, un tie bija grūtāk izpildāmi. Agrāk mājasdarbiem vidēji veltīju četras stundas, taču tagad tieku galā divās stundās.”

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Taisnība!
    Bērniem jātaisa idiotiskas, nevienam nevajadzīgas prezentācijas

  2. Vai esat dzirdējusi,ka jūsu slavētajos Rietumos ir pētījums,ka tie bērni,kas ikdienā nodarbojas ar sportu,sasniedz dzīvē daudz vairāk nekā tie,kas pēc skolas “mazliet pamācās un atpūšas”?Tas -par sporta skolām.
    Mūsu skolu izglītības sistēma ir iebraukusi grāvī.Bērni tiek turēti skolā līdz četriem pieciem pēcpusdienā,jo skolotāji saņem piemaksas par interešu pulciņiem un konsultācijām,kuriem jēgas nekādas.Vēl-projektu nedēļas,kas paņem laiku,bet ieguvumu maz.Tādi pekstiņi kā “iespējamā misija”arī padomju laikā nebija.Daudzās skolās notiek naudas izspiešana no vecākiem uz biežu ekskursiju pamata,kurās ieinteresētas aģentūras uz skolēnu rēķina nopelnīt.Ir daļa bērnu,kuri tiek galā ar visu-mācībām,sporta skolu vai mākslas skolu.Tos skolotāji pārslogo.Bet ar lielāko daļu skolēnu,kas ne mācās,ne sporto,skolotāji nestrādā.Jo tas ir grūti.

  3. Ance Jaks – Žurālistikas bakalaura grāds iegūts Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātē. Ance piedalījusies ERASMUS apmaiņas programmā Bulgārijā, mācījusies Amerikāņu universitātē. Beigusi Jelgavas Valsts ģimnāziju.

    …un šis cilvēks apsildījis nepilnus 2 gadus skolotāja lomā, bez attiecīgas izglītības, sriedīs par manu bērnu?????

    Šis meitēns nav spējīgs atrast darbu specialitātē!!!! Tagad mēģina glābt ko var un taisīt PR uz nozares rēķina, no kuras pašai negāda sajēga.

  4. Sāksim ar to, ka beigsim vienreiz ar tām “iespējamajām misijām”, kur žurnālists pēkšņi var pasniegt latviešu valodu un literatūru, lauksaimnieks – bioloģiju utt. Ta ir totāla pedagoģijas degradācija.
    Turklāt, lielākie čīkstētāji par bērnu pārlsodzi ir tieši tie vecāki, kas paši skolā mācījušies viduvēji vai vāji.

  5. Patīk man šeit tie muļķīši, kas klāsta “bērnam visu ir jāiemāca skoā!” Jūs tiešām nesaprotat, ka skola ir tieši tāda pats valsts pakalpojums kā citi. Kā veselības aizsardzības piemēram? Nav pielecis? Parasti uz vienu skolotāju ir kādi 30 bērni klasē ar ļoti dažādām spējām. Pēc būtības katram būtu nepieciešama individuāla pieeja. Ok, katram nav reāli, bet Latvijas apstākļos būtu jābūt sadalījumam vismaz 3 grupās. Visām šīm 3 grupām tad ir jāsagatavo atsevišķi mājasdarbi, klases darbi utt. Taču! Tas vēl nav viss, lai nenosprāgtu badā, skolotājiem ir jāuzņemas vairākas slodzes, tātad šādas klases viņiem ir uh, nez cik nedēļā. Ok, tas vēl būtu iespējams… Taču tas arī vēl nav viss. Vēl ir valsts noteiktais standarts, kas būtu jāiemāca, kas loģiski ir uztaisīts tā, lai katrs idiņš augstskolas profesoriņš būtu sajūsmā “cik labi sagatavoti skolnieki”, attiecīgi sedz visu ļoti plaši, tātad patiesībā laiks individuālam darbam nav, jo ir jāskrien milzu tempā uz priekšu. Un tas arī nav viss! Vēl skolotājiem ir 0 atbalsts – praktiski katrai stundai gatavojies kā pats vari (iespējamai misijai šajā ziņā ir labāk). Un ak jā, atšķirībā no citām valstīm, Latvija iztiek bez jebkādiem mēriem kā ieviest discipīnu klasēs, kas ir visu deģenerātu sapnis + galu gala par šiem santīmiem valsts uzskata, ka skolotāji var darīt arī visu administrativo darbu – vadāt bērnus, kopēt, printēt pa savu naudu, sakārtot klases, kontrolēt disciplinu, štancēt atskaites utt. Apkopojot – patiesība ir tāda, ka skolotāji jau tagad netiek gala. Jūs to neredzat, bet jūsu atvasīte no 45 min skolā ar jēgu pavada kādas 10. Ak jā, un vēl derēja mājās neko nedarīt :))) Būsim atklāti, mājās ir jēdzīgākais mācību laiks, ko bērni iegūst.

  6. Iemesls tam ir no padomju laikiem mantotā idiotiskā mākslas/mūzikas/sporta skolu sistēma. Tā braukāšanas uz šīm skolām, kas parasti sākas diezgan vēlu pilnībā sačakarē vakaru, kad normāli būtu mazliet jāpamācās un jāatpūšas. Visur citur pasaulē bērniem ir afterschool, t.i. visas nodarbības notiek skolā. Protams, tas nav tik profesionāli un tas arī ir iemesls, kāpēc vairs Rietumu pasaules cilvēki neuzrāda izcilus sportiskus sasniegumus, taču viņi izaug par sabalansētākiem cilvēkiem un tiek labākās augstskolās.

    Mūsu sistēma ir vecā padomju, kuras mērķs bija pokazuha ar medaļām olimpiādēs. Tas vēl aizvien izdodas, ja paskatāmies uz mūsu mūziķiem un sportistiem, taču tas neaizsniedz bērnus no nabadzīgām un nepilnām ģimenēm un pārslogo pārējos.

  7. Beidziet vaimanāt un lieciet beidzot tos bērnus pie darba! Mācību dienas sākumā nodot klases audzinātājai visas elektroniskās grabažas, stundās klausīties un strādāt līdzi, un mājās NEBŪS jāmācās līdz vieniem naktī. Tā ir nekrietna muldēšana un gaisa jaukšana!

  8. Rīgas centra skola majas darbu daudzums ir nenormāls. Bērns ir pārguris un izsmēlis visu. Pedagogi neveic savu darbu stunda.

    • Un kāds ir normāls mājas darbu daudzums? 12.klasē izrēķināt 2+2 un tam veltīt 20 minūtes? Varbūt jūsu bērnam ir attīstības problēmas un viņu jāsūta uz palīgskolu? Esmu novērojis, ka bieži mazgudro bērnu vecāki sūdzas par pārslodzi un nenormālu darbu daudzumu. Gudriem un attīstītiem bērniem šādu problēmu nav.

      • Gudriem bērniem nav tādu vecāku, kas viņus padara par nespējīgiem, kuriem visi skolotāji ir vainīgi, tikai ne paši. Nebija laika bērnam pasekot pirmajās klasēs

    • Kad paša bērns slinks, kavēts vai ar netrenētu uztveri, tad vienmēr vainīgi skolotāji?
      Atved uz skolu tādu – mucā augušu, pa spundi barotu – un pamet: uztaisiet man no viņa cilvēku! Bet mājās pat ne tik daudz ar bērnu strādāts, kā, lai iemācītu ēdot muti aizvērt, nečāpstināt un nešļurkstināt kā pie siles. Sīkie septiņu, astoņu gadu vecumā zina, kā apieties ar datoru un viedtālruni, bet nespēj savu vārdu un uzvārdu saprotami uzrakstīt!

  9. Jā, un vēl! Manuprāt skolai vajadzētu būt vienpatsmit mēnešus garai, tad kaut var programmu izstiept laikā un nebūs jāforsē. Bez tam, bērns ir nodarbināts visu laiku un vecākiem nav jālauza galva – ko tad viņa acuraugs darīs trīs brīvus mēnešus, daudzās pasaules valstīs ir šāda prakse.

  10. Skolēnu mājasdarbi ir jāatceļ JAU TAGAD nevis tas jāatliek uz kaut kādu mistisku nākotni! Visam mācību darbam ir jānorit skolā, un skolā ir arī jāatstāj visas mācību grāmatas – tad skolēniem nebūs jāstiepj arī smagās skolas somas. Tagad skolotāji haltūrē un vecāki vakarā pēc darba vēl ir spiesti bērniem mācīt mācību vielu. Ja skolotājs nespēj stundā nodrošināt disciplīnu un iemācīt mācību vielu, tad viņam nav vietas skolā.

    • muļķis no atsēdēšanas gudrs nepaliks Atbildēt

      Ja bērns nespēj apgūt vielu un iemācīties, tad šādu bērnu jāsūta uz palīgskolu.

    • Ja tavs bērns nav spējīgs apgūt mācību vielu, varbūt viņam ir jāmācās palīgskolā? Skolas programma domāta normāliem bērniem, ne grūtgalvjiem. Bet, ja ir tik liela vēlēšanās sūtīt parastā skolā, tad nu ņemiet privātskolotāju, zaurējiet caurām naktīm, bet nesūdzieties.

    • Skolā māca visu un neko, to droši varu teikt par vecākajām klasēm; skola domāta viduvējai” temperatūrai slimnīcā”, talantīgam audzēknim diezgan grūti noturēties uzliktajos rāmjos. Nepieciešama lielāka skolu specializācija, visas pūles veltīt tikai izvēlētajam mācību virzienam, atmetot visādas, no Rietumiem , ievazātas programmas.

  11. 11. klases skolniece Atbildēt

    Pilnīgi piekrītu, ka skolēniem tiek uzdoti par daudz mājasdarbu. Turklāt, ļoti bieži stundās tiek mācīts tas, ko paši skolotāji neuzskata par vajadzīgu. Vēl varu piebilst arī to, ka lielākā daļa skolotāju savu darbu dara tik daudzus gadus jau, ka viņi skolēnus ar savu NEradošumu nogurdina jau pirmajās stundās. Tad, kad atnāk pārbaudītes, tad skolotāji nez kāpēc kļūst pozitīvisma un enerģijas pilni. Kad aiziet, tad sākas viss pa vecam. No sākuma derētu arī skolotājus atlasīt…

    • Ja būtu referendums un tajā drīkstētu piedalīties skolēni no 1.-12.klasei, tad rezultāts būtu sekojošs – neviena mājasdarba, skola no 12:00 līdz 14:00, nekādu eksāmenu, skolēni paši to ko grib palasa internetā.
      Un turpinājumā referendums augstskolu studentiem – rezultātā viena lekcija vienu reizi nedēļā. Lekcijas nav jāapmeklē obligāti. Nekādu eksāmenu un papildus darbu ārpus augstskolas telpām. Nekādu kursa darbu, diplomprojektu un eksāmenu.

  12. manam delam jau 40, bet kad viņs mācījās skolā Latvijā jau toreiz man likās nesakarīgi cik milzīgas garas stundas bija jāmācās. Skola un pēc tam vēl majās. prasiju lai nav nesekmīgs, bet vairāk nav vajadzīgs . Pēc 8 klases pārcēlāmies uz Stoholmu. Tur dēlam sacija ka vidusskola Zviedrijā viņam nav ko darīt, var iet taisni uz augstskolu. Tur viņs mācījās 1 gadu. Tagad ir datorspeciālists, kas strada pie Eiropas un Zviedrijas drosības, runā 7 valodas. Nevagag bērnus bendēt nost, kam ir Dieviņa dots tas iemācīsies un būs. Izglītotu muļķu pilna pasaule.

    • Zviedrijā ir diezgan zems izglītības standarts. To viņi paši labi zin un atzīst. Protams, ņemot vērā, ka tā ir bagāta valsts, tāpat ar to var iztikt – valsts kaut kādas darba vietas izveidos. Taču tur, kur ir normāla konkurence, kaut kur ASV teiksim, zviedriem nav izredžu.

  13. Pirms pārbaudes darba jautāju skolēniem cik laika veltījāt mācībām -80-90% atbild – necik!!!
    Katru dienu redzu to,ka ir tikai tik cik ir izdarīts klasē.Mājās darbs nekāds nenotiek, pat pareizās grāmatas somā nenomaina.Ir jāpielūdz tikai telefons un viss!

  14. Tam nu gan es neticu, ka skolēni tā pārslogoti! Viņi jau uz mācību rēķina spēlē telefonus un planšetes.Ja pats nav muļļa un skolā seko līdzi stundās, tad viss ir normāli.Vai tad skolu programmas jāveido pēc slinkākā un neapzinīgākā skolēna sekmēm?

    • Diemžēl iet uz to, ka skolu programmas jau sāk veidot veidot pēc slinkākā un neapzinīgākā skolēna sekmēm. Man liekas, ka tur apakšā ir bizness, konkrēti, augstskolu bizness. Daudzas augstskolas iznīktu (nebūtu studentu), ja stulbeņi nesaņemtu atestātu par 12.klases beigšanu un nedotos uz augstskolām studēt. Tagad stulbeņiem ir atestāts, viņi pat tiek augstskolā (dažās reģionālajās augstskolās pat budžetā, jo nav konkursa un tiek uzņemti visi mācīties gribētāji), bet augstskola tiek pie naudas un augstskolas vadība pie lielām algām (Ventspilī laikam augstskolas rektorei alga ir 6000 eiro mēnesī jeb 72 000 eiro gadā).

  15. Būtu daudz labāk, ja stundas būtu pa pāriem,divas matemātikas, divas angļu valodas utt., nevis kā tagad astoņas stundas dienā pa vienam priekšmetam. Bērniem būtu vieglāk sagatavoties uz četriem priekšmetiem astoņu stundu garumā, nekā uz astoņiem dažādiem.

  16. Mācību procesam jānotiek skolā, skolotāja nepadarītais nav jānes uz māju un jāuzgrūž uz vecāku pleciem.

  17. līdz 4 no rīta – 9 klasē

    • Vai tad skolēnu vecākiem arī tagad uzdod mājasdarbus?

      • Jautājums >>> Melita Atbildēt

        Tu patiešām es tik …, ja nesaproti ELEMENTĀRO patiesību,
        ka VECĀKI palīdz(!!!) – paskaidro stundā nesaprasto vielu- saviem bērniem izpildīt MĀJAS darbu uzdevumus?
        daža učene, ja bērns ceļ roku un saka, lai paskaidro, tik nobaurojas: vajag klausīties! Pēc tam izrādās, ka lielākā daļa nav sapratusi un mūsu māja ir pilna, lai skaidroju uzdevumu …

        • visi nevar būt un nebūs gudri Atbildēt

          Bērnam, kuri normālā skolā nespēj apgūt vielu, iespējams ir garīgas attīstības traucējumi. Vecākiem jāpieņem lēmums un šādu bērnu jāsūta uz palīgskolu.
          Un kāpēc vienmēr ir mazākā daļa, kas vielu ir sapratusi, mājas darbus izpilda ātri un bez vecāku palīdzības, kontroldarbos saņem labu novērtējumu? Kāpēc šī mazākā daļa spēj klausīties un iemācīties? Laikam tāpēc, ka gudriem vecākiem dzimst gudri bērni. Pie tam, ne vienmēr tas ir saistīts ar ģenētiku.

          • Izskatās, ka pie vainas ir tikai bērni un viņu vecāki, tikai skolotāji ir tie svētie. Lielai daļai skolotāju pašiem būtu jāizlemj vai viņi vēlas strādāt vai tikai naudu saņemt par atsēdētajām stundām. Jūs saņemat naudu no nodokļu maksātāju nodokļiem, kurus maksā šie vecāki strādājot pat vairākās darbvietās. Kā jums nav kauna prasīt,lai vecāki dara vēl jūsu darbu. Vecāki var palīdzēt, bet ne uzņemties jūsu pienākumus. Izskatās, ka skolotāji ir priekš atzīmju likšanas nevis mācīšanas. Daudziem bērniem vēl ir jāaizstāv skolas gods dažādās sacensībās, olimpiādēs utt., pa kuru laiku, lai viņš to visu paspēj, ja atteikties nedrīkst, jo nolikums nosaka, ka nedrīkst. No daža laba skolotāja attieksmes tiešām bēniem mācīties vairs negribas.

          • traktorists ar 2 klašu izglītību

            Pie vainas ir stulbi bērni, kuri nemāk un negrib mācīties, kuri nespēj apgūt un izprast mācību vielu. Kāpēc gudriem bērniem nav problēmu ar mācīšanos? Viņi paspēj gan izpildīt mājas darbus, gan sagatavoties kontroldarbam un olimpiādei, gan apmeklēt pulciņus.
            Man bērnībā patika dzert, pīpēt un stundās gulēt. Mājas darbus nepildīju un nemācījos, jo pagalmā bija foršākas lietas ko darīt. Kad mani 2.klasē padzina no skolas, tad saviem senčiem stāstīju, ka skolotāji nemāk iemācīt. Un senči piekrita, ka skolotāji nemāk iemācīt, jo viņu dēliņam taču pilnīgi neko 2 gadu laikā neiemācīja. Protu lasīt, rakstīt un mazliet rēķināt – to ES PATS IEMĀCĪJOS cietumā.

Draugiem Facebook Twitter Google+