Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

Skolēns izgudro inovatīvu produktu

Foto no T. Donerblica personīgā arhīvaFoto no T. Donerblica personīgā arhīva

“Tagad varu mierīgi atstāt uz plīts katlā vārīties ēdienu un pats iet uz istabu skatīties televizoru,” tā pašizgudrotā inovatīvā katla vāka turētāja noderību skaidro Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns Toms Donerblics.

 

Viņš kopā ar saviem klasesbiedriem nodibinājis skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) “Koks” un ražo gan noderīgo katla vāka turētāju, gan citus nelielus koka izstrādājumus – cepamlāpstiņas, koka svečturus, leļļu mēbeles.

Pērnā gada nogalē SMU “Koks” un vēl 128 skolēnu uzņēmumi piedalījās Vislatvijas SMU Ziemassvētku gadatirgū.

“Par to, ka skolēniem iespējams dibināt savus mācību uzņēmumus, uzzināju skolā. Tā kā mani radi nodarbojas ar kokamatniecību un pats esmu apmeklējis kokamatniecības pulciņu, nolēmu, ka ar savu uzņēmumu varētu darboties šajā jomā,” par savu pieredzi SMU izveidošanā stāsta Toms.

Ieinteresēt citus skolēnus par šādu uzņēmējdarbības formu gan nav bijis viegli. Tomēr, kad Toms jau bija sagatavojis uzņēmumam nepieciešamos dokumentus, uzsācis ražošanu, iesaistījās vēl divi klasesbiedri.

Par to, ka būtu nepieciešams kāds virtuves piederums, kas aizkavē katla satura pārlīšanu pāri malām, Toms iedomājās pēc tam, kad gan pašam, gan tuviniekiem gadījās ķibeles virtuvē ēdiena gatavošanas procesā. Toms izdomāja, ka jāražo katla vāka turētājs, ko uzliek uz katla malas un kas iegulst vāka gropītē. Tad starp vāku un katlu paliek sprauga gaisa apmaiņai. Sprauga nodrošina, lai šķidrums katlā pārāk neceltos. “Ja gaiss cirkulē labāk, arī šķidrums katlā turas daudz labāk,” teic jaunais uzņēmējs. Toms gan neslēpj: ja katls pieliets līdz pat malām un uzlikts uz pārāk lielas liesmas, tad arī katla vāka turētājs no “avārijas” nepaglābs.

Cietas cenas katla vāka turētājam nav. Rīgā tas tirgots par diviem latiem, laukos par to prasa mazāk.

Toms stāsta, ka mācību gada laikā uzņēmums nopelnījis vairāk nekā simt latus. “Peļņa ir diezgan laba,” vērtē baušķenieks. “Uzņēmuma darbība ir rentabla galvenokārt tāpēc, ka visus izejmateriālus iegūstu par velti, apstaigājot apkārtnes kokapstrādes uzņēmumus. Tie man labprāt atdod savus atgriezumus. Uzņēmumā gatavojam nelielus priekšmetus, kam šie atgriezumi labi noder.”

Savus ražojumus Toms darina vai nu virtuvē, vai arī dodas uz Bauskas bērnu un jauniešu centra amatniecības pulciņa telpām.

Kopā ar saviem kolēģiem viņš zāģē, slīpē, virpo. Toms teic, ka iemācīties gatavot koka izstrādājumus nav grūti, taču vajadzīga pacietība. Tiesa, lai sakārtotu SMU dokumentāciju un grāmatvedību, vajadzīga vēl lielāka pacietība, atzīst puisis.

Viņš neslēpj, ka nākotnē labprāt dibinātu īstu uzņēmumu. Jau SMU biznesa plāns izstrādāts tāds, ka būtu derīgs ne tikai mācību uzņēmumam. Nonākot reālajā biznesa vidē, Toms attīstītu jaunus produktus un, iespējams, tirgotu savus darinājumus ne tikai gadatirgos, bet arī internetā.

Atšķirībā no “īstiem” uzņēmumiem SMU nav juridiska persona un tas jālikvidē līdz ar mācību gada beigām. SMU tiek reģistrēti organizācijā “Junior Achievement – Young Enterprise Latvija”, kas gādā par to, lai SMU darbība atbilstu normatīvajos aktos izteiktajām prasībām par nodokļu maksājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija atzinusi, ka SMU ir ļoti noderīga, lai skolēnos veicinātu uzņēmējdarbības prasmes.

2010. gadā veiktā aptaujā atklājies, ka 45 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri darbojušies SMU programmā, plāno veidot savu uzņēmumu. 2011. gadā veiktais pētījums Eiropā liecina, ka 15 procenti SMU dalībnieku tiešām uzsāk savu biznesu vecumā no 20 līdz 29 gadiem, bet 36 procenti plāno to darīt tuvāko trīs gadu laikā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+