Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Skolotājiem – streiks, skolēniem – brīvdiena (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc divām nedēļām 27. novembrī būs skolotāju brīdinājuma streiks, vakar izlēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile apgalvo, ka šāds LIZDA lēmums viņai ir pārsteigums, jo LIZDA prasības esot teju izpildītas.

Citās domās ir LIZDA. Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga teic: pēc streika procedūras sākšanas izdevies vienoties tikai par divu arodbiedrības prasību izpildi, bet kopumā tādas ir septiņas.

M. Seile toties saka: konceptuāla vienošanās bijusi arī par citiem punktiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piekritusi izstrādāt pedagogu algu celšanas grafiku, strīds bijis tikai par termiņu, līdz kuram tas jāpaveic, tāpēc vienošanās nav bijusi galīga.

Turklāt tiks izpildītas citas prasības, uz ko arodbiedrība jau ilgstoši uzstājusi. Piemēram, LIZDA iebilda pret to, ka nākamā gada valsts budžetā gan it kā paredzēti papildu deviņi miljoni eiro skolotāju algām, taču šie miljoni ielikti nevis IZM budžetā, bet gan sadaļā “Neparedzētiem izdevumiem”. LIZDA bažījas, ka galu galā skolotājiem šo naudu neredzēt. Nu panākta vienošanās, ka nauda tomēr nonāks makā, no kura pašvaldība maksā algas skolotājiem. Taču ar nosacījumu, ka šie deviņi miljoni tik un tā tiks tērēti tikai tad, ja mainās skolotāju algošanas sistēma, kā jau tas iepriekš bija paredzēts. LIZDA savukārt uzskata, ka šis finansējums jāpiešķir bez šādiem nosacījumiem.

M. Seile teic, ka ar LIZDA bijusi vienošanās – līdz 7. decembrim IZM iesniegs priekšlikumus, kā uzlabot jauno skolotāju algošanas modeli. I. Vanaga skaidro: muļļāšanās ap jauno finansēšanas modeli ilgst pusotru gadu. Arodbiedrība uzskata, ka paralēli jaunā modeļa uzlabošanai jāmaina jau esošais modelis “Nauda seko skolēnam”, tā, lai tas būtu labvēlīgāks bērnudārzu audzinātājām un mazajām skolām. Esošā modeļa pilnveidošana ir viena no streika prasībām. M. Seile atzīst, ka neredz jēgu šo modeli pilnveidot, jo “ir risks, ka, lai cik variantus mēs piedāvātu, LIZDA par visiem teiks, ka tas neder”. Nav iespējams tāds skolotāju algošanas modelis, kurā neciestu neviens un neviena skolotāja ienākumi nesamazinātos. Sistēmā neesot tik daudz naudas, lai to nodrošinātu.

Šāda prasība liek domāt, ka patiesais LIZDA mērķis varētu būt nemaz nepieļaut jaunā modeļa stāšanos spēkā. I. Vanaga iebilst: tā nav. Ja tuvākajā laikā izdotos izstrādāt visiem pieņemamu jauno modeli, no esošās sistēmas varētu atteikties.

Ministre apgalvo, ka LIZDA torpedējot jauno skolotāju algošanas modeli, jo jaunā modeļa dēļ daļai skolotāju samazināšoties alga. Kā zināms, IZM aprēķini liecina, ka alga samazināsies vien dažiem procentiem skolotāju; pirmkārt jau tiem, kuru alga ir virs 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet LIZDA aplēsusi, ka alga samazināsies lielākajai daļai pedagogu. Atteikties no jaunā modeļa ieviešanas M. Seile nav gatava. Kaut arī “jaunais modelis nav pašmērķis, pašmērķis ir sistēmas sakārtošana”.

Jautāta, vai nevajadzētu demisionēt, ja jau nevar sastrādāties ar skolotāju arodbiedrību, ministre atbild: “Mani nav pieņēmusi darbā LIZDA, un droši vien LIZDA lēmumi nebūs tie, kas rosinās manu demisiju.”

Jāpiebilst, ka viens no streika iemesliem esot arī IZM augstprātīgā attieksme pret LIZDA, zinātniekiem un citiem nozarē strādājošajiem. M. Seile toties apgalvo, ka pret skolotāju pārstāvjiem vienmēr izturējusies ar cieņu un izpratni, centusies būt konstruktīva.

Otra streika prasība ir, lai jau nākamā gada budžetā augstākajai izglītībai papildus piešķirtu 6 miljonus, bet zinātnei – 3,6 miljonus eiro. Tāda prasība izvirzīta, jo šīs nozares netiek finansētas tādā apjomā, kā to prasa likums. M. Seile neslēpj: 2016. gada budžetā vairāk naudas šīm jomām nebūs. Varbūt būs 2017. gadā.

Streika dalībnieki 27. novembrī būs darbā, taču stundas nevadīs. Bērnus uz skolu ieteicams nevest. Ja kāds bērns atnāks uz skolu, pieskatīšanu tomēr nodrošināšot. Nav gan vēl zināms, kuras skolas streikā piedalīsies. Iespējams, daļā skolu skolotāji nevēlēsies streikot. Kurās skolās streiks būs, par to vecāki esot jāinformē pašvaldībai. LIZDA datus par streikojošām skolām apkopos līdz 17. novembrim. Streika laikā var notikt arī piketi. LIZDA tos nerīkos, taču, ja tos būs gatavi organizēt, piemēram, augstskolu pārstāvji, tad skolotāji varētu piebiedroties.

Kaut skolotāji regulāri protestē pret neapmierinošo atalgojumu, šis būs pirmais pedagogu streiks pēc 16 gadu pārtraukuma.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ja jau LIZDA streiko,tad pacietības mērs ir sen lūzis!

    Igauņu pedagogiem algas 2x augstākas, nekā Latvijā!

    IZM joprojām māca grāmatās uzdevumus par latiem,kaut valstī sen euro!

  2. Jau 16 gadus IZM komisijas tērē Eiropas un vietējos miljonus lai izstrãdãtu kategorijas un necieņu pret darba stãžu pedagoģijã, dubultapmaksu neiespējamãm misijãm skolã, rīdītu sabiedrisko domu par skolu mazspēju. Lūdzu publicējiet slodzes, stãžu, algas un “piemaksas”, kuras neviens pat kolektīvã nezin…
    Kãdi tik algu pieauguma grafiki nav publicēti pēdējo 20 gadu laikã! Realitãte konsolidãcijã 2 reizes uz pusēm samazinãja pamatalgu un palielinãja stundu skaitu slodzei…

  3. Mani pārsteidza LTV-3 sižets par Vecpiebalgas vidusskolu. Tur uz 200 skolēniem esot 42 pedagogi un viņu vidējā alga esot ap 490 eiro mēnesī. Tad paklausieties: uz 1 pedagogu iznāk 5 skolēni un par šādu “darba slodzi” saņemot turpat 500 eiro algu vēl taisa streikus un nodarbojas ar demagoģiju! Lai es kā laucinieks nopelnītu šādu mēnešalgu – vispār man jāstrādā ne tikai dienas, bet arī nakts stundas. Bet galvenais, man šī alga ir reāli jānopelna, atšķirībā no skolotāja, kurš var vienkārši pastreikot un no budžeta pieprasīt sev lielāku algu, kura nemaz nav nopelnīta. Jo nosauciet man valsti, kur vēl slodze skolotājam ir 5 skolēni? ! Secinājums te viens: skolotāju ir pārāk daudz un viņi ir pārāk “nospecializējušies”, bet IZM vienkārši nav cilvēku, kas ievestu kārtību šajā nozarē. Tā vietā, lai samazinātu skolotāju skaitu atbilstoši slodzēm, ierēdņi un ministre izdabā arodbiedrībām un viņu nereālajām prasībām un diemžēl to visu dara negodīgi, uz mūsu pārējo nodokļu maksātāju rēķina.

    • Ej,mācies,tad pastrādā tajā vājprāta troksnī pusi dienas-un tad runā !Atradies kritizētājs.Bērni izlaisti kā teļi-laikam tava audzināšana.Ābols no ķirša tālu nekrīt…

  4. kad jūs nāksiet pie prāta,tāda sajūta ka jūsu arodbiedrība ir Čaka ielas jaunkundze.

  5. Daudzi skolotāji saņem pietiekami lielas piemaksas no pašvaldībām, bet savu pienākumu mācīt ir aizmirsuši, jo redz vecākiem ir jāmāca, bet viņi ir, lai liktu vērtējumus. Tikai ir piemirsuši, ka viņu algas ir atkarīgas no šo vecāku nomaksātajiem nodokļiem, kuri nebūt nekrīt no gaisa. Nesaku, ka vecākiem nebūtu jāpiedalās pie bērnu izglītošanas, bet nevar jebkurš vecāks iemācīt savam bērnam fiziku un matemātiku. Kādreiz klasē bija daudz vairāk skolēnu un skolotāji ļoti labi tika galā. Jā, jā tūlīt teiksiet, ka ir skolnieku visatļautība. Bet ir arī skolotāju visatļautība, piemēram, ir skolas, kurās piekopj “vieninieku sistēmu”, rezultāts ir tāds, ka bērni šos vieninieku nelabo, jo šis vieninieks nedzēšas un līdz ar to nav iespējams novērtēt patieso zināšanu līmeni. Vai tas ir paņēmiens kā noturēt bērnus savā vidusskolā? Par skolotāju nevar būt kurš katrs, tas ir Dieva dots talants. Pie algas būtu jāpieliek tiem, kuri tiešām saņem mazas algas. Kāpēc iebilda pret algu publicēšanu? Ar ko skolotāji atšķiras no tiem valsts ierēdņiem, kuriem algas tiek publicētas? Kas te būtu slēpjams? Tāpat dzīvo no nodokļu maksātāju nodokļiem.

  6. Gan ministriene,gan arodbiedrības dzeguze “nesaprot”,”nesaprot” …
    Mūžīgā īdiskā saskaņošana,apspriešana,pārspriešana,aizspriešana, caurspriešana,apkārtspriešana LĪDZ PASTARDIENAI …
    16 GADUS SPRIEDUŠI UN NE NO VIETAS !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+