Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Soļotāju zelta laika atblāzmā

mengis_142

Šodien apsveikumus deviņdesmitajā dzimšanas dienā saņem Arvīds Meņģis, viens no Latvijas soļotāju zelta laika pārstāvjiem.

 

Liepājnieks Arvīds sportot sāka 13 gadu vecumā, kad soļotājs un puiku elks Jānis Jambergs, redzot viņa dedzību un neatlaidību, mudināja ne tikai skriet, bet arī soļot. 1943. gadā Arvīdu paņēma vācu armijā, ietrieca kaujās Krievijā, vēlāk – Igaunijas ziemeļos un Latvijā pie Blīdenes, kur viņu vairākas reizes ievainoja. Tad no Liepājas ar kuģi pārsūtīja uz Vāciju, kur kara beigas Arvīds sagaidīja krievu zonā. Vēlāk viņš nonāca filtrācijas nometnē, bet 1946. gada pavasarī sāka ceļu uz Latviju. No 1946. līdz 1984. gadam Arvīds Meņģis strādāja Liepājas kokapstrādes fabrikā “Baltija”.

“Ziemā darba nebija, tāpēc es kļuvu par PSRS čempionu,” Meņgis mēdza jokot. Atsākot soļot, Arvīdam bija jau 24 gadi. Rīgā arodbiedrību spartakiādē viņš 20 km distancē finišēja otrais aiz Ādolfa Liepaskalna, Latvijas meistarsacīkstēs piecos kilometros – ceturtais aiz Arnolda Krūkliņa, Pētera Zeltiņa un Liepaskalna.

1949. gada rudenī bija jābrauc uz PSRS čempionātu Maskavā. 4. septembrī Arvīds Meņģis taktiski perfekti un lieliskā stilā uzvarēja 20 kilometru soļojumā, kurā startēja apmēram 60 dalībnieki. “Es to uzvaru izcīnīju Kārlim Ulmanim par godu,” viņš man sacīja 1988. gadā. “Atbraucis mājās, divas stundas staigāju pa pilsētu. Tiklīdz kādu satiec, tā jāstāsta. Tik populārs es nekad nebiju bijis.”

Meņģis sevi vēlreiz lieliski apliecināja nākamajā gadā, kļūdams par divkārtēju PSRS čempionu 20 km distancē. Arvīdu iekļāva PSRS izlasē startam Eiropas meistarsacīkstēs Briselē, tomēr vieglatlētu izlases dūži soļotājus turp neaizsūtīja. Pienāca 1952. gads. Olimpiskajām spēlēm Helsinkos gatavojās Zeltiņš, Krūkliņš un Meņģis. Taču arī šoreiz solījuma burbulis pārplīsa – Arvīda draugu Arnoldu Krūkliņu nelaida tālāk par Ļeningradu, viņu pašu no vilciena izsēdināja nākamajā pieturā Vīpuros, liekot atgriezties mājās. Tas bija smags trieciens.

Savu pirmo Latvijas rekordu Meņģis sasniedza 1953. gadā 5000 m distancē (20:53,8). Vēl pēc gada PSRS meistarsacīkstēs Kijevā – arī rekordu 50 kilometros (4.31:50). Latvietis bija kļuvis par pasaules klases soļotāju. Taču karš, sodāmība un, iespējams, arī tautība pārvilka svītru pašām augstākajām virsotnēm sportā.

Tagad vecmeistars dzīvo Sieksātes “Audziņās” netālu no Skrundas. Jaunībā viņu sporta aprindās iesauca par Kūrlandes ganu. Pusmūža gados – par Meņģīti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+