Spriedīs par “mīksto nosēšanos” saistībā ar piena kvotu atcelšanu 0
Lai spriestu par nākamgad gaidāmo piena kvotu atcelšanu un kooperācijas attīstību augļu un dārzeņu audzēšanas nozarē, pirmdien, 16.jūnijā, Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde. Tajā Latvijas intereses pārstāvēs Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Gatis Ābele, informē ZM.
Plānots, ka Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji padomes sēdē ziņos par situāciju piena un to produktu tirgū. Latvija jau iepriekš uzsvērusi, ka, pirms domāt par turpmākiem soļiem un pasākumiem cenu svārstību mazināšanai, ir jādomā par to, kā nodrošināt piena nozares tā saucamo “mīksto nosēšanos”, tuvojoties piena kvotu atcelšanai. Īpaši tas attiecas uz tauku korekcijas principa atcelšanu, kas mazinātu spiedienu uz piena ražotājiem un uzlabotu to iespējas apgūt pasaules tirgu.
“Mums ir ļoti svarīgi, lai līdz piena kvotu atcelšanai Eiropas Savienības līmenī tiktu veikti nepieciešamie papildu pasākumi ražotāju turpmākas konkurētspējas uzlabošanai,” uzsver Ābele. “Latvija uzskata, ka savlaikus jāparedz pasākumi krīzes novēršanai, neierobežojot piena ražošanas apjomu piena ražotājiem. Mūsu piensaimniecības nozare var izjust būtisku apdraudējumu, jo laikā pēc kvotu atcelšanas mūsu ražotāji var izrādīties vājākās pozīcijās, nekā citu valstu ražotāji. Turklāt arī Latvijas zemais tiešo maksājumu līmenis mazina lauksaimniecības nozaru attīstības iespējas un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citām dalībvalstīm.”
Tāpat EK pārstāvji padomes sēdē ziņos par ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē. EK vēlas turpināt darbu pie ražošanas organizāciju “pievilcības” palielināšanas, kas sekmētu dārzeņu un augļu nozares konkurētspējas pieaugumu. Iecerēts arī vienkāršot nosacījumus, kas ražotājus nodrošinātu ar pārredzamu un efektīvu ražošanas organizāciju sistēmu. Tā kā augļu un dārzeņu ražošanas sektors ir diezgan nestabils un pakļauts papildu riskiem, īpaša uzmanība ir jāpievērš krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumentiem, uzsver ZM.
Latvija uzskata, ka ir jāpalielina finansējums reģioniem ar mazāku augļu un dārzeņu ražotāju koncentrāciju, kā arī jāsamazina administratīvais slogs, lai veicinātu ražotāju interesi par ražošanas organizācijām un ražotāji aktīvāk iesaistītos šajos atbalsta pasākumos. Patlaban Latvijā ir divas ražotāju organizācijas, kurās ir apvienojušies 25 profesionālie dārzeņu ražotāji.
Sēdē spriedīs ne tikai par lauksaimniecības, bet arī zivsaimniecības jautājumiem – notiks diskusija par ES Kopējās zivsaimniecības politikā aktuālu jautājumu – izmetumu aizliegumu zvejā. Baltijas jūras reģiona sadarbības platforma “Baltfish”, kuras prezidējošā valsts pašlaik ir Latvija, ir sagatavojusi izmetumu aizlieguma ieviešanas plānu zvejā Baltijas jūrā.
