Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Kādas cerības studenti saista ar jauno izglītības ministri Mārīti Seili?

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

Taīsija Novikova, Daugavpils Universitātes, Sociālo zinātņu fakultātes, bakalaura studiju programmas “Ekonomika” 2. kursa studente: “Lai plānotu reāli īstenojamas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, lemšanā noteikti jāiesaista arī studenti, kā arī augstskolu pasniedzēji. Sagaidu, ka jaunā ministre Mārīte Seile panāks godīgāku pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtību, cels izglītības kvalitāti. Manuprāt, aktuāls ir arī jautājums par stipendiju apjoma palielināšanu studentiem. Bet tāds cēlāks uzstādījums būtu panākt, lai Latvijā augstākā izglītība būtu pieejama bez maksas.”

Ritvars Bogdanovičs, Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības valdes priekšsēdētājs: “Tā kā līdz šim M. Seile politikā aktīvi nav darbojusies un ir zināma vien viņas saistība ar “Iespējamo misiju”, tad ir grūti spriest, cik lielas cerības var likt attiecībā uz ministres darbiem. Tomēr, ņemot vērā, ka gan Nacionālajā attīstības plānā, gan plānā “Latvija 2030″ kā viena no prioritātēm ir noteikta reģionu attīstība, ceram, ka ministrija sāks domāt par lielāku atbalstu arī reģionālajām augstskolām, kas svarīgi visa reģiona veiksmīgai attīstībai.”

Rihards Lankovskis, Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētājs: “Esmu dzirdējis, ka jaunajai ministrei rūp skolotāju piesaiste arodam un pedagogu kvalitatīva sagatavošana. Varu piekrist, ka tas ir pareizais ceļš, lai celtu izglītības līmeni. Ar biedriem no Studentu padomes esam diskutējuši par bezmaksas augstāko izglītību Latvijā. Ideja ir atbalstāma, ja izstrādā attiecīgus studentu uzņemšanas kritērijus.”

Kristaps Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs: “Ceru, ka izglītības jomā ministre spēs ieviest kārtību, jo kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas pagājuši 23 gadi un šo gadu laikā nav mainījušās problēmas. Lai varētu īstenot reformas, ir jāizvērtē prioritātes valsts līmenī, ir jāapzina, ko ir lietderīgāk finansēt. Roberta Ķīļa reformas bija diezgan labas un vajadzīgas, bet tās nāca pārāk strauji, pārāk lielos apmēros, kam augstākās izglītības iestādes nebija gatavas.”

Jūlija Kirillova, Rēzeknes Augstskolas studējošo padomes priekšsēdētāja: “Pilnībā atbalstu Latvijas Studentu apvienības (LSA) pausto protestu pret zemo finansējumu augstākajai izglītībai. Finansējuma trūkums grauj augstākās izglītības kvalitāti, sekmē jauniešu aizplūšanu uz ārzemēm, tādējādi pasliktinot demogrāfisko un ekonomisko situāciju valstī. No jaunās ministres sagaidu produktivitāti, lai tiktu strādāts pie izglītības un zinātnes jomas attīstības kopumā, ieviešot jaunu pedagogu atalgojuma modeli arī augstskolās, sekmējot studiju pasniegšanas kvalitātes celšanu un ārzemju mācībspēku piesaisti.”

Santa Zarāne, Latvijas Universitātes studentu padomes priekšsēdētāja: “Ceru, ka ministrei būs laba sadarbība ar LSA, kas pārstāv visus Latvijas studentus. Pārmaiņas, manuprāt, nepieciešamas ne tikai augstākās izglītības vidē, bet visā izglītības nozarē. Par finansējumu augstākajai izglītībai studenti cīnās ne pirmo gadu. Un tas ir valsts interesēs, jo valstij nepieciešami kvalitatīvas zināšanas ieguvuši jaunie speciālisti. Tāpēc LSA iesniegto prasību par finasējumu vērtēju kā pamatotu.”

Uzziņa

* Latvijas Studentu apvienība (LSA) iesniegusi prasību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par Ministru kabineta (MK) un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rīcību.

* Augstskolu likuma 78. pants noteic, ka MK, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāks par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP. LSA uzskata, ka šā likuma prasība ignorēta.

Avots: LSA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+