Sula pārdošanai 0
Manā piemājas saimniecībā aug dažas kļavas un pāris bērzu. Labprāt papildinātu ģimenes budžetu ar kādu latu, sulu laikā pārdodot veselīgo dzērienu, tāpēc vēlētos noskaidrot, kā to pareizi izdarīt. Kas oficiāli nepieciešams šai nodarbei un kur pilsētā to drīkst darīt? Viesturs Bēnes pagastā
Bērzu un kļavu sulu iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.
– Ražojot sulu nelielos apjomos, nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, – norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.
Noteikumu izpratnē bērzu un kļavu sula ir svaiga, nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, cukurs un medus. Noteikumos uzskaitītas higiēnas prasības sulu iegūšanai, to daudzuma uzskaites, kā arī iepakošanas un marķēšanas nosacījumi. Sulu nelielos apjomos – līdz 300 kilogramiem gadā – drīkst pārdot tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā vai arī piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumiem (veikaliem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem). Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, tirgotājam jāveic iegūtā daudzuma uzskaite, dokumentējot arī ieguves vietu un laiku. Šim dokumentam jābūt pieejamam sulas tirdzniecības vietā, lai to varētu uzrādīt pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas lūguma. Jāatceras, ka sulas aizliegts tecināt teritorijās, kas atrodas autoceļu malās, dzelzceļa un citu tiešo piesārņojuma avotu tuvumā.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Iveta Veinberga piebilst:
– Ja sulu piedāvā nefasētu, to realizē vai nu pircēja traukā vai pēc tā lūguma – vienreizlietojamā iepakojumā (pudelē). Šajā gadījumā tirdzniecības vietā patērētājam redzamā vietā ir jābūt norādei “Bērzu sula” vai “Kļavu sula”, kā arī informācijai par derīguma termiņu (“Izlietot līdz”) un pārdevēja vārdam, uzvārdam, adresei. Ja sula jau ir salieta burkās vai vienreizlietojamās pudelēs, uz traukiem nepieciešama etiķete, kurā iekļauj šādu informāciju: produkta nosaukums, pievienotās sastāvdaļas, tilpums, derīguma termiņš, uzglabāšanas apstākļi, sulas ieguvēja vārds, uzvārds un adrese.
Ja sulu plānots realizēt lielākos apjomos (vairāk nekā 300 l), darbību nepieciešams reģistrēt Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sulu ieguves un pildīšanas procesā jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 1. pielikumā. Ja sulām pievieno pārtikas piedevas, piemēram, citronskābi vai raugu, vai arī tās pasterizē, šāda darbība uzskatāma par produkta pārstrādi, un sulu ražotājam neatkarīgi no iegūstamā daudzuma jāreģistrējas PVD kā pārstrādes uzņēmumam un jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības. Informācija par uzņēmumu reģistrācijas kārtību atrodama PVD interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv, sadaļā: “Informācija uzņēmējiem” / “Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā”.
Auces novada pašvaldības Administratīvās nodaļas juriskonsults Ivars Gorskis informē, ka vietējie sulu ražotāji savu produkciju var realizēt tirgū Aucē, gadatirgos vai ielu tirdzniecībā novada teritorijā vietās, kuras iekārtojusi pašvaldība. Tā var būt arī paša tirgotāja izvēlēta un ierīkota vieta (piemēram, no autotransporta), ja vien tās atrašanās saskaņota ar novada pašvaldību.
Lai nodarbotos ar sulu tirdzniecību Auces novadā, saimniekam pašvaldībā jāiesniedz iesniegums, jāsamaksā noteiktā nodeva un jāsaņem pašvaldības atļauja ielu tirdzniecībai. Iesniegumā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, realizējamo preču grupa, vēlamā tirdzniecības vieta un laiks. Pašvaldības nodevas likme par vienu ielu tirdzniecības vietu fiziskai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ir Ls 1 dienā vai Ls 10 mēnesī. Fiziskai personai, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, nodevas likme ir divi lati dienā.
