Starptautiskais valūtas fonds (SVF) noslēdzis Vašingtonā rīkoto sanāksmi, kurā panākta vienošanās fonda līdzekļu apjomu palielināt par 430 miljardiem dolāru (230,05 miljardiem latu), nodrošinot tam iespēju cīnīties ar parādsaistību krīzi.

Lasītākie

FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 20

VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju

Krievija konfiscē itāļiem rūpnīcas. Itālijas atbildes gājiens ir filigrāns 32

Lasīt citas ziņas

Taču šajā sanāksmē attīstības valstis arī paudušas aicinājumu SVF tik viegli neieguldīt naudu Eiropā un pieprasījušas lielākas balsstiesības fonda vadīšanā. “Tas ir patīkami, ka ir liels aizsegs jeb liels nodrošinājums, un tas tiešām ir sasniegums,” par notikušo SVF un pasaules divdesmit bagāto un attīstības valstu grupas (G20) finanšu ministru sanāksmi sacīja fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda. SVF jau iepriekš bija samazinājis fonda nepieciešamo līdzekļu apjomu no 500 miljardiem dolāru līdz 400 miljardiem dolāru. Eirozona šim nolūkam jau atvēlējusi 200 miljardus dolāru, bet Japāna – 60 miljardus dolāru.

Savukārt sanāksmē Britānija, Dienvidkoreja un Saūda Arābija katra solīja fondam piešķirt 15 miljardus dolāru, nedaudz mazāku apjomu atvēlējušas citas Eiropas valdības, bet tā dēvētās BRICS valstis – Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika – un trīs Dienvidaustrumāzijas valstis kopumā apņēmušās SVF atvēlēt 68 miljardus dolāru. Tādējādi SVF līdzekļu apjoms, kas paredzēts krīžu novēršanai, ticis dubultots, un kopīgi ar eirozonas nesen izveidoto viena triljona dolāru nodrošinājumu tas ir tuvu tam, ko fonda analītiķi uzskata par nepieciešamu, lai novērstu finanšu krīzes izplatīšanos. Taču attīstības valstis šajā sanāksmē paudušas bažas, ka pēc aptuveni 130 miljardu dolāru piešķiršanas Grieķijas, Portugāles un Īrijas glābšanai SVF valde vieglprātīgi varētu atvēlēt līdzekļus citas grūtībās nonākušas eirozonas ekonomikas glābšanai.