×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.9°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
9. jūlijs, 2018
Drukāt

Tev būs klausīties latviešu mūziku: radiostacijas iebilst pret kvotām (21)

Foto-Millenius/ShutterstockFoto-Millenius/Shutterstock

Saeimas darba kārtībā nonācis priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas radiostacijās vismaz 20% mūzikas jābūt vietējo mūziķu radītai. Politiķi uzskata, ka tas stiprinās Latvijas mūzikas industriju, bet radiostacijas iebilst, ka obligātās kvotas nav labākais veids, kā popularizēt latviešu mūziku.

Aizbraucot uz Franciju, Itāliju, Spāniju, Poliju vai kādu citu Eiropas zemi un ieslēdzot radio, visticamāk, nebūs ilgi jāgaida, lai izdzirdētu kādu dziesmu vietējā valodā. Latvijā ir cita situācija, jo mums ir virkne radiostaciju, kas spēlē gandrīz tikai un vienīgi dziesmas angļu vai krievu valodā, bet latviešu mūzika tajās dzirdama ļoti reti. Šo situāciju apņēmušies mainīt valdošās koalīcijas politiķi, kas Saeimā iesnieguši priekšlikumu par latviešu mūzikas kvotas ieviešanu.

Saskaņā ar grozījumiem, ko plānots veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Latvijas radiostacijām ne mazāk kā 20% no mūzikas atskaņošanas laika nāksies atvēlēt latviešu dziesmām vai Latvijā radītai mūzikai. Turklāt ne mazāk kā puse no šīs kvotas būtu jāatskaņo laikā no pulksten 7 līdz 20. Šāds punkts iekļauts, lai novērstu situāciju, ka radiostacijas “obligāto” latviešu mūziku atskaņo tikai naktī, kad radio ir salīdzinoši maz klausītāju.

Nauda aizplūst uz ārzemēm

Latvijas Mūzikas attīstības biedrības vadītāja Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka 20% kvota ir samērīga prasība, jo faktiski tās ir viena, divas dziesmas stundā. Pēc viņas domām, šāda likuma prasība būtu ievērojams atbalsts Latvijas mūziķiem, kam šobrīd ir grūti konkurēt ar starptautiskā mūzikas biznesa milžiem. “Pašlaik no naudas, kas tiek iekasēta par mūzikas atskaņošanu Latvijas radiostacijās, tikai 16% paliek Latvijā, bet viss pārējais aiziet ārzemju autoriem,” norāda Cimuška-Rekke.

Saeimas deputāti apgalvo, ka priekšlikumam ir vēl plašāki mērķi, jo tas veicinās ne tikai Latvijas mūzikas biznesa attīstību, bet arī latviskas vides veidošanos. “Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa, un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī,” uzskata likuma grozījumu autori. Saeimā šo priekšlikumu iesniedza Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš, “Vienotības” deputāti Hosams Abu Meri un Jānis Upenieks, kā arī ZZS deputāts Valdis Skujiņš.

“Mūsu mērķis ir veicināt latvisku vidi. Šobrīd, paklausoties dažas radiostacijas, rodas iespaids, ka mēs dzīvojam citas valsts kultūras, valodas un informācijas telpā,” spriež Raivis Dzintars. “Šis priekšlikums ir domāts arī kā atbalsts Latvijas mūzikas industrijai, lai mūziķiem būtu lielākas iespējas attīstīties. Šobrīd līdzekļi, kas tiek iekasēti autoratlīdzību veidā, pārsvarā aizplūst no Latvijas, bet mēs vēlamies panākt, lai nauda paliek mūsu tautsaimniecībā.”

Francijas piemērs

Kā atgādina deputāts Jānis Upenieks, šī nebūt nav pirmā reize, kad sākušās diskusijas par latviešu valodas īpatsvaru radiostaciju repertuārā. Agrāk izskanēja priekšlikumi, kas paredzēja noteikt par 40 vai 50% kvotu; pēc Upenieka domām, 20% ir labs kompromiss.

Latvijas komerciālās radiostacijas gan nav sajūsmā par deputātu priekšlikumu, jo obligātās latviešu mūzikas kvotas uzskata par iejaukšanos brīvā tirgus darbā, kas radiostacijām sagādās liekas problēmas un zaudējumus. “Tā ir nejēdzīga ideja, kas sačakarē biznesu, bet nerisina Latvijas mūzikas problēmas,” uzskata viens no idejas pretiniekiem “Eiropas hitu radio” grupas vadītājs Uģis Polis. “Biznesam nav jānodarbojas ar tautas patriotisko audzināšanu. Biznesa pienākums ir pelnīt un maksāt nodokļos, no kuriem veidojas valsts budžets. Ja politiķiem ir vēlme stiprināt latviešu valodu un mūziku, Saeima var pieņemt tādu budžetu, kurā būtu paredzēti līdzekļi šādu programmu īstenošanai. Ja politiķi tiešām vēlas šādā veidā regulēt biznesu un atbalstīt vietējās mūzikas ražotājus, tad līdzīgs princips būtu jāievēro arī citās jomās: piemēram, apavu veikalā jābūt vismaz 20% Latvijā ražotu apavu, lielveikalā jābūt vismaz 20% Latvijā audzētu dārzeņu utt.,” spriež Polis.

Pēc viņa domām, mūzikas kvotu iekļaušana Saeimas darba kārtībā ir kārtējais priekšvēlēšanu gājiens. “Šī ideja parasti uzpeld vēlēšanu gadā, lai politiķi varētu parādīt, cik ļoti viņi aizstāv nacionālās vērtības,” uzskata Polis. Iepriekšējā reize bija 2014. gadā, kad Latvijas mūziķi rosināja ieviest pat 40% kvotu latviešu mūzikai radiostacijās. Viņi noraidīja radiostaciju iebildumus, ka Latvijā nemaz nav saražots tik daudz kvalitatīvas mūzikas, lai varētu piepildīt radio ēteru. Kā norādīja Latvijas mūzikas biznesa pārstāvji, viņu datu bāzē ir ap 180 000 pašmāju mūzikas skaņdarbu, no kuriem noteikti ir iespējams atlasīt pietiekami daudz dziesmu, kas būtu klausītājiem tīkamas.

Priekšlikuma atbalstītāji uzsver, ka līdzīga prakse jau ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs, kur vietējās mūzikas kvota radiostacijās parasti svārstās no 30 līdz 40%. Piemēram, Francijā vismaz 40% radiostacijās atskaņotās mūzikas jābūt franču valodā, savukārt Polijā trešdaļai jābūt poļu mūzikai, no kuras vismaz 60% jāatskaņo laikā no pulksten 5 līdz 24. Uģis Polis iebilst, ka Francijā un Polijā ir desmitiem miljonu iedzīvotāju, tātad viņiem ir arī daudz vairāk savu mūziķu un dziesmu, no kā izvēlēties repertuāru radiostacijām.

Obligātā programma

Pēc komponista Raimonda Paula domām, Latvijai tomēr būtu vērts pārņemt Francijas pieredzi. “Šobrīd mūsu radiostacijās pārsvarā tiek spēlētas dziesmas angļu valodā, bet radiostaciju īpašniekiem nevajadzētu aizmirst, kurā valstī viņi dzīvo. Latvijas radio ir pēdējais bastions, kur vēl skan latviešu valoda,” secina Pauls. Tam piekrīt arī mūziķis un tekstu autors Guntars Račs: “Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur iespējams saglabāt latviešu valodu, tādēļ par to ir jācīnās. Mums jau ir radiostacijas, kas pārsvarā spēlē mūziku latviešu valodā, un tām nebūs problēmu izpildīt šo kvotu, bet pārējām radiostacijām ir jāsaprot: tās izmanto ēteru, kas pieder mums visiem, tādēļ valsts ir tiesīga lemt, ar ko šis ēters tiek piepildīts.”

Uģis Polis iebilst, ka šādu kvotu nebija pat padomju laikā, kad Latvijas Radio neviens nespieda spēlēt krievu dziesmas. Privāto radiostaciju īpašnieki uzsver, ka interneta laikmetā šādi ierobežojumi ir bezjēdzīgi, jo klausītājiem ir ļoti daudz iespēju atrast sev tīkamu mūziku un neviens viņus nepiespiedīs klausīties “obligāto programmu”.

Iekļūt apritē

Ja vietējās mūzikas kvota tiks ieviesta, tās izpildi uzraudzīs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Pēc padomes locekļa Patrika Grīvas domām, vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērēt visus priekšlikuma plusus un mīnusus. “Vēlme atbalstīt Latvijas mūziķus pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, bet nezinu, vai kvotu ieviešana ir labākais risinājums. Visticamāk, komerciālās radiostacijas mēģinās atrast veidus, kā apiet šīs prasības. Daudz labāk būtu piedāvāt pozitīvus stimulus, lai radiostacijas būtu ieinteresētas spēlēt latviešu mūziku,” uzskata Grīva.

“Eiropas hitu radio” vadītājs Uģis Polis apšauba, vai kvotas jelkādā veidā palīdzēs Latvijas mūziķiem. “Kas notiks, ja ieviesīs šādas kvotas? Katru vakaru no pulksten 19 līdz 20 radiostacijas spēlēs latviešu mūziku, bet pārējo laiku kvotas izpildīšanai atvēlēs naktī.” Latvijas Mūzikas attīstības biedrības vadītāja Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka tas nebūt nav sliktākais iespējamais scenārijs: “Ja radiostacijas ieviesīs speciālu Latvijas mūzikas stundu, tas būtu brīnišķīgi, jo šobrīd mums ir stacijas, kas vispār neatskaņo Latvijā radītu mūziku! Mēs neprasām valsts naudu, lai varētu attīstīties, bet lūdzam iespēju popularizēt savu mūziku.” Viņa norāda: jo vairāk radiostacijas spēlēs vietējo mūziku, jo vairāk cilvēku to novērtēs, iegādāsies albumus un apmeklēs koncertus. “Radiostacijas ir ļoti svarīgas mūziķu atpazīstamības veicināšanai. Piemēram, šobrīd man pat būtu grūti nosaukt kādu Latvijas krievu mūzikas grupu, jo vietējās krievu radiostacijas spēlē tikai Krievijā radīto mūziku,” secina Cimuška-Rekke.

Latviešu mūzikas kvotas noteikti nāktu par labu Guntaram Račam, kurš kā īpaši ražīgs autors jau tagad saņem ievērojamus līdzekļus autoratlīdzību veidā, bet Račs uzsver, ka nauda nav galvenais arguments, kādēļ viņš atbalsta kvotu ieviešanu. “Par saviem ienākumiem es neuztraucos, bet kā mūzikas izdevniecības vadītājs es vairāk rūpējos par jauno mūziķu izredzēm. Šobrīd viņu dziesmas radio apritē nonāk ar milzu grūtībām.”

Vietējās mūzikas kvota Eiropas valstu radiostacijās

Francija: 40%

Polija: 33%

Ukraina: 30%

Portugāle: 25 līdz 40%

Slovākija: 25%

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Latviešu mūziku un valodu jāaizstāv. Citādi noslīksim krievu un angļu jūrā.

  2. Pirmajā brīdī, lasot par šo ieceri, manī radās protests. Atcerējos sevi jaunībā, kad klausījos gandrīz tikai ārzemju mūziku un tikai mazu drusciņu latviešu. Tomēr apdomājot, sliecos drīzāk piekrist. Tiešām – kur gan citur lai skan pašu mūzika, ja ne mūsu pašu radiostacijās! Protams – ar jēgu un samēru! Man grūti pateikt, vai 20 % ir vai nav samērīgi. Jo tiešām nav problēmu ar LR-2 stila latviešu mūziku, bet nedomāju, ka to gribēs dzirdēt citu staciju klausītāji! Arī Radio Skonto nav lielu problēmu atlasīt savam formātam atbilstošas latviešu dziesmas, un to viņi arī dara, kaut gan varbūt 20 % ir mazliet par daudz prasīts! Pat krievu mūzikas stacijām šī prasība nebūtu nāvējoša, jo ir gana daudz latviešu dziesmu, kuras ir gana tuvas krievu mentalitātei, tāpēc klausītāji tās uztvers bez nepatikas (izņemot principiālos latviešu valodas nemīlētājus). Taču grūti būs uz kādu īpašu mūzikas stilu bāzētām stacijām (nevaru nosaukt konkrēti, jo pats tās neklausos, taču zinu, ka tādas ir. Tur gan būs problēmas, jo atbilstoša stila mūzikas latviešu valodā var būt ļoti maz vai pat nemaz. Un tad “obligāto nodevu” gan klausītāji, gan raidījumu veidotāji uztvers ar nepatiku, un pamatotu. Domāju, ka ar 10 %-tiem būtu gana. Gluži vnk tāpēc, ka mazā valstī nevar būt tik daudz visu žanru mūzikas, lai varētu apmierināt visas prasības.

    • Salīdzinot > Samurajs (62) Atbildēt

      Pastulbākajam tūdaliņam jau tā piegriezusies tā bauru (lasi – latviešu!) gaudošana, ka 20% patiesi var likties par daudz (pēc Jūsu teiktā)!!!
      Bauru nabagmāju patiešām nav iespējams salīdzināt ar Eiropas civilizētajām valstīm kā Franciju, Portugāli vai Poliju, kur pa radio skan pat 40% (no 100%) Valsts NACIONĀLĀ valodā skanošās dziesmas …Ir valstis, kur LEPOJAS ar savu NACIONĀLO kultūru, valodu un dziesmām!

  3. Ir no kā izvēlēties, jo Atbildēt

    Latvijā ir bagāts tautas dziesmu apdares pūrs, kur nu vēl Dziesmu svētkos dzirdētās 215 jaukto koru, 85 sieviešu koru, 24 vīru koru, 39 senioru koru un 29 ārvalstu latviešu koru izpildītās dziesmas – katram bija savs repertuārs un arī kopīgi Lielajā estrādā dziedātās dziesmas.
    –Komponistam Imantam Kalniņam visas dziesmas ir gan melodiskas, gan ar saturīgiem tekstiem. Tāpēc jau Imantdienas- šogad 14.jūlijā Cēsīs, kur skan tikai un vienīgi I.Kalniņas dziesmas ir vienmēr tik labi apmeklētas…
    — Komponistam Zigmaram Liepiņam ir ne tikai rokopera “Lāčplēsis”, bet vesels repertuārs, ko izpildījusi izcilā dziedātāja Mirdza Zīvere. 1985. gadā uzvarējis Mikrofona aptaujā ar dziesmu “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Tieši Zigmars Liepiņš bija pirmais, kurš 1993.gadā kļuva par pirmā Latvijas komercradio Radio SWH vadītāju! Pēc tam tikai citi sāka veidot savus komercradio…
    –Par Paulu labāk neizteikšos… Jo tik daudz ļaunuma, cik viņš ir nodarījis Latvijas kultūrai, būdams ministra amatā un prezidenta padomnieks kultūras jautājumos – jau sākot ar Tautas deju ansambļa “Daile” likvidāciju līdz Jaunatnes teātra, Operetes teātra… un citu likvidācijai – tik daudziem cilvēkiem tika sakropļotas dzīves… Vēl tā trulā tupēšana saeimas aizgaldā, kad beigu galos pats par savu stulbumu, parakstot saeimā dokumentu, jo viņam redz likuši partijas biedri, pazaudēja savu(!) Jūrmalas Jaunajā vilnī nopelnīto naudu …Nekautrējās pa tiesām vazāties un aurot mēdijos par šo pazaudēto naudu. Tiesnese bija malacis, kad skaidri un gaiši noprasīja; – Kāpēc saeimā parakstījāt lēmumu, kur naudu “Latvijas Krājbankā” pazaudējāt ne tikai jūs personīgi, bet arī citi iedzīvotāji un pat vairākas pašvaldības? Viņam bija pie vienas vietas strādāt tautas interesēs…

  4. LIEKI DEBATĒT PAR LATVIEŠU MŪZIKAS SKANĒJUMU RADIO 1! TAS PĀRVĒRTIES PAR ANGLIJAS RADIO, KUR NEMITĪGI SKAN DZIESMAS ANGĻU VALODĀ! Bieži pieceļos 6.00 un ko dzirdu līdz 7.00 rītā?!? VESELU STUNDU SKAN DZIESMAS ANGĻU VALODĀ…..Saskaitīju starp tām tikai 2 dziesmas LATVIEŠU VALODĀ!?
    SLIKTI! Piekrītu par latviešu ”komponēto”dziesmu kvalitāti, jo tagad jau ”komponē” KATRS, dzied KATRS, neskatoties
    uz KVALITĀTI. Rezultātā tiešām bieži dzirdami SAVĀRSTĪJUMI, kur pat pazudusi dziesmas forma! Teksts bieži ir TIKAI daži vārdi…. KO cilvēks gribējis ar dziesmu klausītājam pateikt, GRŪTI SPRIEST!?
    Par RAIMONDU PAULU un viņa daiļradi paklusēsim.Tās vērtējums lai paliek profesionāļu ziņā – mūzikas skolā mēs tai pieejam rūpīgi un nav bijis brīdis, kad skolēni būtu pateikuši SLIKTUS VĀRDUS!? Kaut vai izmantotā akordika un ritmu daudzveidība! KĀPĒC tad jūsmo par M. Brauna ”Saule. Pērkons. Daugava”, kur komponists operē ar tesitūru un 90% vienbalsību? Taču te teksta izvēle nospēlē galveno trupi!

    • Tad pieskaiti arī tajā rīta studā izskanējušos svešvārdus, kuriem visiem ir latviskais tulkojums. Starp citu, operē ķirurgi, komponisti var iztikt bez operēšanas.

  5. Vai es pareizi saprotu? Atbildēt

    Vai es pareizi saprotu:
    – Latvijā daudzajās radiostacijās latviešu mūzika neskanēja(!!!) pat 20 %, bet mauc tik angļu, franču vai krievu mēlē?
    Vai Latvijā tik ļoti jau noriebies tas sobačij jazik- kā gavilē krievu valodā?

  6. Atbalstu iesniegto likumprojektu Atbildēt

    “Pašlaik no naudas, kas tiek iekasēta par ĀRVALSTU mūzikas atskaņošanu Latvijas radiostacijās, tikai 16 % paliek Latvijā, bet viss pārējais aiziet ārzemju autoriem,” norāda Cimuška-Rekke.
    Šis fakts jau vien liecina, ka ir pienācis pēdējais laiks pieņemt likumu par kvotu – vismaz 20 % latviešu mūzikas Latvijas radiostacijās- īpaši Latvijas Radio1, kuru klausās latvieši/ tautieši ārzemēs!

  7. Kā ir ar kaimiņu igauņu mūziku? Vai to arī nevajadzētu biežāk dzirdēt mūsu radio.Kaut vai Vello Orumets patīkamo balsi, kaut vai viņa izpildīto “Kurzemi” ? Tādiem kā Polis nospļauties uz latviskumu, nauda, nauda, kaut vai častušķas drillētu no rīta līdz vakaram. Par viņa izteikumiem par valodu radio krievu laikā atliek pasmaidīt. Žēl, ka daļai mūsu jaunatnes tiešām ir nožēlojama muzikālā gaume.

    • Cienot Latvijas radiostaciju dažādību Atbildēt

      1) Paklau, kāda Polim “nauda, nauda”, ja knapi 5,8 % tautas Latvijā klausās viņu?
      Ja šodien viņš nozustu no ētera, tauta pat nepamanītu viņa neesamību!
      2) Tomēr, tas ir labi, ka Latvijā ir tik daudz radiostacijas, kur katrs indivīds var izvēlēties savējo!
      Neviens latvietis nav pārāks vai labāks par otru latvieti, tāpēc cienīsim(!!!) katra(!!!) izvēli!
      3) Piekrītu par Igaunijas un arī Lietuvas talantu atskaņošanu Latvijas radioēteros – nu vismaz 1 %>

  8. Teikumapriekšmetsizteicējs Atbildēt

    AR ŠO APLIECINU, KA NEKLAUSOS UN NEKLAUSĪŠOS NEKĀDU “MŪZIKU”, NE LATVIEŠU, NE KRIEVU, NE ANGĻU. LAI KLAUSĪTOS MŪZIKU… VISPIRMS IR NEPIECIEŠAMA MŪZIKA. SAVUS AR REKLĀMĀM AIZDARĪTOS VĀVUĻUS, KUR MELODIJAS IR BIEŽI MAZĀK, NEKĀ IZDOD TRAUKU MAZGĀJAMĀ MAŠĪNA… KLAUSIETIES PAŠI!

  9. Nopietns jautājums Polim Atbildēt

    Latvijas komerciālās radiostacijas gan nav sajūsmā par deputātu priekšlikumu, jo obligātās latviešu mūzikas kvotas uzskata par iejaukšanos brīvā tirgus darbā, kas radiostacijām sagādās liekas problēmas un zaudējumus. “Tā ir nejēdzīga ideja, kas sačakarē biznesu, bet nerisina Latvijas mūzikas problēmas,” uzskata viens no idejas pretiniekiem “Eiropas hitu radio” grupas vadītājs Uģis Polis.
    Poli,
    vai esi padomājis, kāpēc Tavu vadīto EHR klausās tikai 5,8 %(!!!) Latvijas iedzīvotāju, liecina TNS Latvija radio auditorijas pējījums no 2018.gada 1.janvāra – 31.maijam?
    Kā Tu domā, kāpēc vispopulārākā Radiostacija Latvijā ir Latvijas Radio 2, kur visu diennakti skan tikai un vienīgi latviešu(!!!) mūzika?

  10. otra iespēja, kas notiks Atbildēt

    būs tā, kā jau te minēja, ka “neviens nepazīst vietējās krievu grupas, kuras dzied krievu valodā”. Kas notiks, paredzēt nav grūti – “draugi no Krievijas” rakstīs hitus čupām, un spēlēs Latvijas frekvencēs. Rezultāts būs tāds, kā cccp laikā – kad ēterā skaļi bļāva Ludmila Zīkina, Klaudija Suļženko, Lev Lēščenko, Alla Pugačeva u.c., protams, “radošā sadarbībā ar Latvijas mūziķiem kā citādi. Es protams saprotu, ka gribas iedot mazo pirkstiņu, nu kas liels. Pagaidām viņi latviskās frekvencēs iekšā netiek, bet nu ja ZZS+SC to pieņems, tad tiks gan, vai ne?
    Nē.

  11. Tik tālu nu esam Atbildēt

    Saskaņā ar grozījumiem, ko plānots veikt Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Latvijas radiostacijām ne mazāk kā 20% no mūzikas atskaņošanas laika nāksies atvēlēt latviešu dziesmām vai Latvijā radītai mūzikai. Turklāt ne mazāk kā puse no šīs kvotas būtu jāatskaņo laikā no pulksten 7:00 – 20:00. Šāds punkts iekļauts, lai novērstu situāciju, ka radiostacijas “obligāto” latviešu mūziku atskaņo tikai naktī, kad radio ir salīdzinoši maz klausītāju.
    —————————————————————-
    Tik tālu nu esam nonākuši savā nabagmājā, ka likumā jāiekļauj prasība par latviešu mūzikas veselu 20% iekļaušanu radio ēterā :((((((((((((((((((((((((((((((((((((((

  12. ar ko tas beigsies Atbildēt

    Es nedomāju, ka jaunajiem dziesmu rakstītājiem (nu iesākumā par komponistiem nesauksim) būs kaut kādas izredzes – līdzšinējā pieredze rāda, ka visu ētera laiku aizpildīs R.Paula gaudenie šlāgeri. Jāsaka, ka vēl vienu staciju, kura ļerinās šāda stila “muzīčku” es neizturēšu, protests būs aktīvs – es to . Cerams, ka digitālais radio citās valstīs ieviesīsies ātri, un tad jau ar datoru varēs te darīt, ko grib. Tas, ka Latvijā visu ētera laiku visās stacijās aizņem pārsvarā ASV un Anglijā komponētā mūzika, noved pie tā, ka vienalga, ko ieslēgsi – Radio tev, hitu radio vai mtv – visur viens un tas pats. Nekāda mūzika vāciski neskan jau gadiem, kaut arī Vācijā, Austrijā un Šveicē ir daudz interesantas muzikas un dziedātāju. Nu tad uzliecit kvotu arī tai “i luv you, you luv me” infekcijai, dodiet drusku vāciešus, franču, jā, spāņus un somus ar zviedriem?

  13. Loģiska parassības 20% latviešu mūzikas VISAS radiostacijās Atbildēt

    Tā ir LOĢISKA PRASĪBA Latvijas radiostacijās atskaņot VISMAZ …20% …LATVIEŠU mūziku …
    Kaut kā NEĒRTI kļūst ja 4.maija režīma pastalniekiem jau …RIEBJAS …LATVIEŠU mūzika!!!
    Pa 28 gadiem pastalnieks jau tik ļoti DEBILIZĒJIES, ka riebjas sava MĀTES – Tēzzemes valoda??? v???
    Idiot, ko tad GAUDOJI LATVIEŠU valodā 1991.gadā barikādēs un citos mītiņos???
    Vai tad IZLIKĀS par vājprātīgu latviešu PATRIOTU, vai kā ???

    Francijā, redz, klausās 40 % mūziku SAVĀ franču valodā,
    bet galvā TRAUMĒTAJAM pastalniekam tik ļoti RIEBJAS …Latvijas VALSTS valoda, ka pat 20% liekas par daudz …
    Kur vēl tālāk!

  14. Pēdējos 20 gados saražotā latviešu “mūzika” ir vienkārši drausmīga. Klausoties nevar atšķirt, kur viena dziesma beidzas un nākamā sākas. Visas vienādas, traļi vaļi un um – pa – pā. Vārdi idiotiski. No šīs nemūzikas suņi gaudo un kaķi bēg prom. Un izpildītāji – tas ir atsevišķis stāsts. Un visu šo te grib par varēm uzspiest klausītājam?!

  15. Šarikova balalaika Atbildēt

    Ak die’; cik tad tās latviešu KLAUSĀMĀS mūzikas vispār ir? Dažu $ūdabrāļu iegriba veidos tautas muzikālo gaumi? Šoreiz arī Pauls blefo – ne jau letiņu garadarbos šis savulaik iedvesmu smēlies; turklāt tieši saprotamie vārdi un jēlais vokāls bieži padara letiņu mūziku nebaudāmu. Savējie savējiem – pa lēto?

    • Tie tiešie teksti ir latviešu lāsts kopš jau kādiem Brāļu Laivinieku laikiem un agrāk…
      Ritmisks troksnis lēkāšanas pavadīšanai, lai viens otram nenomin varžacis. :–))

  16. Pilnīgs sviests,ja mana mīļākā mūzika ir Rhythm and blues,tad ar ko grasās to atšķaidīt,vai ar Lauku muzikantiem?Ikdienā klausos arī radio staciju xo.fm,mums vispār nav šāda stila mūzika.To,kādu mūziku katrs klausās nosaka katra klausītāja vēlmes un gaume,deputātiem nav jājaucas šajā jomā,labāk lai sakārto ekonomiku,medicīnu un visu pārējo.Tiem,kuriem patīk latviešu mūzika skan Radio2 un gan jau,ka ir vēl kādas stacijas ar līdzīgu gaumi.

Draugiem Facebook Twitter Google+