×
Mobilā versija
Brīdinājums -9.0°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 23. februāris, 2018
14. februāris, 2018
Drukāt

Tiesai nodots Krievijas lūgums par 20 miljonu eiro piedzīšanu no “airBaltic” (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Tieslietu ministrija (TM) šī gada 5.februārī nosūtījusi tiesai Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no nacionālās lidsabiedrības “airBaltic”, aģentūra LETA noskaidroja TM.

Ministrijā nekomentēja, kurai tiesai šis tiesiskās palīdzības lūgums nosūtīts, kā arī, kad tas tiks skatīts.

Civilprocesa likumā norādīts, ka gadījumos, kad saņemti šādi ārvalstu tiesu nolēmumi, tie tiek iesniegti rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietās, bet, ja tādas nav, – pēc atbildētāja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Jau vēstīts, ka prasība saistīta ar bijušajam “Latvijas Krājbankas” lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku “Investbank”, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo “airBaltic” akcionāri SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) un “airBaltic” kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas TM aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka tās lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no “airBaltic” un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

TM bija pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM solīja pārsūtīt tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot “airBaltic” lidmašīnas un citu mantu.

Valsts kancelejā aģentūrai LETA pauda, ka konkrētā lieta neesot ar valsti tiešā veidā saistīta tiesvedība. Proti, tā nav valsts tiesvedība, bet gan “airBaltic” tiesvedība – valsts nekādā veidā šajā strīdā nav iesaistījusies, tas ir civiltiesisks strīds.

Arī “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētājas, Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka ikdienas operacionālie jautājumi, tai skaitā iespējamās tiesvedības lietas, ir lidsabiedrības kompetences jautājumi. SM nav lietu dalībniece.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš ir “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uzsvēra, ka jebkura tiesvedība, kurā ir iesaistīta lidsabiedrība “airBaltic”, ir tikai un vienīgi kompānijas pārziņā.

“Cik zināms, pret valsti nekādu prasību nav. Ja kaut kas tiek prasīts no “airBaltic”, tad tas ir jautājums kompānijas valdei un padomei, jo gan valdes, gan padomes pienākums ir gādāt par uzņēmuma stratēģiju, attīstību, tostarp arī iespējamiem riskiem, ko var radīt tiesvedības. Valdei un padomei par to tiek maksāta alga,” skaidroja Ozoliņš.

Viņš apgalvoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par konkrētajām prasībām par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no “airBaltic” strīdā ar “Investbank”.

Savukārt “airBaltic” pārstāvji, lūgti komentēt konkrētās lietas statusu, norādīja, ka “visa informācija par būtiskākajām tiesvedībām ir atspoguļota uzņēmuma gada pārskatā”. “airBaltic” juristi turpinot darbu pie tiesvedībām, procesi vēl turpinās, tādēļ pašlaik kompānija nevarot plašāk komentēt to gaitu.

Pēdējais lidsabiedrības gada pārskats tika publiskots 2017.gada sākumā un attiecas uz situāciju 2016.gada nogalē. Svaigāku informāciju aģentūrai LETA no kompānijas neizdevās iegūt.

Šajā pārskatā apkopotā informācija liecina, ka “airBaltic” ir iesaistīta četrās tiesvedībās, no kurām viena ir saistīta ar “Investbank”, kura 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo “airBaltic” akcionāru BAS un “airBaltic” kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt BAS izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu. Tas izriet no trīs aizdevuma līgumiem starp “Investbank” un BAS, un trim galvojuma līgumiem, “kas it kā noslēgti starp “Investbank” un “airBaltic”,” teikts pārskata pielikumā par tiesvedībām.

2016.gadā Krievijas tiesa jau divās lietās bija lēmusi par labu “Investbank”. Šo prasību summas ir 2,35 un 11,16 miljoni eiro. “airBaltic” turpina tiesvedības par atlikušajām “Investbank” prasītajām summām, atzīmēts “airBaltic” pārskatā. Iespējams, ka šogad noslēgusies tiesvedība arī trešajā lietā.

“airBaltic” gan uzskata, ka jebkādas “Investbank” prasības ir pretrunā 2011.gada 3.oktobra līgumam par “airBaltic” turpmāko finansējumu un pārvaldību starp uzņēmuma akcionāriem un finansētājiem, tāpēc tās nevar tikt piedzītas. “airBaltic” turpina aizstāvēt savas intereses pret “Investbank” Latvijas un Krievijas tiesās, uzsvērts lidsabiedrības pārskatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “airBaltic” pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.

“airBaltic” nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam “airBaltic” piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Tūkstošgades sākumā Antonovs iegādājās vairākas bankas, no kurām lielāko daļu pēc tam apvienoja ar Kaļiņingradā bāzēto “Investbank”, kuru Antonovs 2011.gadā pārdeva savam padotajam, bet vēl pēc diviem gadiem bankai tika atņemta darbības licence, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Maskavas Komerciālā tiesā 2014.gada 4.martā pasludināja “Investbank” maksātnespēju.

Tāpat Antonovam piederēja bankrotējusī Lietuvas banka “Snoras”, kuras meitasuzņēmums bija “Latvijas Krājbanka”. Lietuvas pilsonis Raimunds Baranausks vadīja “Snoras” valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs – uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% “Snoras” akciju. “Snoras” piederēja nedaudz vairāk nekā 60% “Latvijas Krājbankas” akciju. 2011.gadā “Snoras” tika konstatēts līdzekļu iztrūkums, tādēļ banku sākotnēji nacionalizēja, bet pēc tam arī likvidēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī “Latvijas Krājbanku”.

2014.gadā tiesa Lielbritānijā atļāva Antonova un Baranauska izdošanu Lietuvai, kur viņus vēlas nopratināt saistībā ar “Snoras” lietu, tādēļ viņiem faktiski ir liegta iespēja atstāt Krieviju, uz kurieni tie aizbēga.

Šovasar Latvijas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu par 90 miljonu eiro piesavināšanos no “Latvijas Krājbankas”. Kriminālprocesā apsūdzības celtas kopumā piecām bijušajām bankas atbildīgajām amatpersonām, tostarp Antonovam.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nekavejoties izpildit likumus par okupacijas seku likvidesanu,ieskaitot kompensacijas piedzisanu par nodaritajiem zaudejumiem.Likumi ir raditi lai tos izpilditu.Likumu nepildisana no atbildigajam institucijam un atseviskam personam ir noziegumu un noziedzinieku atbalstisana.Valsts nodeviba.

Draugiem Facebook Twitter Google+