Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
2. februāris, 2017
Drukāt

Pieprasītāko profesiju TOP10, kas uz Latviju vilina arī ukraiņus (18)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Aptuveni puse no 2000 uzņēmuma kravas automašīnu šoferiem – viesstrādnieki. Lielākā daļa no Ukrainas, Baltkrievijas, bet ir kadri arī no Bulgārijas, Portugāles, Uzbekistānas, Armēnijas un citām valstīm. Tāda patlaban ir reālā situācija lielākajā Latvijas kravu pārvadājumu kompānijā SIA “Kreiss”. Atrast darbam derīgus tālbraucējus vietējā darba tirgū esot liela problēma – kandidātu ļoti maz, turklāt tie paši bieži vien nesagatavoti un mazāk motivēti nekā ārvalstnieki, kas Latvijā ieradušies ar vienu mērķi – nopelnīt, skaidro uzņēmuma pārstāvis Andis Lilientāls. “Piemēram, Baltkrievijā, Ukrainā algu līmenis ir zemāks. Cilvēki šurp brauc peļņā, tāpēc bieži vien ir daudz motivētāki nekā vietējie,” viņš papildina. Darbaspēka trūkums Latvijā novērojams arī citās nozarēs. Daļa uzņēmēju jau nolīgst viesstrādniekus, citi to saskata kā risinājumu.

Ārzemnieku aizvien vairāk

Pēdējos septiņos gados Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) viesstrādniekiem izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis teju trīstik. Pērn darba atļaujas saņēmuši 6007 viesstrādnieki. No visām atļaujām vairāk nekā puse piešķirta ukraiņiem, liela daļa –baltkrieviem un krieviem, mazāk indiešiem, amerikāņiem, filipīniešiem un citu eksotiskāku valstu pilsoņiem. Pieprasītākās nozares, kurās atļauju strādāt Latvijā saņēmuši ārvalstu pilsoņi, ir transports un informāciju tehnoloģijas.

Likumsakarīgi, ka šobrīd vismilzīgākais deficīts Latvijas darba tirgū ir smago mašīnu šoferi. NVA datubāzē 23. janvārī bija reģistrētas 566 brīvas vakances šajā profesijā. Jau pērn novembrī biedrības “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš “LA” vērsa uzmanību gan uz šoferu trūkumu kā pasažieru, tā kravas pārvadājumos, gan arī uz tendenci uzņēmumiem meklēt darbiniekus ārzemēs.

Tālbraucēja profesija Latvijā nav populāra dažādu apstākļu dēļ – tas ir smags darbs, tam raksturīga ilgstoša prombūtne, daudzi nav gatavi tik lielu dzīves daļu būt šķirti no ģimenēm. Atsevišķos gadījumos tie, kas tomēr uzņēmušies šo darbu, šā un citu iemeslu dēļ vienkārši nodzeras, jo neredz citu veidu, kā atbrīvoties no spriedzes – šādi situāciju raksturo SIA “Kreiss” darbinieku atlases un kvalifikācijas nodaļas vadītājs Lilientāls. Vēl viena problēma esot, ka valstī nav kravas automobiļu tālbraucēju sagatavošanas programmu. “Lai kļūtu par tālbraucēju, nepietiek ar desmit braukšanas nodarbībām autoskolā. Profesionālām iemaņām nepieciešama ilgāka un kvalitatīvāka apmācība. Auto, kam aizmugurē 40 tonnu krava, ir ļoti liels riska faktors uz ceļa, tāpēc to vadīšanai nevaram ņemt kuru katru,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Algu apmērs pēc tā, vai darbinieks ir Latvijas vai kādas citas valsts pilsonis, uzņēmumā netiekot variēts. Galvenais kritērijs, kas nosaka tālbraucēja algu, esot reģions, kurā jāstrādā. Piemēram, braucot uz Angliju, Franciju, šoferu alga esot nedaudz virs 2000 eiro.

Darbinieku trūkst arī citās nozarēs

Tomēr ārvalstu darbaspēku spiesti piesaistīt arī citu jomu uzņēmumi. Jau pagājušajā vasarā Rīgas domes (RD) Īpašuma departaments daudzos objektos izjutis, ka būvfirmām trūkst darbaspēka un objektos nav kam strādāt, intervijā aģentūrai LETA paudis departamenta direktors Oļegs Burovs, uzsverot, ka sakarā ar vietējo būvnieku emigrāciju viesstrādnieku aktīvāka pieaicināšana būtu vēlama. “Pagājušajā vasarā pirmo reizi redzējām, ka objektos strādā būvnieki no Ukrainas, īpaši daudz šādu brigāžu bija fasāžu siltināšanā. Strādā viņi ļoti labi, domāju, ka viņi te strādā tikpat labi kā mūsu strādnieki Īrijā, Anglijā vai Skandināvijā. Viņi te atbrauc ar vienīgo mērķi – nopelnīt naudu, tāpēc ir gatavi strādāt arī brīvdienās un vēlu vakaros,” skaidroja Burovs.

Būvnieki ir satraukti, jo drīzumā, pieaugot būvniecības apjomiem, būs nepieciešamība piesaistīt papildu darbaspēku, taču to nav kur ņemt, jo daudzi pārkvalificējušies vai devušies strādāt ārvalstīs, tāpēc tiek prognozēts nopietns darbinieku trūkums, norāda gan Latvijas Būvnieku asociācija, gan biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (“LBP”), kas arī sagaida valsts atbalstu elastīgākai darba ņēmēju piesaistei no citām valstīm.

Par katastrofālu darbinieku trūkumu Rīgā mazumtirdzniecības nozarē, neraugoties uz konkurētspējīgām algām, nobažījies arī veikalu ķēdes “LaTS” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, kurš kā risinājumu saskata viesstrādnieku piesaisti, taču ar nosacījumu, ka būtu jāmaina nosacījumi algām. Viņš uzskata, ka jāmaina diskriminējošā kārtība, kad viesstrādniekam jāmaksā vismaz vidējā alga, kas patlaban ir 818 eiro pirms nodokļu nomaksas, neatkarīgi no darbības jomas. Viņaprāt, visiem darbiniekiem neatkarīgi no pilsonības būtu jāsaņem līdzvērtīgs atalgojums.

Decembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētās brīvās darba vietas visvairāk bija apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbā, arī būvniecībā. Visvairāk trūcis vidēji kvalificētu strādnieku un amatnieku, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku. Vidēji kvalificēto profesiju vidū visvairāk neaizpildītu vakanču ir pavāra, kravas automobiļu vadītāju, pārdevēju, viesmīļu un bārmeņu, arī zivju apstrādātāju arodā, bet no zemas kvalifikācijas profesijām pieprasītākās – apkopējs, ceha strādnieks, sētnieks, palīgstrādnieks. Augsti kvalificētu speciālistu trūkums patlaban mazāk izteikts, taču starp tiem visvairāk meklētie – programmētāji, projektu vadītāji, klientu/pārdošanas konsultanti.

20170201205624_5106

20170201205637_7191

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Andi , alga 2000 IR pec nodoklu nomaksas ? Ukrainis atbraucis uz Latviju protams negrib sedet viesnica un maksat par to . Vini protams labak gul masina un sanem naudu . Kreisa soferi nekad nezin kas atgriezisies majas un nevar saplanot brivdienas.

  2. Haholi ar nopirktām autovadītāja tiesibam ir ļoti pieredzējuši

  3. Daugavpilī pārdevējas
    strādā par aplokšņu algām, neviens nekontrolē, PENSIJU NESAŅEMS.

  4. Ko var muldēt, trūkst darbinieku. Ir darba devēji, kuriem visu laiku tŗūkst un ir tādi, kuriem pietiek. Nez kāpēc? Vajag normālu algu maksāt un normāli pret darbiniekiem izturēties tad netrūks. Sanāca smiekli, iedomājoties Rimi vai Maxsimas kasē ukrainieti, kura latviski ne vārda neprot.

  5. Kā var krāpt un melot,maksājiet maitas normālu algu.

  6. latviešu valoda apdraudēta Atbildēt

    Ja mūsu gļēvās valdības nedarīs kautko drīz, latviešu valoda tiks nostumta pie malas. Visās skolās mācībvalodai jābūt valsts valodai.

  7. Eksotiskā valsts ASV???

  8. Strādāt Kreisā, sevi necienīt! Pat, ja maksātu vairāk, nekā saņemu DE, neietu tur braukt!

  9. Tapat apspiez un izmanto mezstradniekus,kuriem lielako tiesu piedava darbus komandejumos-dzivosanu treileros,mezaa,biezi apkrapj ar algam un to izmaksam,pieprasa stradat ar saviem instrumentiem un citu tehniku,tacu tikai nedaudzi var to iegadaties,diemzel…Viss izplatitakas sada veida darbibas notiek Latvijas nomales,kur cilvekam reali nav darba,kur apzinati notiek cenu dempings,kur mezkungi pieprasa savu dlu naudas lai cilveks dabutu so verga darbu.Taa ka ne tikai talbrauceji ir apdaliti.

  10. Varbūt Rīgā arī trūkst strādnieku,bet Ventspilī vispār ir konkrēts bezdarbs..A.Lembergs tikai lielās ar ”pilsētu rītdienai”,stāsta visādas pasakas par augstām algām un pensijām ventspilī,bet īstenībā šeit ir vajadzīgi tikai un vienīgi augstas klases speciālisti,bet pārējie var iet Maximas vai Rimi kasēs sēdēt,bez blata normālu darbu ventspilī nedabūt!

  11. trādirīdis - Frīdis Atbildēt

    Kreiss īpašs gadījums. Bļaustās ka nav šoferu ar iemaņām/zināšanām. Kur tās iemaņas/zināšanas var dabūt? Visur meklē tālbraucējus ar 2 gadu darba pieredzi. Kā tad lai tiek pie tās pieredzes?

  12. Pat mans sētas krancis , dzīvo labāku suņa dzīvi , nekā vairums Latvijas autovadītāji. Guļiet nu kundziņi savās suņubūdās — par šo verga darbu un tiem grašiem ko jūs maksājat mums.

  13. Savās roģinās NOPĒRK diplomus un gāžās šurp
    uz Latviju par lieliem speciālistiem.
    Kad vajag ko tehnisku risināt, tad izlokās ar
    politiskiem risinājumiem – atslēdzniekam jāzina
    augstskolas līmenī (bet viņam tikai muldēt) !

  14. tik tiešām LATVĀNIJA Atbildēt

    Kā nevilinās, ja vietējiem maksā minimālo, bet viņiem vidējo mēnešalgu !
    Tāda tā konkurences apkarošana euroPSR !!!

  15. Pēc WW2 40.-50.gados 90% šoferi Latvijā bija hoholi.
    Naglije kak tanki, kā paši izteicās. Kad šiem aizrādīja, ka likums neatļauj kaut ko, atcirta: ETO TEBE ŅEĻZJA, MŅE MOŽNO !
    No Portugāles gan nebija 🙂

  16. Vergturiem vergi aptrūkušies…

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+