Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Trešdaļa Latvijas uzņēmumu pieder sievietēm

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem amatu valdē vai padomē darbojas sieviete, liecina SIA “Lursoft” apkopotā informācija.

Pēc sabiedriskās organizācijas “Līdere” valdes priekšsēdētājas, izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektores Aivas Vīksnas norādītā, 2011.gadā sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā bija 36,56%, tādējādi sieviešu uzņēmēju skaits samazinās, pietuvojoties 2006.gada līmenim.

Viņa vērtē, ka to noteikti ietekmē gan emigrācija, gan sabiedrībā valdošais uzskats, ka bizness ir riskants un nedrošs.

Pēc “Lursoft” norādītā, sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā viennozīmīgi veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Dati rāda, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder sievietēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.

Visbiežāk starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm – sastopamas 30-49 gadus vecas sievietes, veidojot teju pusi. Trešā daļa jeb 33,59% ir sievietes vecumā no 50-69 gadiem. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem, veidojot 0,04%, kā arī par 70 gadiem vecākas sievietes – 6,62%.”Lursoft” vērtē, ka šie dati lieliski ataino, kurā vecumā sievietēm visbiežāk rodas interese par sava uzņēmuma dibināšanu – aptuveni līdz 25 gadu vecumam jaunieši lielākoties izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs, lai uzkrātu zināšanas, bet pēc tam, kad teorija apgūta, savas prasmes cenšas pielietot praksē.

Ņemot vērā, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē ir visvairāk reģistrēto uzņēmumu, arī visvairāk uzņēmējsabiedrību, kuru dalībnieces un amatpersonas ir sievietes, izvietotas tieši Rīgā un Pierīgā. Saskaņā ar “Lursoft” datiem galvaspilsētā patlaban darbojas 29 687 uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir sievietes, un 29 584 uzņēmējsabiedrības, kuru īpašnieces ir sievietes. Būtisks skaits sieviešu savu uzņēmumu reģistrējušas vai vada arī Pierīgā. Rīgas apkārtnē darbojas 17,38% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros amatu ieņem sieviete, tikpat lielu īpatsvaru no kopējā uzņēmumu skaita saglabā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuru dalībnieku sarakstā ir vismaz viena sieviete.

Analizējot datus sadalījumā pa Latvijas vēsturiskajiem novadiem, secināts, ka visvairāk uzņēmumu sievietes dibinājušas Vidzemē – kopskaitā 5597, otrajā vietā atstājot Kurzemi, kurā sievietēm pieder 4829 uzņēmumi. Latgalē darbojas 3027 sievietēm piederoši uzņēmumi.

Līdzīga situācija vērojama, analizējot datus arī par sievietēm-amatpersonām sadalījumā pa Latvijas novadiem.

Analizējot datus par Latvijas lielākajām pilsētām, “Lursoft” secinājis, ka visvairāk uzņēmumu, kuri pieder sievietēm, un firmu, kurās sieviete ieņem amatus valdēs un padomēs, ir Ventspilī. Šajā pilsētā no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 41,13% pieder sievietēm, savukārt 41,59% uzņēmumu sievietes ir amatpersonas. No visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem Ventspilī 6,81% ir mazkapitāla SIA, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas lielākajām pilsētām.

Otrs augstākais sieviešu-uzņēmumu dalībnieču īpatsvars ir Daugavpilī, kur no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 39,89% pieder šī dzimumam pārstāvēm. Savukārt vismazākais sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu dalībniekiem un amatpersonām ir galvaspilsētā, kur no visiem uzņēmumiem 31,61% gadījumu sievietes ir īpašnieces, bet 31,72% – amatpersonas. “Lursoft” norāda, ka tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā pārējās Latvijas lielākajās pilsētās, kur vidēji 38% no visiem uzņēmumiem īpašnieces un amatpersonas ir sievietes. Tomēr Rīgā biežāk nekā citās pilsētās sievietes izvēlējušās reģistrēt tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu – no visiem galvaspilsētā sievietēm piederošajiem uzņēmumiem 17,28% ir mazkapitāla SIA. Otrs augstākais sievietēm piederošo mazkapitāla SIA īpatsvars reģistrēts Jūrmalā – 14,42%.

“Lursoft” analizēja arī finanšu rādītājus uzņēmumiem, kuru dalībnieces vai amatpersonas ir sievietes, secinot, ka 2011.gadā vidējais apgrozījums uz vienu firmu, kuras īpašniece ir sieviešu kārtas pārstāve, bijis 21 100 lati jeb par 27,34% zemāks nekā valstī vidēji – 29 040 lati -, savukārt uzņēmumu, kuru valdē vai padomē ir sieviete, vidējais apgrozījums bijis 21 954 lati jeb par 24,4% mazāks nekā vidējais rādītājs Latvijā.

Apkopojot datus par vidējo peļņu vai zaudējumiem 2011.gadā, secināts, ka tie uzņēmumi, kuru dalībnieču vai amatpersonu vidū ir sievietes, strādājuši ar lielākiem vidējiem zaudējumiem uz uzņēmumu nekā uzņēmējsabiedrības vidēji valstī. Proti, 2011.gadā valstī vidējie zaudējumi, ar kuriem finanšu gadu noslēguši uzņēmumi, bijuši 44 lati, bet sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši vidēji ar pieciem latiem lielākiem zaudējumiem, bet tās uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonas ir sievietes, ar 47 latu lieliem zaudējumiem, kas ir par trīs latiem vairāk nekā valstī vidēji.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti biznesā, pēc Vīksnas domām, noteikti jāturpina finanšu un nefinanšu atbalsta programmu īstenošana Latvijā un, iespējams, jādomā par jaunām atbalsta programmām tikai sievietēm uzņēmējām.

Viņa arī piebilst, ka “Lursoft” pētījuma dati vēlreiz apliecina faktu, ka visi pasākumi, kas kopš 2009.gada tika īstenoti mazā biznesa attīstībai, ir nesuši augļus. Viņu gan mazliet pārsteidzot fakts, ka uzņēmumi, kurus vada un kuru īpašnieces ir sievietes pretēji “McKinsey” datiem ir mazliet nerentablāki nekā valstī vidējais līmenis.

Lai izprastu iemeslus šādai tendencei, noteikti būtu nepieciešams veikt kvantitatīvu pētījumu, uzskata Vīksna. “Varētu arī vēlēties, lai arī gados jaunākas sievietes vairāk sāktu savu biznesu. Kopumā vērtējot pētījumu, jāsecina, ka Latvijas ekonomikas mugurkauls ir mazais bizness, kuru vada sievietes gan Rīgā un Pierīgā, gan arī reģionos,” komentē Vīksna.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+