Ekonomika
Bizness

“Relaks Tūres” kaunpilnais gals: tūristiem nav lielas cerības atgūt iemaksāto naudu 16

Foto – Shutterstock

Pagājušā gada pavasarī valsti pāršalca negaidīta ziņa par lielas Latvijas tūrfirmas – “Relaks Tūres” – maksātnespēju un kaunpilno galu, paliekot parādā tūristiem desmitiem tūkstošus eiro par nenotikušiem ceļojumiem. Pa šo laiku ierosinātas vairākas tiesvedības, tostarp krimināllieta, kreditoru prasījumus iesniegušas 135 personas par kopējo summu 357 268,18 eiro.

 

Uguns nebija bez dūmiem

Simptomi, ka “Relaks Tūrē” kaut kas nav kārtībā, bija jau pirms nelaimi vēstošās publikācijas “Latvijas Vēstnesī” (14.11.2014.), kas atklāja, ka izsolē tiek pārdotas tūrfirmas direktoram Hardijam Madzulim piederošās 975 jeb 39% SIA “Relaks Tūre” kapitāldaļas. Kā stāsta bijušie gidi, iepriekš dažkārt kavējušās komandējumu naudas izmaksas un tūristu autobusu degvielas iepildīšanas laiki bijuši jāsaskaņo, jo acīmredzot radušies traucējumi naudas plūsmā. Arī pēdējais pilnais darbības gads, šķiet, nav bijis visai veiksmīgs, jo, kā rāda “Firmas.lv” dati, 2013. gadā “Relaks Tūre” jau strādājusi ar 57 350 eiro zaudējumiem, kaut naudas apgrozījums bijis itin iespaidīgs – vairāk nekā divi miljoni eiro.

Tas liecina par lielu uzticēšanos tūrfirmai, kuras plašajā piedāvājumā bija gan autobusu un avio ceļojumi pa Eiropu, gan eksotiskie galamērķi visā pasaulē. Divdesmit gados, kopš pastāvēja tūrfirma, dzirdēts daudz pozitīvu atsauksmju par “Relaks Tūres” organizētajiem braucieniem, varbūt tādēļ vairākums ceļotāju neņēma vērā sociālajos tīklos skandinātos trauksmes zvanus un turpināja pieteikties nākamā gada ceļojumiem, veicot iemaksas. Taču tās neatrisināja tūrfirmas finansiālās problēmas, kas samilza pērn martā, kad dažas dienas pirms izbraukšanas nācās atcelt vairākus braucienus, neatmaksājot naudu tūristiem, kuri palīdzību meklēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tikai pēc tam SIA “Relaks Tūre” vērsās tiesā, lūdzot sākt tiesiskās aizsardzības procesu, un drīz vien biroja durvis apmeklētājiem tika slēgtas. Savukārt šā gada janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā tika pasludināta tūrisma biroja “Relaks Tūre” maksātnespēja.

 

Vai bankrotu varēja novērst?

“Līdz pēdējam brīdim, kad presē parādījās nepatīkamā informācija, nekas neliecināja, ka tūrfirmai radušās nepārvaramas grūtības,” teic Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece. “Klienti mums iepriekš nezvanīja un nesūdzējās, tikai pēc notikušā pauda izbrīnu un nožēlu. Mana tūrismā strādājošā paziņa pat bija gatava piemaksāt, lai tikai ieplānotais brauciens notiktu – tik liela bija uzticēšanās “Relaks Tūrei” iepriekšējās veiksmīgās darbības dēļ.”

Jautāta, vai bija iespējams novērst nepatikšanas, izpilddirektore atbild noliedzoši, jo asociācijas kompetencē nav kontroles funkciju. “Mēs sadarbojamies ar tūrfirmām, taču neiejaucamies to darbībā. Problēmas varēja pamanīt vienīgi revidenti. Tūrisma gadatirgos “Relaks Tūre” arvien piedāvāja dāvanu kartes ar lielām atlaidēm. Acīmredzot finanšu uzskaite uzņēmumā bija pavāja, netika veikta nopietna analīze, un vienā brīdī naudas līdzekļu deficīts sasniedza kritisko punktu.”

Iespējams, problēmu rašanos veicināja arī direktora Hardija Madzuļa biežā prombūtne, kā gidam vadot eksotisko ceļojumu grupas.

 

Top grozījumi tūristu aizsardzībai

Pašreizējais tiesiskais regulējums, prasot tūrfirmām apdrošināt klientu iemaksāto naudu, izrādījies nepietiekams, lai apmierinātu visus prasītājus. Līdz šim minimālais drošības naudas apmērs tika noteikts atkarībā no darbības veida un lielajām tūrfirmām bija 28 000 eiro, bet “Relaks Tūres” klientu prasītā summa sasniedza aptuveni 55 tūkstošus. Loģiski, visiem nepietika un atlīdzības saņēma vien pirmie prasītāji.

Šobrīd Ekonomikas ministrijā tiek strādāts pie jauna normatīvā regulējuma par drošības naudas garantijām, lai tām būtu reāls 
segums tūrfirmu maksātnespējas gadījumā. “Tā ir Eiropas direktīva, kas Latvijā jāievieš līdz 2018. gadam. Tiek pētīta citu valstu pieredze, bet minimālās drošības naudas apmērs noteikti augs, jo direktīva paredz pietiekami lielas iemaksas, lai simtprocentīgi būtu pasargāta ceļotāju nauda. Variantu, kā rīkoties, ir daudz, tādēļ tūlīt sāksim diskusijas ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai izvēlētos Latvijas situācijai vislabāko risinājumu,” atklāj EM Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Elīna Branta.

Plānots, ka drošības naudas lielums būs atkarīgs no komersanta finanšu apgrozījuma. Mazajiem uzņēmumiem šī summa varētu palikt pašreizējā līmenī, bet lielajiem pieaugt pat vairākkārt. “Cik liels būs pieaugums, vēl nav skaidrs. Meklēsim zelta vidusceļu, lai izpildītu prasības un vienlaikus neuzliktu pārāk lielu maksājumu slogu uzņēmējiem.”

E. Branta atzīst, ka Eiropas direktīvas mērķis ir maksimāli pasargāt tūrisma pakalpojumu patērētājus. “Tas nozīmē, ka likumā noteiktajai komersanta iemaksājamai naudas summai ir pilnībā jānosedz klientu iemaksātā nauda, ja kaut kas atgadīsies. Savukārt, ja radīsies situācija, ka šī drošības nauda būs izrādījusies par mazu, lai garantētu visus riskus, Eiropas Komisija varēs Latviju sodīt.”

Tūrisma nozarē izdiskutētie grozījumi Tūrisma likumā par patērētāju naudas drošības garantijām Saeimā varētu nonākt nākamā gada rudenī, bet spēkā tiem jāstājas 2018. gadā.

 

Beigas vēl nav saredzamas

Tikmēr “Relaks Tūres” klientiem, kuri vēl nav atguvuši savus ieguldījumus, tas ir mazs mierinājums, jo perspektīva izskatās diezgan bezcerīga.

“Maksātnespējas procesā nav konstatēti aktīvi, no kuriem būtu iespējams atgūt vērā ņemamus līdzekļus. Tiek vērtēta iespēja apstrīdēt atsevišķus darījumus un celt prasības par zaudējumu nodarīšanu, tā teorētiski varētu tikt atgūti naudas līdzekļi, taču šāda iespējamība ir ļoti nosacīta, jo pastāv gara virkne ar priekšnoteikumiem pozitīvu rezultātu sasniegšanai, tostarp kreditoru vēlme īstenot šādas darbības, atbildētāju iespējas izpildīt tiesas spriedumus, ja tiesa lemtu apmierināt izvirzītos prasījumus,” sarežģīto situāciju skaidro Jānis Ešenvalds, sertificēts maksātnespējas procesu administrators, kurš nodarbojas ar “Relaks Tūres” lietu.

Ja kreditori uzskatīs par nelietderīgu īstenot ierosinātās tiesvedības, procesu plānots pabeigt sešu mēnešu laikā, bet, ja ne, tas turpināsies līdz galējam nolēmumam šajās lietās.

Ierosināta arī krimināllieta pēc KL 179. panta 3. daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. “Velkot paralēles ar līdzīgām lietām, šīs lietas izmeklēšana varētu ieilgt līdz pat pieciem gadiem, jo ir daudz tajā iesaistīto personu,” skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Viola Bodrecova.

Pašlaik SIA “Relaks Tūre” direktors Hardijs Madzulis neatrodas Latvijā. Viņa mobilais telefons ir aktīvs, bet uz zvaniem neatbild. Pēc vairāk nekā gadu veciem ierakstiem “Facebook” profilā var noprast, ka viņš interesējies par darba iespējām Spānijā.

 

 

Drošības nauda: jāmaksā 249 komersantiem

• Ekonomikas ministrijas datubāzē ir reģistrēti pavisam 718 komersanti, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, tostarp 469 tūrisma aģenti (TA), 59 tūroperatori (TO) un 190 TA/TO, kas darbojas abās jomās.

• No tiem drošības naudas iemaksas nav nepieciešamas tikai aģentiem, jo tie pārdod vien citu tūrfirmu piedāvājumus.

• Šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar rakstiskām sūdzībām par 16 dažādu komersantu nekvalitatīviem tūrisma pakalpojumiem vērsušās 45 personas.

LA.lv