Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. novembris, 2013
Drukāt

Britānijas valdība veidos mediju uzraudzības iestādi (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Britānijas karaliene Elizabete II parakstījusi pretrunīgi vērtēto hartu, kas paredz izveidot jaunu preses uzraudzības iestādi. Preses izdevēji un mediju pārstāvji pauduši asu kritiku šādam solim, sakot, ka tādējādi tiks apdraudēta vārda brīvība un politiķiem tiks dota iespēja iejaukties mediju darbībā. Tikmēr daļa sabiedrības slavē karalisko hartu, kas, viņuprāt, liegs mediju pārstāvjiem ložņāt cilvēku privātajā dzīvē.

Aicina kļūt ētiskākiem


Karalienes Elizabetes II parakstīto hartu atbalsta visas trīs Britānijas lielākās politiskās partijas – konservatīvie, leiboristi un liberāldemokrāti. Jaunā harta, kas paredzēs preses uzraudzības iestādes izveidi, uzskatāma par kulmināciju divu gadu ilgai policijas izmeklēšanai saistībā ar telefonsarunu noklausīšanās skandālu, kas uzvirmoja 2011. gadā, atzīmē ASV laikraksts “The Los Angeles Times”. Togad noskaidrojās, ka preses magnāta Rūperta Mērdoka vadītās mediju impērijas izdevumu darbinieki noklausījušies vairāku cilvēku sarunas. Kad atklājās, ka Mērdokam piederošā izdevuma “News of the World” žurnālisti piekļuvuši arī 2002. gadā nolaupītās un vēlāk nogalinātās britu pusaudzes Millijas Douleres mobilajā telefonā esošajām īsziņām, Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons uzaicināja valsts Augstākās tiesas tiesnesi lordu Braienu Levesonu izmeklēt britu preses darba kultūru un nākt klajā ar saviem ierosinājumiem par mediju darbības uzraudzību. Pēdīgi Levesons aicināja Britānijā izveidot jaunu preses uzraudzības iestādi.

Levesona ierosmēm jau iepriekš atbalstu pauda kā valsts lielākās politiskās partijas, tā organizācija “Hacked Off”, kas pārstāv tos cilvēkus, kuri sakās cietuši no preses iejaukšanās viņu privātajās lietās. Tagad – līdz ar karalienes likto parakstu zem hartas – tiks veidota jaunā Britānijas preses uzraudzības iestāde. Tā darbosies valdības pakļautībā. Paredzēts, ka regulatora vadība tiks uzticēta četru līdz astoņu cilvēku kolēģijai, kurā būs pārstāvēti arī mediju cilvēki. Tiesa, tie nevarēs būt plašsaziņas līdzekļu redaktori. Uzraudzības iestādes uzdevums būs ierobežot mediju praksi, kad notiek iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Tāpat jaunajam preses regulatoram būs tiesības noteikumu pārkāpējiem piespriest līdz vienam miljonam mārciņu (825 tūkstošiem latu) lielu naudas sodu, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Līdz ar jaunā uzrauga izveidi tiks pārtraukta Britānijas Preses sūdzību komisijas darbība, kas bijusi mediju pašregulējoša iestāde bez lielām pilnvarām. “Presei ir jāizmanto iespēja parādīt sabiedrībai, ka tā nebaidās ievērot ētikas standartus un ka tai ir lepnums atskaitīties sabiedrībai, kurai un par kuru tā raksta,” paziņojusi organizācija “Hacked Off”. Tiesa, medijiem būs brīva izvēle parak-
stīt šo hartu un ievērot tajā paustos noteikumus vai arī to nedarīt.

Mediji solās nepadoties


Britānijas preses pārstāvji tikmēr nesekmīgi centušies vērsties tiesās, lai nepieļautu uzraudzības iestādes izveidi. Trešdien īsi pirms Elizabete II parakstīja hartu, britu preses izdevēju sūdzību noraidīja arī karalienes padomnieku grupa. Britānijas mediju pārstāvji pauduši asu nosodījumi jaunajiem noteikumiem. Viņuprāt, mediju uzraudzības nokļūšana parlamenta aprūpē dos iespēju politiķiem sodīt medijus par publikācijām, kas viņiem nepatīk.

Vairāki Britānijas vadošo laikrakstu izdevēji un žurnālisti jau paziņojuši, ka nepievienosies karaliskajai hartai. “Iespējas, ka mēs parakstīsimies par valsts iejaukšanos mediju darbībā, līdzinās nullei,” paziņojis britu konservatīvā laikraksta “The Daily Telegraph” redaktors Tonijs Galagers. “Ja politiķiem tiek uzdots lemt par regulācijas standartiem, var teikt, ka ir pielikts punkts 300 gadu ilgajai preses brīvībai,” sarunā ar raidsabiedrību BBC sacīja laikraksta “Times of London” redaktors Rodžers Eltons.

Visticamākais, britu mediju cīņa pret valdības centieniem tos uzraudzīt tik drīz nebeigsies. Daudzi žurnālisti sacījušies vienkārši ignorēt jaunos noteikumus, savukārt citi apsverot pat iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, informē ziņu aģentūra “Associated Press”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir trīs varu līdzsvars – likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara. Diemžēl, daudzās valstīs šī situācija ir izkropļota, rodoties ceturtajai varai.

    Te ir divi varianti: (a) ceturto varu sagrābuši specdienesti (mums pazīstami piemēri ir Krievija, Baltkrievija utt., kur ir vienas partijas faktiskā vara) vai arī (b) ceturto varu sagrābuši mēdiji un ar tiem saistītie NVO (piemēri ir vairākas Eiropas valstis ar daudzpartiju sistēmu un pērkamiem politiķiem, t.sk. Latvija).
    Kaut gan hrestomātiski (a) un (b) variantiem nevajadzētu pārklāties, jo tie normālā darbībā ir savstarpēji konkurējoši, tomēr koruptīvi plutokrātiskās valsts pārvaldēs izpaužas pat tāds fenomens, kad varu sagrābj gan specdienesti, gan ar tiem saistītie mēdiiji (piemēram, ASV, Krievija u.tml.).

    Protams, neviens necer, ka cilvēktiesības varētu būt nodrošinātas pilnībā, jo tā ir utopija. Varam tikai tiekties uz to. Taču valstīs, kur ceturtā vara ir kļuvusi ļoti ietekmīga, cilvēktiesības ir apdraudētas vairāk, nekā tajās kur pamatā ir saglabāts klasiskais trīs varu līdzsvars.

    Aprobežotie cilvēki uzskata, ka cilvēktiesību aizskāruma problēmu var radīt tikai specdienesti, un nepamana žurnālistu iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē un manipulējošo darbību. Tas tāpēc, ka aprobežoti cilvēki nespēj saskatīt plašāku ainu, bet emocionāli ir pakļauti mēdiju manipulējošai ietekmei.

    Cerams, ka šis Apvienotās Karalistes lēmums pavērs acis plašākai sabiedrības daļai par patieso situāciju ceturtās varas aspektā, proti – ja mēdiji ir sagrābuši varu valstī, tad tas apdraud cilvēktiesības.

    P.s. Līdzīgas likumsakarības attiecas arī uz reliģiskajām organizācijām. Viduslaiku Eiropa vai mūsdienu islāma pasaule ir acīmredzams piemērs, kā tiek apspiestas cilvēktiesības, kad ceturto varu sagrābuši garīdznieki.
    Tāpēc ir svarīgi arī Latvijas sabiedrībai pamanīt, kā mūsdienās baznīca visiem līdzekļiem raujas pie varas, kaut arī valsts pamatlikumā noteikts, ka baznīca ir atdalīta no valsts (baznīcas klātbūtne visos valsts svētkos, konsultatīvas tikšanās ar valsts prezidentu, lien pat bērnudārzos, LU izveidojuši pat atsevišķu fakultāti, klātbūtne bruņotajos spēkos utt.). Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka LR Satversmes preambulā tiek iekļauta atsauce uz kristīgajām “vērtībām” kā uz valsts pamatu.
    Kristīgās “vērtības” ir manipulēšana ar cilvēkiem, lai iegūtu varu pār sabiedrību.

    Tikai tāda sabiedrība, kurā tiek nodrošināts trīs varu līdzsvars, ierobežojot ceturto varu, ir pietiekami veselīga un tikai tādā tiek pietiekami nodrošinātas cilvēktiesības.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+