Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. novembris, 2012
Drukāt

Uzturēšanās atļaujas neatmaksājas

Foto - LETAFoto - LETA

Kopš ārzemnieki var saņemt šīs atļaujas, no visiem viņu veiktajiem ieguldījumiem 276 259 488 latu apmērā lauvas tiesa – 
219 562 230 latu – ieguldīti nekustamos īpašumos, vēl 47 346 368 lati ieplūdināti bankās. Tādējādi uzņēmumos ieguldīta vien aptuveni trīsdesmitā daļa no visiem ārzemnieku ieguldījumiem Latvijā. 


Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām, vislielākās summas līdz šim ieguldītas a/s “Reģionālā investīciju banka” – 400 000 latu, SIA “Jēkaba ielas nams”, a/s “Rubinex” – katrā 202 000 latu. Savukārt 200 000 latu ārzemnieki ieguldījuši tādos uzņēmumos kā SIA “Rentki”, SIA “Baysal Venture” un SIA “ES Invest Company”.

Vērtējot pēc šādu ārzemju ieguldītāju skaita, kredītiestāžu saraksta galvgalī ir Rietumu banka, ABLV banka, “Norvik” banka, “Baltic International Bank”, Trasta banka, kā arī apdrošināšanas sabiedrība “Baltikums”.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze atzīst, ka uzņēmumi neizceļas ne ar kādu sevišķu rosību, ne ar lieliem panākumiem biznesā. Lielākā daļa nosaukto uzņēmumu pērk un pārdod nekustamu mantu, kā arī izīrē pašu iegādātos vai citiem piederošos īpašumus.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, šajos uzņēmumos amatpersonu un darbinieku skaits ir neliels, tādējādi nekādas jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem nav radījuši.

Atšķirībā no citām Šengenas valstīm Latvijā neprasa uzturēšanās atļauju saņēmējiem pastāvīgi te dzīvot. Kā atzīst Maira Roze, ārzemnieki tā arī rīkojas – atbrauc uz neilgu laiku nokārtot darījumus vai atpūsties un pēc tam aizbrauc. Lielākā daļa uzturēšanās atļauju saņēmēju ir no Krievijas un citām austrumu valstīm.

Latvijas Stradiņa universitātes Reģionālās ekonomikas katedras profesors Dainis Zelmenis uzskata, ka pirms diviem gadiem pieņemtie likuma grozījumi nav attaisnojuši uz tiem liktās cerības. “Nav gan dzirdēts, ka kāds ārzemnieks apmaiņā pret uzturēšanās atļauju būtu ieguldījis naudu kādā reāli strādājošā un ražojošā uzņēmumā,” viņš saka.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, ekonomikas doktore Raita Karnīte domā, ka cerības uz ekonomisku uzplaukumu, ko radītu Imigrācijas likums, nav piepildījušās. To uzskatāmi pierāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati – niecīgs ieguldījumu īpatsvars uzņēmumos un tik milzīgs nekustamo īpašumu iegādē. Viņasprāt, likums nav brīnumnūjiņa, ar kuru vien var atveseļot ekonomiku.

“Ieguldījumi uzņēmumos vienmēr saistīti ar lielāku risku nekā ieguldījumi īpašumos, sevišķi Latvijā, kur likumi mainās bieži, radot ieguldītājos neziņu un nedrošību. Turklāt jāšaubās, vai visas uzrādītās lielās ieguldījumu summas paliek Latvijā.

Ja vietējās izcelsmes nauda aizplūst no Latvijas, vai varam cerēt, ka ārzemnieku ieguldītā te paliks?” spriež Raita Karnīte.

Saeimas deputāts, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) saka, ka reālos ieguldījumus kapitālsabiedrībās nav iespējams pārbaudīt. “Lai reģistrētu uzņēmumu, “uz papīra” šodien tie ir, bet jau rīt var būt pārskaitīti uz kādu ārvalsts banku vai ārzonas uzņēmumu,” viņš piebilst. Viņaprāt, vēl bēdīgāk izskatās šķietami lielie ieguldījumi nekustamos īpašumos, no kuriem, izņemot 2% nodevu, valsts neiegūst neko. “Piemēram, Cēsu novadā ārzemnieku iegādāto īpašumu vidējā cena bijusi 57 000 latu. Pirmkārt, jāšaubās, vai daudz šajā novadā ir īpašumu, kuri tā maksā. Otrkārt, rodas iespaids, ka ārzemniekiem tiek pārdota liela daļa bankās ieķīlāto un no īpašniekiem pārņemto īpašumu. Arī šajos darījumos iegūtā nauda nepaliek Latvijā, bet aizplūst ārzemju banku kontos,” spriež Saeimas deputāts.

 

Fakti

* Kopš 2010. gada 1. jūlija spēkā esošie Imigrācijas likuma grozījumi nosaka, ka ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņi ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz:

* 25 000 latu, un tas veikts tādā kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz septiņus miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;

* ieguldījums 100 000 latu apmērā ir bez papildu nosacījumiem;

* ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem ne vairāk kā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam nav jābūt lielākam par septiņiem miljoniem latu, kā arī gada laikā uzņēmumam jānomaksā valsts un pašvaldību nodokļu veidā ne mazāk kā 20 000 latu;

* iegādājušies nekustamu īpašumu par 100 000 latu Rīgā, citās republikas pilsētās un Rīgas plānošanas reģionā vai par 50 000 latu citur Latvijā, turklāt nekustamā īpašuma kadastrālā vērtībai jābūt vismaz 30 000 latu, ja tas tiek iegādāts Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā, citās republikas pilsētās, 10 000 latu – citur;

* ieguldījuši vismaz 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā (subordinētais kapitāls – nauda, kuru kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+