Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. februāris, 2013
Drukāt

Vācieši strādāšot ne jau naudas dēļ

Foto - LETAFoto - LETA

Joprojām nav skaidri zināms, cik kopumā Latvijas valstij un augstskolām varētu izmaksāt Vācijas akreditācijas aģentūras ASIIN pakalpojumi.


Vācijas aģentūras pārstāvji Latvijā uzturējās pagājušajā nedēļā no trešdienas līdz sestdienai un šo dienu laikā tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un citām IZM amatpersonām, ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību, Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi, kā arī ar Augstākās izglītības akreditācijas un novērtēšanas centru, kam IZM vairs nevēlas uzticēt studiju virzienu akreditāciju.

Žurnālistu centieni rast atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem preses konferencē, kurā piedalījās ASIIN izpilddirektors Īrings Vasers un projektu vadītāja Jana Morena, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, nebija sekmīgi. Lielākoties nācās noklausīties kārtējās runas par to, cik svarīgi ir, lai studiju programmas akreditētu neatkarīgi, neiespaidojami eksperti, kuri saņēmuši Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistra sertifikātu.

Ī. Vasers uzsvēra, ka ASIIN veiktā akreditācija palīdzēšot saskaņot Latvijas studiju programmas ar citu Eiropas valstu studiju programmām, kas veicināšot studentu mobilitāti, kā arī Latvijā izsniegto augstākās izglītības dokumentu atzīšanu citās Eiropas valstīs. Jāpiebilst gan, ka studentu apmaiņa notiek jau pašreiz un arī Latvijā iegūtie diplomi lielākoties ārzemēs tiek atzīti. Problēmas mēdz būt pašā studiju procesā.

Pats Ī. Vasers un J. Morena atkal devušies uz Vāciju, un nav skaidrības, kas turpina darbu Latvijā, bet studiju virzienu akreditācija jāuzsāk steidzami. Preses konferencē vien izskanēja, ka ASIIN meklē telpas birojam un darbiniekus.

Vairāku dienu vizītes laikā tomēr vēl netika noslēgts līgums par to, ka tieši ASIIN veiks studiju virzienu akreditāciju. Viens no iemesliem – nav gatavs cenrādis ASIIN pakalpojumiem. Kā zināms, iepriekš veiktā studiju programmu izvērtēšana var nebūt pilnībā izmantojama akreditācijas procesā. Tātad daļa studiju programmu būs jāizvērtē vēlreiz ASIIN pārraudzībā. Cik tas varētu izmaksāt, nav skaidrs. “Cenai par vērtēšanu un akreditāciju jābūt tādai, lai varētu piesaistīt kvalitatīvus ekspertus,” uzsvēra IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre, piebilstot, ka “nekas nav tik dārgs kā zemē nomesta nauda, īstenojot nekvalitatīvas studiju programmas”. Ī. Vasers teica, ka par dažādām programmām izmaksas esot atšķirīgas un daudz kas arī atkarīgs “no politiska lēmuma”. “Pārāk daudz diskusiju par izmaksām, pārāk maz sarunu par to, kādu pievienoto vērtību dos jauna studiju akreditācijas sistēma,” merkantilos žurnālistus norāja Ī. Vasers. ASIIN Latvijā darbošoties ne jau naudas dēļ, bet gan tāpēc, lai uzlabotu studiju kvalitāti. Kā zināms, ASIIN līdz šim nav akreditējusi humanitāro un sociālo zinātņu studiju programmas, kā arī doktora līmeņa studiju programmas. Ī. Vasers to neuzskata par šķērsli darbībai Latvijā. Aģentūra atradīšot ekspertus, kuri esot zinoši minētajās studiju jomās un līmenī.

Nekļuva arī skaidrs, vai ASIIN apzinās, cik karsta šobrīd ir situācija Latvijas augstākajā izglītībā. Taču R. Ķīlis jau šonedēļ norādīja, ka ASIIN esot darba pieredze arī politiski sarežģītos apstākļos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+