×
Mobilā versija
+13.8°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
8. aprīlis, 2018
Drukāt

Izglītības sistēmā būs nopietnas reformas (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Ilustratīvs attēls

Neraugoties uz sociālo partneru un bērnu vecāku iebildumiem par to, ka pārmaiņas izglītībā tiek virzītas pārāk lielā steigā un neskaidrībā, valdība šonedēļ atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā.

Tie paredz vairākas būtiskas izmaiņas: pirmkārt, nosaka, ka no 2019. gada 1. septembra skolas gaitas sāks arī sešgadnieki. Kārtējo reizi izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis mierināja: sešgadīgajiem bērniem nebūs rimti jāsēž skolas solos, kā to 1. klasē darīja viņu vecāki. Praktiskas nodarbības mīsies ar atpūtu. Saskaņā ar valdības atbalstītajiem likuma grozījumiem 1. klases vielu varēs apgūt arī bērnudārzā, kuru telpas vairāk pielāgotas sešgadnieku vajadzībām. Turklāt mācību stundas garums pirmklasniekiem būs tikai 35 minūtes.

Skološanos varēs atlikt uz vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Ģimenes ārsta atzinums vai psihologa atzinums nebūs nepieciešams, ja bērnam pilni seši gadi aprit pēc 1. septembra.

Otrkārt, atbalstītie grozījumi paredz no nākamā gada 1. septembra sākt skolās ieviest jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu. Treškārt, grozījumi likumā paredz arī citas būtiskas izmaiņas, piemēram, tas liks reorganizēt vakarskolas, jo šādas izglītības iestādes pēc 2020. gada 31. augusta vairs nedrīkstēs pastāvēt.

Iecerētās izmaiņas likumā šīs nedēļas valdības sēdē aktīvi kritizēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Pedagogu domes pārstāvji. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem: reformas izglītībā skars arī pirmsskolas, kur solītas jaunas izglītošanās vadlīnijas. Tās būs jāsāk realizēt jau no šā gada 1. septembra, taču vadlīnijas, protams, vēl nav pieņemtas un arī to projektu pirmsskolās strādājošie nav redzējuši. Kā bažījās LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tiks eksperimentēts ar aptuveni 40 000 bērnu, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, un 10 000 pedagogu, kas viņus apmāca. Taču IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa solīja, ka jau aptuveni pēc divām nedēļām pirmsskolas izglītības vadlīniju projekts varētu tikt nodots saskaņošanai starp ministrijām, tad arī tās tiktu publiskotas.

LPS padomniece Ināra Dundure norādīja, ka nav skaidrības, kā pirms jaunā satura ieviešanas tiks apmācīti pedagogi. IZM solījusi valsts un Eiropas struktūrfondu apmaksātus kursus, bet skolām jau piedāvātas apmācības par maksu. Uz to L. Lejiņa atbildēja, ka bezmaksas kursi būs, taču dažādi izglītības centri piedāvā arī maksas kursus un pašvaldības var izlemt, kurus kursus savā pārziņā esošajām skolām izvēlēties.

Sociālajiem partneriem bija arī daudz iebildumu par neskaidriem formulējumiem un nesakritībām iecerētajos grozījumos, taču premjers Māris Kučinskis aicināja nesākt garas diskusijas, jo jau gana daudz esot runāts par plānotajām izmaiņām.

K. Šadurskis atgādināja, ka likumprojektus trīs lasījumos izvētīs arī Saeima, tā ka iespējams vēl tos uzlabot. Vēlāk sarunā ar žurnālistiem viņš gan pauda cerību, ka parlaments gana operatīvi atbalstīs iecerētās izmaiņas. Proti, lai valdība pagūtu pieņemt citus reformu īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus, vajadzīgs, lai likumi gūtu Saeimas akceptu līdz Līgo svētkiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Veca patiesība no pasaules pieredzes Atbildēt

    Ir divi priekņosacījumi reformu sekmīgumam:
    1) tās jāveic nozarei pieaugoša finansējuma apstākļos;
    2) ja zaudētāju zaudējumi no reformām paredzami mazāki, kā uzvarētāju ieguvumi…

  2. Protams, pārmaiņas vajag , bet ne jau šitādā veidā. Učenei taisnība. Kas būs ar iekļaujošo izglītību?
    Visus saliks vienā katlā un tad gaidīs , kas iznāks? Piem., ekspertiem no skola 2030 neinteresē, kā tiks veikta iekļaujošā izglītība ( tik vien kā uz papīra ). Izglītības kvalitātes dienests tik varēs likt skolām veidot dažādas programmas, ieskaitot pozitīvās disciplinēšanas vadlīnijas ( jau vajag ). Varbūt Latvijā var painteresēties par Igaunijas pieredzi šajā jomā. Viņiem tā jau ir kādus 7 gadus un cieš visas puses, jo resursu jau nav, kur vēl Latvijā????? Zinu jau tagad , kā tas notiek-skolotāji karas nost, cieš pārējie bērni un iekļaujošam bērnam ar nav īsti nekāda labuma. Pa priekšu vajag radīt materiālo bāzi, cilvēku resursus un tad veikt tik nopietnas reformas, kā iekļaujoša izglītība. Un visā jaunajā programmā ir daudz kas pa gaisiem. eksperti nespēj atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, tik teorijā balstīts “ūdens”-pamatā. Izrauts konteksts no ārzemju pieredzes-kur mēs dzīvojam??? Mums jārēķinās ar resursiem, kas mums ir. Š. ar savu algu jau ar nesaprot, kā dzīvo Latvijā, kādi skolām ir resursi. Nevajadzētu atmest visu labo.

  3. Viss būs oki-doki, kā jau bijis kopš A.Piebalga reformu laikiem 1992.g. Process turpinās, rezultāts lielisks:
    No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

  4. Ar izglītību būs tā, kā teica NEO par e-veselību- ES nauda iedota un iztērēta, un ir pilnīgi vienalga, vai cilvēkiem šīs pārmaiņas dos ko labu, galvenais, ka IZM ierēdņi un co varēja nopelnīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+