Valdība pieņem pašvaldību kritizēto jauno civilās aizsardzības likumu 0
Valdībā otrdien atbalstīja jaunu civilās aizsardzības likumu, ko izstrādājusi Iekšlietu ministrija (IeM).
Jauns “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošajā Civilās aizsardzības likumā atsevišķas normas ir iespējams neviennozīmīgi interpretēt, un tas kavē institūciju vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.
Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai iespējami maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī subjektu kompetences.
Precizēta civilās aizsardzības definīcija un noteikti civilās aizsardzības sistēmas darbības principi, tās galveni uzdevumi un vadība. Definēts katastrofas jēdziens, noteikti tās veidi un mērogi.
Likumprojekts nosaka jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanas vadību.
Paredzēta civilās aizsardzības subjektu – fizisku un juridisku personu, Ministru kabineta, Iekšlietu ministrijas, VUGD, ministriju un valsts institūciju, pašvaldības domes un pašvaldības institūciju – kompetence.
Ministrijām un valsts institūcijām būs tiesības slēgt pakalpojumu un sadarbības līgumus vai vienošanās ar citām valsts vai pašvaldības institūcijām, juridiskām un fiziskām personām civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā.
Definēti infrastruktūras un paaugstinātas bīstamības infrastruktūru, to īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākumi un tiesības, kā arī kārtība, kādā pienākumi tiek deleģēti lietošanā vai pārvaldīšanā nodotai institūcijai, fiziskai vai juridiskai personai.
Paredzēts, ka infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā infrastruktūras civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti pasākumi. Paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būs jāizstrādā paaugstinātas bīstamības infrastruktūras civilās aizsardzības plāns.
Precīzi reglamentēti civilās aizsardzības plānošanas principi un plānošanas dokumentu veidi, kā arī noteikti atbildīgie par civilās aizsardzības plānošanu.
Likumprojektā arī iekļautas normas, kas reglamentē civilās aizsardzības sistēmas darbības un atbilstības pārbaudes un atbildību par civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem.
Likumprojektā ietvertas normas par izglītību, zinātni un apmācību civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā, tāpat reglamentēta starptautiskās palīdzības lūgšana un sniegšana katastrofas un tās draudu gadījumā.
Reglamentēta civilās aizsardzības sistēmas finansēšana, kas būs savstarpēji saistīta gan ar likumprojektā noteikto valsts institūciju kompetenci, gan valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteiktajiem uzdevumiem.
Likumprojekts nemaina kārtību par papildu finansējuma piešķiršanu ārkārtas gadījumos, un katrā konkrētā gadījumā tie tiks izskatīti Ministru kabinetā atsevišķi.
Iepriekš tika saņemti iebildumi no pašvaldībām, tādēļ jaunā likuma izskatīšana valdībā tika atlikta.
Ministrija norāda, ka Civilās aizsardzības likums ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra, tam laika gaitā ir veikti vairāki grozījumi. Likuma piemērošanas laikā konstatētas vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, subjektu kompetences interpretācijā, civilās aizsardzības plānošanā, katastrofas definīcijā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Atsevišķas normas iespējams neviennozīmīgi interpretēt, kas kavē institūciju vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.
Pašlaik likums ministrijām, kas izstrādā un īsteno nozares politiku, nenosaka skaidrus pienākumus un tiesības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā. Noteikts, ka par civilās aizsardzības sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents, bet civilās aizsardzības sistēmu vada, koordinē un kontrolē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Secināts, ka likums uzliek nozīmīgu administratīvo slogu valsts un pašvaldības institūcijām un komersantiem, objektu īpašniekiem, kam jāizstrādā objektu civilās aizsardzības plāni, ja objektā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku, kā arī ja tas ir paaugstinātas bīstamības objekts. Normatīvajos aktos, tostarp likumā, ir vairākas definīcijas vieniem un tiem pašiem īpašumiem, piemēram, objekts un paaugstinātas bīstamības objekts, ražotne, infrastruktūra, kritiskā infrastruktūra, Eiropas kritiskā infrastruktūra un citi, kas rada neskaidrības tiesiskā regulējuma piemērošanā un īpašuma identificēšanā.
IeM uzsver, ka likums nenodrošina, ka civilās aizsardzības plānošana tiek saskaņota ar nozaru, pašvaldību attīstības un politikas plānošanu, kā arī to, ka civilās aizsardzības un attīstības/politikas plānošana tiek balstīta uz risku novērtējumu.
Likums patlaban paredz, ka Latvija var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet neparedz tiesības lūgt starptautisko palīdzību katastrofas draudu vai katastrofas gadījumā.
