Ekonomika
Īpašums

Kurš maksās par zemi? Valsts gatava piemest, ne izpirkt3


Pilsētās, kur zemei noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība, daudzviet piespiedu kārtā nomājamai platībai pieķerta klāt zeme, kuru konkrētā nama iedzīvotāji nemaz neizmanto un kura vēl vairāk sadārdzina nomas maksu.
Pilsētās, kur zemei noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība, daudzviet piespiedu kārtā nomājamai platībai pieķerta klāt zeme, kuru konkrētā nama iedzīvotāji nemaz neizmanto un kura vēl vairāk sadārdzina nomas maksu.
Foto no “LA” arhīva

Šonedēļ Saeimā pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājuma zemes un dzīvokļu īpašnieki, namu apsaimniekotāju, ministriju un pašvaldību pārstāvji sprieda, kā izbeigt tā dēvēto dalīto īpašumu pastāvēšanu, turpinot desmit gadus ilgušo diskusiju.

Divi neatbildēti jautājumi

Diemžēl joprojām nav atbilžu uz dzīvokļu īpašniekiem diviem vissvarīgākajiem jautājumiem.

Pirmais – cik viņiem būs jāmaksā par zemi, ja to viņiem ļaus izpirkt, kā pašlaik paredzēts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektā, kuru pērn 19. aprīlī Saeima paguva apstiprināt pirmajā lasījumā?

Otrais – cik daudz zemes būs jāizpērk? Cenu zemei aprēķinātu Valsts zemes dienests (VZD), balstoties uz zemei noteikto kadastrālo vērtību. Taču nav skaidrs, kādas tad īsti būs zemei noteiktās kadastrālās vērtības. Pašlaik noteiktās, kas daudzviet ir mākslīgi saskrūvētas tā, ka pusotru līdz divas reizes pārsniedz tirgus vērtību, it kā ir “iesaldētas” līdz šī gada beigām.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina sola, ka pašlaik VZD gatavojot būtiskas pārmaiņas kadastrālās vērtēšanas sistēmā, ar kurām drīzumā nākšot klajā. Kā agrāk izskanējis, īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības maksimāli pielīdzināt tirgus vērtībām. Ja zeme būs jāizpērk par tās tirgus vērtību tad, visticamāk, daudzi dzīvokļu īpašnieki nekad par to nespēs samaksāt. Tāpat joprojām nav skaidrs, kāda būs izpērkamās zemes platība, kas būtu jānosaka vietējai pašvaldībai.

Diemžēl Rīgā, Jūrmalā un citur, kur zemei noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība, daudzviet piespiedu kārtā nomājamās zemes platībai pieķerta klāt zeme, kuru konkrētā nama iedzīvotāji nemaz neizmanto. Bet tik un tā viņiem jāmaksā par izveidotajiem bērnu rotaļu un sporta laukumiem, autostāvvietām un ielām starp namiem.

Nereģistrē apgrūtinājumus

Rīgā un citās pilsētās dzīvojamie nami atrodas uz vienlaikus vairākiem īpašniekiem piederošas zemes, kas sarežģī šo namu uzturēšanai nepieciešamās zemes robežu noteikšanu un izpērkamās zemes platības aprēķināšanu, atzīst TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska. Vēl vairāk to sarežģī zemes īpašnieku ieinteresētība nereģistrēt zemei noteiktos apgrūtinājumus, kuri samazina zemes kadastrālo vērtību un piespiedu nomas maksas apmēru.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Gundars Ūdris atklāj, ka, piemēram, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas 143/II nama iedzīvotājiem piespiedu kārtā jānomā 4000 kvadrātmetru zemes platība, kurā ir gan bērnu rotaļu laukums, gan starppagalmu ielas.

Iznākumā vienam šī nama divu istabu dzīvokļa īpašniekam tikai par zemes nomu vien jāmaksā vidēji 200 eiro ceturksnī jeb 800 eiro gadā. Viņaprāt, būtu taisnīgi, ja par namu pagalmos izveidotajām zaļajām zonām kadastrālās vērtības būtu noteiktas zemākas nekā zemei zem dzīvojamiem namiem. Rīgā Viršu ielas 13. nama dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Arturs Puga ir pārliecināts, ka dzīvokļu īpašnieki nespēs izlemt, iekams skaidri nezinās, kādā platībā zeme jāizpērk un cik par to jāmaksā.

Smieklīgi aprēķini

TM plāns, kurš bija sagatavots jau pirms četriem gadiem, paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības atpirkt zemi zem viņiem piederošajiem daudzstāvu dzīvojamiem namiem par tās kadastrālo vērtību.

TM rēķina, ka, izpērkot 500 kvadrātmetrus zemes zem daudzstāvu nama ar 45 līdz 90 dzīvokļiem, vienam dzīvokļa īpašniekam būšot jāmaksā vidēji no 200 līdz 800 eiro. Ja jāizpērk divreiz lielāks zemes gabals, tad vidēji no 400 līdz 1600 eiro. Pēc TM aprēķiniem, par triju istabu dzīvokli 65 kvadrātmetru platībā Jelgavā izpirkuma cena būtu 396 eiro, Daugavpilī – 270 eiro, Liepājā – 820 eiro, Jūrmalā – 2574 eiro.

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova uzskata, ka šie TM aprēķini ir smieklīgi. Zem daudzstāvu dzīvojamiem namiem zemes platība ir vismaz 2500 kvadrātmetri, tādējādi zemes izpirkšanas cena iznāktu piecreiz lielāka. Piemēram, Rīgā, K. Valdemāra un Grostonas ielas rajonā zem kāda pagājušā gadsimta 60. gados uzbūvēta piecstāvu nama ar 40 dzīvokļiem zemes kadastrālā vērtība ir 700 000 eiro.

Šādas vērtības rada kadastrālās vērtēšanas sistēma, kas pašlaik balstās uz spekulatīviem darījumiem ar zemi galvaspilsētā. Viņasprāt, dalītā īpašuma izbeigšanai ir tikai viens mērķis – atbrīvot no piespiedu nomas sloga kaut vai daļu no tiem aptuveni 300 000 iedzīvotāju, kuri spiesti maksāt par zemes nomu. Bet, balstot izpirkšanu uz pašlaik zemei noteiktajām kadastrālajām vērtībām, lielai dzīvokļu īpašnieku daļai tā nekad nebūs iespējama.

TM sola, ka valsts apmaksātu izpērkamās zemes noteikšanu, zemes kadastrālo uzmērīšanu, kur tas nepieciešams, zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, īpašuma tiesību reģistrēšanu Zemesgrāmatā, paredzot tam 38 miljonus eiro. Savukārt vietējās pašvaldības apmaksātu namiem nepieciešamo un izpērkamo zemes platību noteikšanu.

Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns domā, ka šie 38 miljoni esot vien tāda dzīvokļu īpašnieku iebarošanas nauda, lai pēc likuma pieņemšanas paskubinātu viņus ātrāk izpirkt zemi.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Kurš maksās par zemi?

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Vladimirs Tkačenko uzskata, ka zeme jāizpērk nevis iedzīvotājiem, bet valstij, kas pieļāva šo dalīto īpašumu izveidošanu.

Diemžēl pašlaik nav īstas skaidrības arī par to, cik daudz būtu jāmaksā par zemi. Pēc VZD aptuvenām aplēsēm, šo zemes īpašumu tirgus vērtība varētu būt 240 miljoni eiro. Pēc citām – 300 miljoni eiro vai pat vēl vairāk.

Atbildot uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieprasījumu, bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis atbildējis, ka šādas summas valdībai, kas nomokās, meklējot naudu skolotāju un mediķu algām, nav un nekad nebūs. Diemžēl arī pašlaik neviens nezina, kur valsts ņemtu šos miljonu simtus, lai atpirktu zemi no tās pašreizējiem īpašniekiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka pašlaik Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektā piedāvātā zemes izpirkšana dzīvokļu īpašniekiem būs dārga, tāpēc jāšaubās, vai tas būs īstais atrisinājums gadu desmitiem milzušajai problēmai.

Šis likumprojekts paredz šos 240 miljonus izpurināt no dzīvokļu īpašnieku kabatām – papildus tiem miljoniem, kurus viņi piespiedu kārtā vismaz divdesmit gadus maksājuši zemes īpašniekiem par nomu.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvja domām, ja zemi atpirktu valsts, balstoties uz likumu par atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tad zemes īpašniekiem tiktu liegta iespēja kārtējo reizi vērsties Satversmes tiesā. Kopš 2009. gada likumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteikto piespiedu nomas regulējumu zemes īpašnieki jau paguvuši trīsreiz apstrīdēt Satversmes tiesā.

Šlitkes plāns

Bez TM sagatavotā zemes izpirkšanas plāna šonedēļ Saeimā sarīkotajā apspriedē savu plānu piedāvā zemes īpašnieku biedrība “Zemes reformas komiteja”, kuru pārstāv dzīvokļu īpašniekiem labi pazīstamais piespiedu nomas maksas piedzinējs un zvērināts advokāts Normunds Šlitke. Kā viņš apgalvo, biedrībā esot apvienojušies zemes īpašnieki, kuri neiebilst pret zemes pārdošanu. Esot vien jāvienojas par veidu, kā tā varētu notikt.

Atšķirībā no TM sagatavotā zemes izpirkšanas plāna, kura īstenošanai vispirms vajag daudzstāvu nama dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu, Šlitkes plāns pieļauj arī vienam dzīvokļa īpašniekam lemt par viņa dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas izpirkšanu, protams, vienojoties ar zemes īpašnieku. Pret Šlitkes plānu pārsteidzoši neiebilst arī dzīvokļu īpašnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem”, kas līdz šim gan vairāk aizstāvējusi ideju par valsts iesaistīšanos zemes atpirkšanā.

Pircējs – Latvijas zemes fonds

Arī Saeimas deputāts Viktors Valainis, kurš 12. Saeimas laikā vadīja darba grupu dalītā īpašuma izbeigšanai un bija iniciators Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta virzīšanai otrajam lasījumam, piedāvā izpirkt zemi valstij – Attīstības finanšu institūcijas “Altum” un Latvijas zemes fonda personā vai vietējām pašvaldībām. Taču arī šī pašlaik ir tikai ideja, kuru bez finanšu seguma diezin vai būs iespējams īstenot.

No šonedēļ Saeimā sarīkotās apspriedes pašlaik vienīgais ieguvums dzīvokļu īpašniekiem – klusa cerība, ka jaunā sasaukuma deputāti mēģinās rast kādu risinājumu šim vairāk nekā divdesmit gadus ilgušajam absurdam.

LA.lv