Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. februāris, 2015
Drukāt

Pielīp tie īsākie un skanīgākie vārdi. Saruna ar lingvisti Diti Liepu (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīt ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, tāpēc īstais brīdis pārdomām par to, kā mainās valoda un kādi procesi to ietekmē. Sarunājos ar filoloģijas doktori Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Diti Liepu.

Sarunu ar D. Liepu sāku, atceroties situāciju kādās viesībās: tovakar kāds viesis jokojot testēja pārējo valodas izjūtu, skaitot, cik reižu kļūdaini “tas” un “tā” vietā teikts “viņš” vai “viņa”. Arī intervijas dienā “Rīta panorāmā” dzirdēju vārdu, kas mani izbrīnīja – “emocija” mūziķa teiktajā. Sāku domāt, vai šis ir gadījums, kad daudzskaitlinieks pārtop par vienskaitlinieku, par ko nesen “Kultūras Dienā” runāja profesors Andrejs Veisbergs, pieminot arī vārdu “baža”. Kaut gan agrāk bija “bažas”, viņš teica, varot būt vienskaitlī – baža.

D. Liepa: – “Baža” gan man nepatīk joprojām, jo uzskatu, ka valodā ir stabili nostiprinājušies daudzskaitlinieki, kuriem par tādiem būtu arī jāpaliek: neteiksim taču “liela baža”, “kopēja rūpe” vai “pārvarama baile”. Ko tad darīsim ar durvīm, šķērēm un kāzām? Gramatikā katram sava vieta, tāpēc arī “emocijas” un “dusmas” es jo­projām lietotu daudzskaitlī. Bet paskatīsimies, kā būs pēc desmit gadiem.

Kādreiz biju ļoti konservatīva arī vārda “vecāki” lietojumā un vēl pirms desmit gadiem teicu, ka vārdi “vecāki” un “ļaudis” ir stabili daudzskaitlinieki! Taču, kā izrādās, jau 20. gs. 90. gados zinātniskajā literatūrā tika pieļauts, ka bērnam var būt viens “vecāks”, tā rakstīts arī Civillikumā, jo notiek taču tā, ka bērnu audzina vai nu māte, vai tēvs. Dainās lietotais arhaisms “tēvsmāmiņa” “vecāku” vietā mūsdienās netiek lietots. Lai nedusmojas vecākā paaudze, bet “vecāks” tagad var būt arī vienskaitlī.

Pirms dažiem gadu desmitiem arī mani mācīja, ka vienskaitlinieki ir – piens, siers, cukurs. Bet ķīmijā taču runājam par cukuriem, veikalā ir dažādi pieni, sieri, vīni. Mainījusies ir ekonomiskā situācija, un tirdzniecības iespējas piedāvā visdažādākos sierus un pienus.

Andrejs Veisbergs atsaucas uz angļu valodu, ka tās ietekmē sakām, piemēram, “debate”. Kāda eksministre savulaik sacīja: “Par to mums būs jārīko debate.” Taču latviešu valodā joprojām vajadzētu “rīkot debates” un arī “bikses”, “svārki” un “ļaudis” paliks daudzskaitlinieki.

Jānovērtē plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības autoritāšu loma – ja kādu nepareizi lietotu vārdu vai modes vārdu izlasām avīzē vai dzirdam televīzijā no kādas augstas amatpersonas, ar ko gan sliktāks jūtas vienkāršais valodas lietotājs? Ja jau viņš drīkst, turklāt publiski, kāpēc es nedrīkstu? Līdzīgi bija ar “dižķibeli” un “dižpārdokli”, kas nebūt nav valodnieku darinājumi, bet tautai šie vārdi patīk, kaut gan “dižķibele” pati par sevi ir neloģiska – varena nelaime? Latviešu valodā vārdam “dižs” ir cildinoša nozīme, savukārt “ķibele” ir un paliek nelaime.

Savulaik bija kategoriska pretestība pret vārdu “nodarbe”, jo bija “nodarbošanās”. Taču “nodarbošanās” ir atgriezeniskais lietvārds, kuram nav visu locījumu, piemēram, datīva, tāpat kā vārdam “tikšanās”. Un lietotājam “nodarbe” šķita ērtāka, arī īsāka, un nu jau vārds tiek lietots bez jebkādas aiztures.

Mudinu ikvienu, kam vien ir internets un interese noskaidrot kāda vārda lietojumu, tā nozīmes, arī pareizrakstību, ieskatīties vārdnīcu serverī www.tezaurs.lv. Tur ikvienam bez maksas ir pieejamas četras latviešu valodas vārdnīcas. Piemēram, pati jaunākā ir “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, un tajā vajadzētu ieskatīties, pirms kādam sakām “Manā laikā tā nerunāja!” vai “Tā nu gan ir kļūda!”

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. atpazīt un opoznatj pilnīgi nešķiet vienādi vārdi.
    dīlot – ja tiek latviski lietots, tad šķiet runa vienmēr ies par aizdomīgu darījumu – narkotikas, krāpšanas.
    anglicisms ir labāks vārds par anglismu (šausmīgi, vispār es pirmo reizi dzirdu)
    viena rūpe mierīgi varbūt, gan
    piens jebkurā gadījumā ir “vienskaitlinieks”, ja runa iet par īsto pienu – daudz vai maz , pat vairākās kannās saliets tas būs piens. Pieni citās nozīmēs tomēr ir citas nozīmes vārds, kurš izklausās tāpat.
    Viennozīmīgi no krievu valodas? Tā slimība vēl nav izslimota, ka pilnīgi visi vārdi , kas ir līdzīgi, ir no krievu valodas? Man vienmēr bija aizdomas, ka tā ir tāda necilības sajūtas kultivēšana.
    Slenga latviskais variants ir žargons?Kā tad, latvisks bez gala

  2. Man mācīja ,ka par nedzīvām lietām saka -tas ,tā , bet masu medijos hroniski dzirdu kā runājot par nedzīvām lietām saka- viņš , viņa. Piem.Aspazijas muzeja darbiniece runājot par māju. Pārsvarā visi tā runā gan intervētāji ,gan intervējamie. Kaut kas ir mainījies ? Vai to pat neviens vairs nepamana ?

  3. Jocīgi, bet “regulu” mūsu dižprāši latviski pateikt nespēj! Nu šausmīgi nabadzīga valoda!

  4. Bet kāpēc rakstā nav ne vārda par “lasītāks,pieprasītāks,mīlētāks utt.”? Vai tad vairs nav tādu vārdu kā -vairāk(lasīts), visvairāk( pieprasīts) ?Šie vārdi ausīs griež tāpat kā -” šis te”,”kad” kā vietā .

  5. Viennozīmīgi – bei de vei, nāk no vācu val. – eindeutig…

  6. nenormāli ieviesušās sērgas:
    “kad” – visur, kur būtu jālieto “ka”
    “šie TE”, “šos TE”, utt., utjp (visas autortiesības aizsargātes – prez.A.B)!

    • Tiešām sērga!? Es tieši kādu gadu novēroju, ka rakstot esmu ierakstījusi kad, un pārlasot teikumu redzu ka jābūt ka, bet nezkapēc ir kad, un mani tas kaitina!

  7. “Pirms dažiem gadu desmitiem arī mani mācīja, ka vienskaitlinieki ir – piens, siers, cukurs. Bet ķīmijā taču runājam par cukuriem, veikalā ir dažādi pieni, sieri, vīni. Mainījusies ir ekonomiskā situācija, un tirdzniecības iespējas piedāvā visdažādākos sierus un pienus.”
    Ja ir “iepazīt”, tad var būt arī “atpazīt”? Un tomēr , man šķiet, ka viss nav gluži tik vienkārši(viennozīmīgi). Vismaz šajos divos piemēros, manuprāt, ir runa par par to kādā nozīmē un kontekstā vārds lietots. Tas, ka ķīmijā ir cukuri, nenozīmē, ka vārdam cukurs ir jākļūst par daudzskaitlinieku. Tās ir pilnīgi atšķirīgas “operas”. Ķīmijā ar vārdu “cukuri” ērtības labad apzīmē vielu grupu ar līdzīgu(bet ne vienādu) ķīmisko uzbūvi. Kaut arī šeit šī vārda lietojums nešķiet īpaši pamatots, jo šādu vielu apzīmēšanai ir termins “ogļhidrāti”. Savukārt, cukurs, ko lietojam ikdienā pārtikā ir viena konkrēta viela.
    Vārds “atpazīt” no krievu valodas pārņemts kā juridisks termins- noziedznieka atpazīšana, bet tādā kontekstā kā atpazīt vārdu tekstā vai objektu attēlā arī krievu valodā šo vārdu(opoznat) nelieto.

  8. Paldies par interesanto rakstu. Tomēr gan sev, gan citiem iesaku netecēt līdzi katram ‘ienācējam” ne no krievu, ne angļu valodas. Kā man griežas ausīs, teiksim, vārd “‘viennozīmīgi”, tā griezīsies, līdz kamēr nomiršu.:) Tā ir arī ar daudziem citiem vārdiem, un tā ir arī, ar ‘kad’ lietošanu ‘ka” vietā. Nesaprotu, kā tie, kas lieto ‘kad’ “ka” vietā domā normāli nodot, teiksim, šādu ziņu: Es domāju, kad es iešu uz veikalu rīt, kad leks saule, un kad es pirkšu bIEzpienu, kad būs atlaides. P.S. 1. “Ikkatrs viens’, manuprāt, pirmā lietoja visnotaļ cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga. 🙂 Tiešām skan dīvaini. 2. Par Briseles birokrātu valodu: esmu redzējusi tādu valodu, īpaši veidlapās un citos dokumentos, kā mati stāvus ceļas. Domāju, ka šiem augsti profesionālajiem tulkotājiem katru vakaru vajadzētu lasīt Blaumani un citus klasiķus, tad viņi varbūt nolaistos no saviem augstumiem zemāk, un mums visiem būtu vieglāk. Jo – kā zināms – valoda ietekmē realitāti un otrādi.

  9. Ar daudzskaitliniekiem mums vispār iet grūti. Kopš J.Janševics, komentējot 1.Formulas sacensības ,
    sāka lietot vārdu”sacīkste”, tas ir izplatījies kā sērga. Neapskaužu latviešu valodas skolotājus, kam jāmāca par daudzskaitliniekiem,kad bērni televīzijā, ko parasti uzskata par valodas lietojuma etalonu,dzird tik kroplu valodu.

  10. Paldies par interviju!
    Mans darbs jau ilgus gadus saistīts ar “ierēdņu valodu”. Dabiskā valodas izjūta šādā vidē gandrīz nepārtraukti kliedz, brēc un vaid. Bet, no malas raugoties, jāapzinās, ka valoda ir dzīva un nemitīgi mainās, attīstās, atklāj vārdiem jaunas nozīmes, uzsūc svešvalodu ietekmi, nogaršo jaunus vārdus, izspļauj negaršīgos vai nederīgos. Tas ir process, kas norisinās neatkarīgi no mums, bet mūsu – katra latvieša – spēkos ir savu valodu kopt un veidot, tāpat kā labprāt kopjam un veidojam savus dārzus.

  11. Kāpēc ne – valdodnieci?

  12. Dita Liepa, kur pazuda jautājamais vārds / vai / ?!

  13. Patīkami pragmatisks un reāls skatījums uz valodu. Lai veicas šo to pielabot, un nepanikot !

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+