Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. novembris, 2013
Drukāt

Veidojot demokrātisku, plaukstošu un stabilu Austrumu partnerību


EPP Grupas fotoEPP Grupas foto

Autori: Hermans van Rompejs, ES Padomes priekšsēdētājs; Žozē Manuels Barozu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

Šodien Eiropas Savienības līderi turpina tikšanos ar kolēģiem no Austrumeiropas skaistajā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notiek trešā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksme. Viļņas augstākā līmeņa sanāksme ir pierādījums mūsu kopīgajai vēlmei ciešāk tuvināt plašāku Eiropas kontinentu kopīgām vērtībām un mērķiem.

Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības galvenais politikas instruments, lai veicinātu ciešāku politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju mūsu austrumu kaimiņvalstīs. Tajā piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.

Mūsu mērķis ir strādāt kopā ar mūsu partneriem šajā reģionā, lai pakāpeniski izveidotu demokrātisku, labklājīgu un stabilu kaimiņu reģionu, kas balstās uz tiesiskumu. Demokrātiskas kaimiņvalstis, kur tiek atbalstītas daudzpartiju sistēmas un pamattiesības, kur tiek ievērota suverenitāte un kur devīze ir sadarbība, nevis konkurence. Pārtikušas kaimiņvalstis, kurās tiek radīts vairāk darba vietu un uzņēmējdarbības iespēju, dodot labumu Eiropas Savienībai un arī mūsu partneru uzņēmumiem, kurās ir labāki transporta savienojumi, ceļošanas iespējas un studentu apmaiņa. Stabilas kaimiņvalstis, kurās izzūd atklāta konflikta risks un mazinās migrācijas spiediens, jo cilvēki nejūt nepieciešamību meklēt labāku dzīvi ārpus savas valsts.

Viļņā atzīmē arī Savienības kaimiņattiecību politikas pirmos desmit gadus un pirmos četrus gadus kopš Austrumu partnerības izveides Prāgā 2009. gadā. Mēs turpinām strādāt pie vērienīgiem asociācijas nolīgumiem, tostarp padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām, ar partneriem, kas izpilda kritērijus un īsteno pasākumus, lai atvieglotu un liberalizētu ceļošanu starp savienību un reģiona valstīm.

Šie nolīgumi ne tikai piedāvās piekļuvi pasaules lielākajam tirgum, ko veido vairāk nekā pusmiljards cilvēku, bet arī palīdzību mūsu partneriem reformēt un pārveidot savas valsts ekonomiku un modernizēt sabiedrību.

Augstākā līmeņa sanāksmē ir iecerēts panākt būtisku progresu attiecībā uz Gruziju un Moldovu, ar kurām nesen esam beiguši sarunas un varēsim parafēt mūsu nolīgumus.

Neapšaubāmi liela daļa uzmanības veltīta Ukrainai, ar ko mēs noslēdzām sarunas un parafējām asociācijas nolīgumu, tostarp nolīgumu par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Mūsu piedāvājums to parakstīt Viļņā vēl ir spēkā. Tam nepieciešama Ukrainas vadības politiskā griba, apņēmīga rīcība un reāls progress 2012. gada decembrī izklāstīto nosacījumu izpildē. Mēs esam pārliecināti, ka nolīguma parak-stīšana sniedz vislabāko iespējamo atbalstu Ukrainas ekonomikas situācijai, reformu gaitai un modernizācijai, lai izveidotu labklājīgu un stabilu nākotni visiem Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējās dienās Ukrainas pilsoņi ir vēlreiz parādījuši, ka tie pilnībā saprot un atbalsta Eiropas asociācijas vēsturisko būtību.

Valstu modernizācija, tirgus izplešanās un brīvās tirdzniecības zonas paplašināšana ir tendences, no kurām globālajā ekonomikā labumu gūst visi. Ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību netiek veidotas uz mūsu Austrumu partnervalstu un to kaimiņu, piemēram, Krievijas, attiecību rēķina. Neviens nelūdz mūsu partnervalstīm atteikties no attiecībām vai brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Krieviju. Austrumu partnerība ir izstrādāta kā visiem izdevīga situācija. Mēs piedāvājam pievilcīgu stratēģisku vīziju – un līdzekļus tās īstenošanai – mūsu Austrumeiropas kaimiņvalstīm un reģionam kopumā. Taču tā ir mūsu partnervalstu suverēna izvēle – izvēle, kurai nevajadzētu būt pakļautai ārējam spiedienam un kuras pamatā ir savu pilsoņu intereses – pieņemt ES piedāvājumu, kas ietver vajadzīgo vērtību un standartu ievērošanu. Eiropas Savienība joprojām būs atvērtāka un atbalstošāka tiem, kuri vēlas iesaistīties reformās un modernizācijā.

Pie Eiropas Savienības robežām ir sākušās lielas pārmaiņas. Pēdējos gados Eiropas Savienība vairumam mūsu Austrumu kaimiņvalstu ir kļuvusi par lielāko tirdzniecības partneri un ieguldījumu avotu, politisku klātbūtni un uzticamu partneri. Šie ir tikai pirmie soļi. Galu galā Eiropa un Austrumu partnervalstis var sekmīgi darboties tikai kā integrēts kontinents bez robežšķirtnēm.

Viedoklis


Austrumu partnerība necieš fiasko


Viļņā notiekošais Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits daudzos raisījis zināmu skepsi, liekot vaicāt, vai pēc Ukrainas lēmuma neparakstīt sadarbības līgumu ar ES partnerība nav cietusi fiasko? Mūsu deputāti Eiropas Parlamentā ir pārliecināti, ka ne.

Krišjānis Kariņš uzskata, ka šai sanāksmei joprojām ir jēga, jo tā demonstrē Eiropas vēlmi turpināt sarunas. “Eiropas Savienība neatkāpsies no sava mērķa pietuvināt šīs valstis – gan ekonomisku, gan ģeopolitisku iemeslu dēļ. Turpināsies sadarbības veidošana ar šīm valstīm atsevišķās jomās,” uzsver K. Kariņš. Turklāt Austrumu partnerības pilnīga apturēšana neesot nedz Eiropas Savienības, nedz iesaistīto valstu interesēs. “Pat Armēnijas gadījumā, kas iestājās muitas savienībā ar Krieviju, Eiropas Savienība turpina sarunas par sadarbību atsevišķās jomās. Arī pašās Austrumu partnerības valstīs ir vērojams, ka pastāv pieprasījums pēc tuvināšanās ar Eiropu, ko apliecina plašās protesta demonstrācijas Ukrainā un Armēnijā, kurās cilvēki pauž atbalstu virzībai uz ES,” norāda deputāts.

Tikmēr Kārlis Šadurskis ir pārliecināts, ka Viļņas samits saglabā nozīmīgu lomu ES ģeopolitisko mērķu sasniegšanai ekonomiskās ietekmes saglabāšanā, kas ir ļoti nozīmīgi arī Latvijai savas ekonomiskās drošības nostiprināšanā.

Kārlis Šadurskis: “Ukrainas valdība, pakļaudamās Putina režīma šantāžai un draudiem, izdarījusi lielu kļūdu, kura būtiski ietekmē valsts iekšpolitiskos procesus. Jā, iespējams, Krievijas režīms būs uz laiku nobremzējis Ukrainas formālo virzību uz Eiropu, taču visticamāk, ka Krievijas spiediens atsauksies uz Ukrainas vēlēšanu rezultātiem, kur pārliecinošāku rezultātu ir iespējams panākt eiropeiski noskaņotajiem politiskajiem spēkiem un ilgtermiņā nodrošināt Ukrainas Eiropas integrācijas un demokrātisku pārmaiņu ceļu. Putina režīma impēriskās ambīcijas laužas uz āru katrā tā administrācijas solī. Šāda veida šantāžu civilizētajā pasaulē sen vairs nepiekopj. Domāju, ka šis īstermiņa panākums saistībā ar Ukrainu Putinam būs Pirra uzvara.”

Sagatavojusi ILZE RŪTENBERGA-BĒRZIŅA

Pievienot komentāru

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+