Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. marts, 2012
Drukāt

VID dzenās ganāmpulku īpašniekus

2mar_deklaracija_9

Pērn decembrī, pieņemot Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs paziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nebūs jādeklarē īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

 

Pretēji valsts amatpersonas izteikumiem likums tomēr uzliek pienākumu lauciniekiem no 1. marta deklarēt šķirnes mājlopus un savvaļas dzīvniekus.

 

Lieka laika šķērdēšana

“Kāpēc tas jādara, ja lopiņi jau ir reģistrēti valsts uzturētajā Ganāmpulku reģistrā?” jautā Madonas novada Kalsnavas pagasta iedzīvotāja Līga Kārkliņa, kura savā saimniecībā tur 42 govis un 16 jaunlopus, un Varakļānu novada Murmastienes pagasta iedzīvotāja Daina Pelša, kurai pieder 145 slaucamas govis un jaunlopi. Izbrīnīta ir arī Kocēnu novada Dikļu pagasta iedzīvotāja Daiga Liepiņa, kuras īpašumā ir 16 zirgi, kuri tāpat ir reģistrēti Ganāmpulku reģistrā.

Viņuprāt, tā būs kārtējā laucinieku dzenāšana un lieka laika un papīru šķērdēšana.

Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības valdes priekšsēdētāja Maija Brunovska stāsta, ka Zemkopības ministrijai pakļautajā Lauksaimniecības datu centrā, kas tur savās rokās minēto Ganāmpulku reģistru, ir reģistrējušies visi pārraudzības ganāmpulku īpašnieki. Tāpēc, viņasprāt, VID jau pašlaik var iegūt visas nepieciešamās ziņas gan par ganāmpulkiem, gan to īpašniekiem.

 

Īpašnieku 
skaits nezināms

Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” direktora vietniece Erna Galvanovska atzīst, ka deklarēšanās pienākums varētu skart ikvienu fizisku personu, kurai pieder ganāmpulks neatkarīgi no lauksaimniecības dzīvnieku sugas. Ganāmpulks ir arī, piemēram, viena Latvijas brūnā govs, tāpat savvaļas dzīvnieki, kas tiek turēti ierobežotās teritorijās. Bet, tā kā likumā noteiktie vērtības “griesti” ir 10 000 lati, viņasprāt, šis pienākums varētu skart tikai lielo ganāmpulku īpašniekus, piemēram, ar vidējo liellopu skaitu no 50. Šādi ganāmpulki ir reģistrēti apmēram 50 fiziskām personām. Erna Galvanovska piebilst, ka datu atlasei par pamatu ņēmusi viena dzīvnieka vidējo cenu – 300 latu. Tā kā tirgū, piemēram, viena šķirnes tele var maksāt ap 900 latu, deklarēšanās pienākums, iespējams, skars lielāku skaitu fizisko personu.

 

Savukārt VID atzīst, ka deklarēšanās pienākums ir ne tikai ganāmpulku īpašniekiem, bet arī tiem, kuriem pieder pulciņš izcilas šķirnes suņu vai kaķu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu. Te gan esot jānošķir tie šķirnes lopu ganāmpulku turētāji, kuriem tā reģistrēta saimnieciskā darbība un kuriem tādējādi nekas nav jādeklarē.

 

Kur ministrija bija agrāk?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram (“Vienotība”) jautāju, kāpēc likumā nosaukti tikai pieci valsts reģistri, bet nav Ganāmpulku reģistra.

Deputāts stāsta, ka, gatavojot likumprojektu, sākumā bijis paredzēts, ka deklarēšanās pienākuma nebūtu tikai divu – Valsts vienotā zemesgrāmatas un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētās mantas īpašniekiem. Likumprojektu gatavoja 10. Saeimas laikā, to skatīja Ministru kabinetā, pirms tam to studēja visu ministriju, tostarp Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. “Ja likumā bija nepieciešams ierakstīt arī Ganāmpulku reģistru, kur Zemkopības ministrija bija agrāk?” brīnās Jānis Reirs.

 

Lopiņiem VID netiekot klāt

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka vēsta, ka pašlaik Lauksaimniecības datu centra datu bāzē ganāmpulkus reģistrējušas 627 fiziskas personas, kurām ir vismaz 13 govis vai brieži un kuriem teorētiski vajadzētu iesniegt VID mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Tā kā lauksaimniecības dzīvnieku vērtība ir atkarīga no ģenētiskās kvalitātes, kā arī izcelsmes un tirgus pieprasījuma, ministrijas amatpersona nevarot noteikt precīzu ganāmpulku skaitu, kuros esošo dzīvnieku vērtība pārsniedz 10 000 latu.

 

Ilga Līdaka skaidro, ka Ganāmpulku reģistrs nav iekļauts likuma izņēmumos, tāpēc ka atšķirībā no Zemesgrāmatas un četrām citām valsts reģistru datu bāzēm šai VID nevarot tieši piekļūt. Tāpēc neesot iespējams noteikt fiziskās personas mantisko stāvokli par tai piederošiem dzīvniekiem.

 

Maija Brunovska un Līga Kārkliņa uzskata, ka prātīgāk būtu nevis vēlreiz tramdīt uz VID ganāmpulku īpašniekus, bet ātrāk gādāt par valsts iestāžu uzturēto oficiālo valsts reģistru savienojamību un datu apmaiņu. Kas skaidrs zemniecēm, tas vēl jāieskaidro ministrijai un Jānim Reiram.

 

Mainīgas vērtības

Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Luse atzīst, ka nevarot pateikt, cik no apmēram 250 zirgu audzētājiem varētu būt to, kuriem būtu jādeklarē viņu īpašumā esošie zirgi. Šķirnes zirgu vērtība tirgū ir ļoti dažāda atkarībā no izcelsmes, sagatavotības līmeņa un veselības.

Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un briežu dārza īpašnieks Siguldas novada Mores pagastā Dainis Paeglītis šaubās, vai savvaļas dzīvnieku audzētāju pulkā vispār ir personas, kuras varētu skart šis likumā noteiktais pienākums. Asociācijas biedri ir zemnieku saimniecību vai SIA īpašnieki.

 

“Man nav arī īsti skaidrs, kā īpašniekam būtu jānosaka turēto dzīvnieku vērtība. Ja lopu tur gaļas iegūšanai, tad tam ir gaļas vērtība. Ja audzēšanai nolūkā to pārdot, tad tā būs pavisam cita – vairākkārt lielāka,” piebilst briežu dārza īpašnieks.

 

Dainis Paeglītis domā, ka jebkādu vērtīgu mantu deklarēšana īpašniekiem ir saistīta ar lielu risku, tāpēc diezin vai daudz būs tādu, kuri gribēs to darīt. “Nezinu nevienu valsts reģistru, no kura nenoplūst informācija, nonākot savtīgu cilvēku rokās,” viņš saka.

 

Uzziņai

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums uzliek pienākumu no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi deklarēt viņu mantisko stāvokli.

Deklarēšanās pienākumu nosaka pēc vairāk nekā desmit pazīmēm, citu starpā, ja cilvēkam pieder manta (antikvāri, mākslas un kolekcijas priekšmeti, dārglietas, mājas vai savvaļas dzīvnieki, govju, zirgu, briežu ganāmpulki u. c.), kuras vērtība pēc īpašnieka ieskatiem pārsniedz 10 000 latu;

Likumā noteikts, ka mantiskais stāvoklis nav jādeklarē, ja cilvēkam pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts piecos valsts reģistros:

– Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;

– Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;

– Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

– Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;

– Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+