Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. septembris, 2013
Drukāt

“Viensētu stāsti”: Dīķa salu paradīze Grundzālē (1)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Bieži iznācis braukt pa Vidzemes šoseju, mērojot ceļu uz saviem laukiem, taču līdz šim nenojautu, ka Grundzāles pagastā, nogriežoties no galvenā ceļa pa kreisi, pēc nepilniem pieciem kilometriem var ieraudzīt jauku, sakoptu vietu – atpūtas un sporta kompleksu “Trīssaliņas”. To izveidojuši smiltenieši DAILA un AIGARS ŠMULĀNI. 


 

Pie administrācijas mājas stāvvietā novietota golfa mašīna – tai noņemts jumts, un tā nokrāsota svītraina kā zebra. Saimnieks aicina sēsties “zebrēnā” un pavizināties pa kompleksa plašo teritoriju. Kad piebraucam pie skatu torņa, Aigars saka: – Brīžiem liekas, ka nekas nav izdarīts, bet uzkāpju tornī, paveros uz apkārtni – septiņām ēkām, lapenēm, tiltiņiem, celiņiem, dīķi – un tad apjaušu, ka pēdējos desmit gados kaut kas tomēr paveikts.

“Trīssaliņas” radušās, pateicoties Aigara tētim Jānim, – viņš 1997. gadā mežizstrādei bija iegādājies 82 hektārus. Varēja jau vienkārši izcirst mežu un pārdot kokmateriālus, taču Aigara tētim šī vieta iepatikusies izteiksmīgā reljefa dēļ, un viņš nolēmis, ka te varētu ierīkot ģimenei atpūtas vietu. Diemžēl tēta nodomus un jau iesāktos darbus pārtrauca viņa pēkšņā un traģiskā aiziešana.

– Tēva skaistā doma man aizķērās, un es nolēmu turpināt. Tētis bija iecerējis izveidot vietu, kur ģimenei atpūsties, bet, kad mēs ar Dailu ķērāmies pie šā darba, jau zinājām, ka tas izvērsīsies par mūsu biznesu, – paskaidro Aigars. 
ViensetaSaimn-ak

– Sākumā es vīra idejai neredzēju perspektīvu. Tikai pirms pieciem gadiem tai noticēju, aizgāju no darba Krājbankā un pievērsos mūsu ģimenes uzņēmumam. Sākotnēji rūpējos par mārketingu, reklāmu, lai mūsu atpūtas un sporta komplekss kļūtu pazīstams. Tas vairs nebija darbs bankā, kur jāstrādā no deviņiem līdz pieciem. Augstpapēžu kurpes varēju aizmirst. Toreiz daudzi brīnījās, kurš tad no laba prāta aiziet no algota darba. Mūsu ģimenē vīrs ir ideju radītājs, bet reizēm es viņa domu lidojumus piezemēju. Neesmu pesimiste, tomēr pārāk piesardzīga. Sākumā pretojos, kāpēc mums vajag ieguldīt līdzekļus dabas takas izveidošanā, kāpēc iegādāties “zebrēnu”. Taču ar laiku pierādījās, ka Aigara ideju īstenošana nes augļus. Viņš savas jaunās ieceres parasti izdomā naktīs. Aigaram jau kopš bērnības prāts nesies uz naudas pelnīšanu. Savulaik viņš, mammai piepalīdzot, cepa vafeles, pildīja tās ar saldējumu un pārdeva tirdziņos, – stāsta Daila.

Aigars piebilst: – Gatavoju arī cukurvati, kas, gluži tāpat kā vafeles, bija uz izķeršanu. Toreiz sajutu, ka reāli nāk nauda, tagad ienākumi nāk lēni, visu laiku vajag ieguldīt līdzekļus, jo gribas atpūtniekiem piedāvāt ko jaunu, lai viņiem šeit ir ko darīt. Mums ir arī pastāvīgie klienti, kas te ierodas katru vasaru, un tad viņi jautā: kas pie jums šogad jauns?

Kad Aigara tētis iegādājās īpašumu, tajā ietilpa arī nelielais purvainais Mucenieku dīķis. Jaunais saimnieks to krietni paplašināja, izveidojot trīs saliņas, kuras uzstūma lielākas, lai uz tām varētu uzcelt koka namiņus. Saliņām doti nosaukumu – Bērzu, Priežu un Pirtssaliņa. Priežu saliņu īpaši iecienījuši mīlētāji – uz tās atrodas divvietīga mājiņa, kur netraucēti baudīt divvientulību. Taču visas mājiņas novietotas patālu viena no otras, lai viesi varētu justies kā paši savā republikā. Pie katra namiņa novietots mangalis, uz kura grilēt gaļu vai no dīķa izvilkto zivi. Ja ir vēlēšanās, savu lomu var arī nokūpināt. Dīķī vērojamas vairākas pīļu mājiņas. Saimnieks skaidro, ka citādi šiem ūdensputniem nebūtu kur dzīvot un perēt mazuļus.

– Mums viss tapa nedaudz ačgārni. Pirmo uzcēlām sēņu mājiņu, tikai vēlāk nāca gatava pirts, ar ko varbūt vajadzēja sākt, lai piesaistītu viesus. Bet Aigars uzskatīja, ka visam sporta un atpūtas kompleksam jābūt gatavam un tikai tad var aicināt atpūtniekus, – teic Daila.

“Trīssaliņu” saimnieki nakšņot brauc uz savām Smiltenes mājām, bet, ja vasarā kāds atpūtas namiņš ir brīvs, tad labprāt paliek tajā. Taču, ja Šmulāni vēlas izbaudīt atpūtnieku statusu, viņi dodas uz kādu citu atpūtas vietu. Dailas mamma par to esot neizpratnē, brīnoties, kāpēc jābrauc uz citurieni, ja pašiem ir savi namiņi. Bet Daila spriež – kā gan viņa “Trīssaliņās” varētu baudīt atpūtu, ja acu priekšā redz simts un vienu darbu veicamu. Zāles pļaušanu ar traktoru viņa uztver kā atpūtu, bet nav nemaz laika nodoties šim priekam. Daila piebilst, ka viņi nepieder pie saimniekiem, kas tikai komandētu savus trīs strādniekus. Saimnieki paši ir darbos iekšā līdz ausīm.

Kompleksā “Trīssaliņas” pavisam iekārtotas 70 gultasvietas. Uz šejieni brauc svinēt kāzas, notiek korporatīvie pasākumi un sporta spēles. Ierodas ģimenes ar bērniem, iemīlējušies divvientulības meklētāji un citi gan mierīgas, gan aktīvas atpūtas cienītāji. Aigars mums nodemonstrē, kā ar pulti var ieslēgt strūklaku uz dīķa vidū uzmeistarotā kuģīša, kas novietots uz pontona. Atpūtnieki ar katamarānu minas uz kuģīti, un pēkšņi pārsteigums – sāk darboties strūklaka. Uz improvizētā kuģīša ir notikusi pat laulību ceremonija. Kad ar “zebrēnu” braucam garām tādām kā pilsdrupām, Daila skaidro, ka šeit top jauns projekts – astoņstūru akmeņu māja. Vaicājam, kāpēc tieši astoņstūru? Vienkārši, lai būtu interesantāk. Topošajā atpūtas ēkā būs arī skatuve un tiks ierīkota kafejnīca.

– Aigars jau savā prātā visos sīkumos izdomājis, kāda izskatīsies šī māja, kad būs gatava. Viņš man saka, lai sāku jau domāt par aizkaru iegādi, bet man vispirms jāredz, kādas ir iekštelpas, tikai tad varu domāt par iekārtojumu, – stāsta Daila.

ViensetaDet3-akAigaram piemīt prasme atrast pielietojumu senām lietām. Veca ķerra ir pārvērsta par pārvietojamo grilu. Graudu siets pārtapis par lapenes lampu, izstarojot rūtainu gaismu. Ar zirgu velkamais siena grābeklis kļuvis par ērtu koka solu, bet no vecajiem ratiem uzmeistarota āra bufete. Pabraucam garām bērnu rotaļu laukumam, kurā gandrīz viss darināts no koka. Vienīgi slidkalniņi ir no plastmasas, jo pa koka dēļiem tik labi neslīdētu. Tad Aigars paziņo, ka brauksim uz Kaķu māju iedzert kafiju. Šajā mājā, kas savulaik bijusi klēts un tagad pārvesta uz “Trīssaliņām”, patiešām mīt kaķis. Tas ir boilers, kas apvilkts ar linu audumu un izveidots kaķa formā.

– Mēs ar Aigaru uzskatām, ka katrā jaunajā mājiņā vismaz viena nakts mums būtu pašiem jāpārlaiž, lai saprastu, vai viesiem tajā ērti, vai nevajag ko pilnveidot, – skaidro Daila.

Tālāk uzņemam kursu uz Meža draugu birztaliņu, kur izveidota pasakaina bērnu pilsētiņa, un pirmā, kas to novērtējusi, ir Dailas un Aigara sešgadīgā meita Paula. Ejot pa dabas taku, bērni var sasveicināties ar kurmi, jenotsuņu saimi, ezīti, labsirdīgo lāci, mežacūkas mammu un mazajiem sivēntiņiem. Šīs koka figūriņas veidojuši Smiltenes amatnieki Aigars Eklons un Guntis Priedīte. Daila atceras, kā amatnieks Aigars viņu reiz izjokojis, rādot uz pļavu un sakot: re, kur stārķi staigā un nemaz prom nelido. Daila noteikusi – laikam jau daudz varžu, ja tik ilgi vaktē. Tikai piegājusi tuvāk, sapratusi, ka tie ir koka stārķi. Saimnieks mūs aicina doties pāri, viņa vārdiem runājot, garākajam gājēju tiltam Vidzemē. Aigars palepojas, ka tilta konstrukcijas ir paša veidotas. Par bērnu izklaidi gādājot, izveidota putnu vērošanas mājiņa, kā arī uzcelta lapene ar stiklotiem logiem, kur mazajiem atpūtniekiem spēlēt spēles un rotaļāties.

– Kamēr vecāki makšķerē vai kā citādi atpūšas, bērni mierīgi var darboties savā valstībā, – skaidro Aigars.

– Šī bija ļoti izdevusies vasara, daudz saules, maz lietainu dienu, tāpēc atpūtnieki varēja aizbraukt no mums ar saulainām atmiņām, – priecājas Daila.

Raidījums par atpūtas un sporta kompleksa “Trīssaliņas” saimniekiem Dailu un Aigaru Šmulāniem skanēs Latvijas radio 1 21. septembrī plkst. 16.05, atkārtojumā 28. septembrī plkst. 6.03.

{gallery id=”2186″}

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. skaisti,malači! Veiksmi turpmāk!

Draugiem Facebook Twitter Google+