Vienus apdala, citus apdāvina 0
Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par 2016. gada valsts budžeta izpildi, kā arī pašvaldību budžetiem parāda, ka nereti nodokļu maksātāju naudu ministrijas un pašvaldības izmanto pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā tiesību aktus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa apliecināja, ka šī ir viena no svarīgākajām revīzijām, jo tā dod iespēju kreditoriem saprast, vai ir vērts investēt Latvijā.
“Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk, nekā līdzekļu valsts budžetā. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu, un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā,” sacīja valsts kontroliere.
Šajā revīzijā kritiku izpelnījusies Finanšu ministrija (FM), kura apiet pašas pieņemtās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam. Kaut gan pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību, tomēr reālā dzīve rāda ko citu. FM izstrādātajos tiesību aktu grozījumos pamatnostādnes netiek ņemtas vērā. Pamatnostādnēs ir rakstīts, ka no 2018. gada 1. janvāra atvieglojums par apgādībā esošām personām ir 250 eiro, bet FM Ministru kabineta noteikumos ir norādījusi, ka tas būs 200 eiro un tikai 2020. gadā sasniegs 250 eiro. Pamatnostādnēs netiek plānots paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, taču no nākamā gada sociālā nodokļa pamatlikme tomēr tiek paaugstināta par 1% (uz pusēm darba ņēmējiem un devējiem) un novirzīta medicīnas vajadzībām. Nav atcelts arī solidaritātes nodoklis, kā tam vajadzēja būt, ņemot vērā pamatnostādnes, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN) tiks ieviestas trīs likmes nevis divas, kā bija paredzēts.
Revidenti ir aprēķinājuši, ka gada laikā faktiskais nodokļu parāds ir pieaudzis par 7% un sasniedzis 1,36 miljardus eiro. Viņi prognozē, ka tas turpinās augt. Te atkal izskan pārmetums FM, ka tā nav pilnvērtīgi izvērtējusi iemeslus, kas ietekmē nodokļu parāda apjomu.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas atbild par nodokļu savlaicīgu iekasēšanu, ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam, atzina E. Krūmiņa. Tomēr revīzija apliecina, ka VID ir vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem.
Revidenti ir konstatējuši, ka VID 2016. gadā nav savlaikus atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā un nodokļu maksātājiem nav samaksājis nokavējuma naudu 30 tūkstošus eiro.
Nepatīkams fakts ir arī tas, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Viņiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši tiesību aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu.
Revīzijā ir atklāts, ka no negodprātīgas rīcības ir cietuši arī gandrīz deviņi tūkstoši pensionāru, kuri ir invalīdi. Aizvadītajā gadā viņiem netika automātiski piemēroti atvieglojumi, kas šīm personām pienākas, un izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos. Tas noveda pie tā, ka ik mēnesi no viņiem ieturēja par 12,40 eiro lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diemžēl vairāk nekā 800 no šīm personām 2016. gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības pēc 2017. gada 1. marta iesniegt gada ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksātā IIN atmaksu 700 tūkstošu eiro apmērā.
Valsts kasei ir garām aizplūduši 2,4 miljardi eiro, kas VID bija jāiekasē no tiem nodokļu maksātājiem, kas izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Trīssimt tūkstošu eiro lielu robu budžetā radījuši tie 77% elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kuri nav samaksājuši elektroenerģijas nodokli.
VK padomes pārstāve Zita Zariņa norādīja, ka VID savus pārkāpumus atzīst un mēģina uzlabot darbu. Savukārt VID nekādus komentārus nesniedza.
Neskopojas ar piemaksām un naudas balvām
Kaut gan bieži dzirdams, ka valsts pārvaldē ir liela kadru mainība dēļ nelielā atalgojuma, tomēr revīzija apliecina ko citu – atalgojums būtiski pieaudzis gan valsts, gan pašvaldību institūcijās strādājošiem, un tam 2016. gadā tika tērēti 665 miljoni eiro. Pieauguši arī tēriņi par piemaksām – 2014. gadā tie bija 57 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 80 miljoni eiro. Turklāt liela daļa piemaksu un prēmiju ir izmaksātas par ikdienas darbu, nevis kādiem īpašiem uzdevumiem, kas izpildīti labā kvalitātē.
Kaut gan ir pieņemts vienotais valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības likums, kurā noteikta līdzvērtīga alga par vienādiem amatiem, tomēr tas joprojām netiekot pildīts.
Revidenti atalgojumu jautājumā ir iedziļinājušies 58 valsts institūcijās, no kurām 45 bijušas tiešās valsts pārvaldes iestādes, un esot pārbaudīti 797 darbinieku un vadītāju darba samaksa. VK atklājusi 11 dažādas piemaksas un citus bonusus, visvairāk Finanšu ministrijā un Ārlietu ministrijā, un, kā sacīja E. Krūmiņa, to piešķiršanas process esot ļoti formāls. Atsevišķās iestādēs 94 procentiem darbinieku šie bonusi tiekot maksāti visa gada garumā.
Revidenti norādījuši uz skaidri redzamām atšķirībām starp “turīgākām” un “mazāk turīgām” ministrijām. Kā sacīja valsts kontroliere, finansējuma apjoms ir atkarīgs no katra ministra spējas to “izsist”. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijā – 28 541 eiro, turpretī Tieslietu ministrijā – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijā – 19 314 eiro. Būtiski ministriju centrālajā aparātā atšķiras arī atalgojuma mainīgās daļas apmērs uz vienu darbinieku gadā. Zemkopības ministrijā tas sasniedz pat 5606 eiro, kamēr Tieslietu ministrijā – 2359 eiro.
Savukārt piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā vidēji ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nemaksā piemaksu par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas, bet Izglītības un zinātnes ministrijā tās sasniegušas 3136 eiro vidēji uz darbinieku. Satiksmes ministrijā nav atvaļinājumu pabalstu, bet Finanšu ministrijā tas ir 705 eiro vidēji uz darbinieku.
Patlaban atlīdzības likumu pārskata speciāli izveidota darba grupa, kurai līdz gada beigām revidētais likums ir jāiesniedz Saeimai.
