Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. aprīlis, 2015
Drukāt

Vija Beinerte: Augšāmcelšanās vēsts ir ne tikai par dzīvi pēc dzīves (15)

Foto - Alex Ribowski ©2013Foto - Alex Ribowski ©2013

“Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē,” saka Kristus. Un vēl Viņš saka: “Kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirtu, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.”

Kristus spēja apsaukt vēju un jūru, izdziedināt klibos, tizlos un akldzimušos, atdzīvināt Jaira meitiņu un Lācaru, bet pats mira mokpilnā nāvē. Kāpēc? Kāpēc bija vajadzīga Kristus nāve pie krusta?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāizstāsta visa kristīgā reliģija. Vai arī jāpieredz un jāizdzīvo viens vienīgs mirklis – lielāks par vārdiem un lielāks par klusuciešanu.

“Prāts nejaudā saprast žēlastību. Ticība gan, jo ticība pati ir žēlastība.” Tā kādā sprediķī reiz teica teologs un komponists Ingmars Zemzaris.  “Kad Kristus nomira, kļuva tumšs pār visu zemi. Mūžības saule Kristus norietēja aiz mūsu prāta apvāršņa. Tai tumsā prāts ir akls. Tikai grēku nožēla un pazemība redz sekot Kristum nāvē, jo tā elle, kurā Viņš nokāpa, ir mūsu pašu sirds, un Viņa kapa akmens ir tik smags, cik smags mūsu pašmīlestības un pasaulīguma slogs. Vai tad ir mūsu spēkos to novelt? Bet Dieva mīlestība uzlauž nāves cietoksni – cilvēka sirdi – no iekšienes. Tas ir vislielākais brīnums. Ticība šo brīnumu redz, jo ticība ir mīlestības acugaisma.”

Tāpēc augšāmcelšanās vēsts ir ne tikai par dzīvi pēc dzīves. Tā ir vēsts arī par dzīvi pirms nāves. Par patieso dzīvību ikvienā no mums. Neviens mēs šurp neesam nākuši uz palikšanu. Agrāk vai vēlāk mēs visi atstāsim šo pasauli. Un tad mums nejautās, cik liels bijis mūsu bankas konts vai cik daiļš bijis vaigs un augums. Dievs uzlūko tikai un vienīgi sirdi.

Pāvils saka: “Tā nu paliek ticība, cerība un mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”

Ticība kam? – Patiesībai. Bet patiesība ir vienīgi Dievā, un nav patiesības ārpus Dieva.

Cerība uz ko? – Uz mūžīgo dzīvošanu. Bet mūžīgā dzīvība ir vienīgi Tēvā un saucas Dēls.

Un kāpēc lielākā no tām ir mīlestība? – Tāpēc, ka patiesība ir vārds, kas izsaka mīlestību, bet mīlestība ir dzīvības būtība, – kur nav mīlestības, nav arī dzīvības.

Pēterim, kas ir ticības klints, Jēzus trīskārt jautā: “Vai tu mani mīli?” Ne Marijai Magdalēnai, ne Jānim Viņš šo jautājumu neuzdod, jo Pēteris ir sekojis Jēzum, ticot Viņu mesiju esam un paklausot vārdos izteiktam aicinājumam, bet Jānis ir nācis, aicinājumu sajūtot sirdī. Un Jānis ir tas, kurš zina un apliecina: “Dievs ir mīlestība.”

Mīlestība pati sev ir likums, jo tajā, kā saka Pāvils, “likuma prasība ir ierakstīta mūsu sirdīs”. Vecajā Derībā grēks ir likuma pārkāpšana; Jaunajā Derībā grēks ir viss, kamī nav mīlestības. Proti, viss, kas mūs attālina no Dieva.

Īstenībā viss ir tik vienkārši…

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. ljoti speecigs raksts Atbildēt

    Paldies autorei par rakstu.Tie,kas veel nav ticiba,ceriiba un miilestiiba laikam to uztver ar gruutibam.Gaisus un priecigus Kristus augsamcelsanas sveetkus visiem.

  2. Seksīga dūda

  3. Ko gribēja autore ar to sacīt?
    No raksta sapratu, ka Kristus nāve pie krusts bija kādam vajadzīga. Kam, diez?

  4. Viss ir tik vienkārši- Atbildēt

    Jaunajā laikmetā grēks nepastāv.Tāpēc ka mums kaut kas nepatīk-Tas nav grēks.
    Katru dienu var slavēt Dievu, sakot Kristus ir augšām vēlies-jo Mēs jau paši mainam attieksmi, kad mums kas patīk.
    Robežas ir-patīk vai nepatīk.
    Visam visā ir mīlestība.Gan vecajā derībā gan jaunajā.Cilvēks nevar piedzit bez mīlestības un nevar nomirt bez mīlestības.Visa Dzīve-Viss Kosmoss sastāv ,,visirms ,,no mīlestības.
    Dievam mēs varm tuvoties tikai vienkārši tā-patīk vai nepatīk, godīgi paši sev to pasakot.Sev.

  5. Latviete - draudzīgā Atbildēt

    Man patiktos ka šīs tēmas komentētu profesionāļi, tas rosinātu līdzdomāt!
    Dzejoļi Vijai padodas labāk!
    Priecīgas un gaišas Lieldienas!

  6. Kas tic mūžīgai dzīvošanai, tie nekļūs par nodevējiem, lai glābtu sevi, brīdī, kad viņiem draudēs nāve no ienaidnieka rokas.

  7. Vai nu savu foto, vai Bībeles citātus ar (labāk gan būtu – bez) “komentāriem”. Jo abi kopā… kā medus cukursīrupa mērcē. Bet foto Alex Ribowski:) nenoliedzami labs.
    Lai notiek!

  8. Ticet ir iespejams visam kam- piemeram, musulmani tic, ka nobendejot neticigos praviesa/visuvarena varda, uzreiz paversies cels uz muzigu seksorgiju paradize ar tam cik tur krutigam jaunavam….. Nu vai ta ari nav rakstits – jeb ta ir tikai disinformacija musulmanu nomelnosanai?

  9. Daļa vīriešu jau nekad nav izcēlusies ar lielu gudrību, jo ticības lietas dažiem liekas visai piņķerīgas, citiem atkal vajadzīgs nezin kāds pamatojums, utt. Vai tad ticībai un mīlestībai ir vajadzīgs pamatojums? Tā cilvēkam vai nu ir, vai arī nav. Ticība kā augstākās jūtas atšķir cilvēku no dzīvnieku pasaules, bet mīlestība ir ticības sāls un tā ir daudz plašāks jēdziens, kā tikai dzimuma mīlestība pretēju dzimumu starpā, kā te viens otrs iedomājas. Tāpat ir ar ticību, kas dažiem reducējas tikai ar reliģiju. Mūsu zināšanas arī ir sava veida ticība, jo mēs taču ticam tam, ko mums māca skolā, vai ko mums stāsta citi cilvēki apgūstot profesiju, vai arī pieņemot dažādas idejas, kā savu patiesību. Vismaz Lieldienās mēģināsim saskatīt to labo, kas katrā cilvēkā neapšaubāmi ir, bet negācijas atstāsim citām dienām!

  10. Visu cieņu autorei, bet… tā vietā, lai rakstā atrastu pamatojumu virsrakstā izteiktajam apgalvojumam, bija tikai vēl viens apgalvojums, ka tā tas ir, kā arī daži citāti no Bībeles.
    Ak, jā … vienkārši jātic… bet tad nav vajadzīgi šādi raksti. Kas tic, tas tic arī bez sekliem un neprofesionāliem rakstiem.
    Priecīgas Lieldienas!

  11. Jūs esat ne tikai ļoti skaista, bet arī ļoti gudra sieviete! Paldies par Jūsu pārdomām Lieldienās!

    • Visas sievietes ir skaistas, tomēr gudrība parasti nav skaistuma pavadone, ja reiz vienkāršas un saprotamas lietas jāpierāda tik sapiņķerētā veidā

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+