Mobilā versija
+20.1°C
Edmunds, Edžus, Vidmants
Sestdiena, 29. jūlijs, 2017
4. jūlijs, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Virtuves karalis Rītiņš prom no “Vincenta”! Jāmirst badu! (12)

Foto-LETAFoto-LETA

Tāltālos 90. gados no “British Airways” džeta lidostā “Rīga” nokāpa kulināro zinātņu maģistrs, gastronomijas mākslas metrs Mārtiņš Rītiņš, kurš ar šūmkaroti paveic apmēram to pašu, ko Paganīni ar vijoli.

Tais laikos vietējības saprašanā vienīgais sezonālais ēdiens bija griezti tomāti, gurķi ar krējumiņu un dillītēm, un mājas ķēķa augstākā meistarklase – etiķī ietaisīta siļķe. Darbaļaudis locīja pusdienas diētiskās “Veselības” ēdnīcās, kur mieloja apvītušiem bifštekiem, bet vakariņoja ar oglēs cepinātu sīkstu šašliku “Vējiņa” tipa brīvdabas paviljonos, kur uz blakus galdiņa atlaidies kaķim līdzīgais dzīvnieks bēdīgi murrāja par savu noplukušāko biedru drūmo likteni. Rīgas šeņķos nakti vadījušiem brokastu klasika – ķilavmaizīte ar olu plus sotaks. Cilvēki zināja, ka kādreiz senči pie ugunskuriem un cepešnīcām ēduši veselīgāk un daudzveidīgāk. Tāpēc, ieraudzījuši viesmīlīgā raidījumā “labrītiņ šo rītiņ ar Mārtiņ Rītiņ” mazliet korpulentu kungu (kādam jābūt šefpavāram – nevis izstīdzējušam niedrītem), izbadējušies, pie vienmuļās padomju sabiedriskās ēdināšanas sistēmas ieradinātie, no pasaules un senām tradīcijām nošķirtie priecājās, kā gavilēja indiāņi, kad Kolumbs kāpa krastā – urā, beidzot mēs esam atrasti! Un virtuves maestro, pavārnīcas mags, mērču burvis bija klāt, un mūžu mūžam paaudžu paaudzēs viņa vārds zustin nezudīs no dūšīgi paēst mīlošās nācijas piemiņas – aplaizot pirkstiņus.

Uz ilgiem laikiem, ar nebeidzamu derīguma termiņu iemarinēts kulināro pārdomu TV šovos, meistarpavārs nepaguris cēla pārbaudītas vērtības iz aizmirstības katla un vēra durvis uz neapgūto garšu teritorijām. Pārraides skatījās ne vien pie plīts piekaltas namamātes, bet cilvēki, kuru virtuves prasmes aprobežojās ar vērš-
acs uzmešanu karstā pannā vai vāciņa noplēšanu krējuma turzai. Mārtiņš mācīja ēdelīgo, pateicīgo publiku gatavot grūbu risoto, šmorēt mežapīli, lēni cept stirnas sedlu, taisīt vērša astes virumu, iesmelt grāpī ūdeni zupai no dzintarjūras, ēst gliemežus un kroņa numuru – vārīt vārnas. Tais laikos lielākais rīma modās pie attecējušas laulenes paplātes – mīļais, cafe-au-laite, salade du chef, fruits de mar, trusis Mārtiņa gaumē, pēc spēcinošās maltītes viegls seksiņš. Kas var būt labāks par šo!

Kad Rītiņš kļuva krodzinieks, “Vincenta” pagrabiņā nokāpa gan zirga apetīti apveltītie, gan māgas vainām sirgstošie, tievētājas un ekskursanti, kam cenu dēļ pietika vien limonādei vai zelterim. Bet vai gan tas ir pasniegts rēķins un čeks – autoratlīdzība par augsto mākslu! Restorānā ieturējās Eltons Džons, princis Čārlzs un Angela Merkele. Uz ķēnišķīgām dzīrēm ieradās politekonomiskais zieds un šejienes sarunas sita pušu “Rīdzenes” tukšo salmu kulšanu kā pēc notīm ar kultūras līmeni un māksliniecisko vērtību. “Vincentā” bij ēdienreizes valsts galvām, naudas lietu ministriem, kara resora vadībai, izbraukuma sēdēs viesojās budžeta lietu komisija. Kad personāliju izslēdza no politiskās elites, tas labākais bija bēgt un nekad vairs nerādīties “Vincentā”. Mežainis no sila, vārava no Rīgas līča, saulē iededzis vectēvs tieši no dārzāju dobes piegādāja “šefam” nepieciešamās svaigākās ēdamvielas. Lauku vistas dējējas bija laimīgas, ka Rītiņš tām devis godu un garāku mūžu, bet siltumnīcās biezoknī saaudzis baziliks, estragons un oregāno pirms plūkšanas zemu palocījās ienākošā maestro priekšā.

Nu gardēži kā asās čili mērces aplieti, nelabu pastēti ieēduši – Rītiņš prom no “Vincenta”! Jāmirst badu! Jāiet uz fāstfudu! Ak, tās vien garākas brīvdienas, ko nepacietīgiem īsināt ar soternieti un foie gras. Virtuves karalis atgriezīsies restorānā uz jumta, jaunā Sapņu ēdienu fabrikā ar vēl nebaudītām smalko garšu kombinācijām!

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Pateicoties Rītiņam Latvijā ir mainījusies restorānu un to šefu, kā arī ēdiena kā pieredzes pasākuma filosofija. Jaunā šefu paaudze sākusi pie Rītiņa un turpina tiešām labi, par to liecina, ka šogad Eiropas gastronomijas mērķis ir Rīgas – Gaujas kulinārijas reģions. Ieejiet Live Riga vai pagooglējiet un paskatieties. Rītiņš ir tik daudz darījis, lai komunicētu gastronomiju, kas dažās valstīs ir mākslas joma, dažās – drīz arī Latvijā – arī radošās industrijas nozare. Rītiņa TV raidījumi bija kvalitatīvi, humora pilni un tādi par kuriem nevarētu būt kauns par Austrālijas TV, HBO kanālam, u.c. Reitingi bija lieli.Rītiņš ir veicinājis Latvijā slow food kustību, zaļos zemnieku tirdziņus…. pateicoties viņam šī filosofija ir rezultējusies Straupes Zaļajā zemnieku tirdziņā, Kalnciema tirdziņā, u.c. Cilvēki vairs negrib plastikā iepakotus nezināmas izcelsmes produktus, izstrādājumus bez stāsta no paša pagatavotāja mutes… Un visbeidzot – Latvijā ierodas ļoti augsta līmeņa biznesa aprindu pārstāvji, inverstori – mēs nemaz nezinām un neizprotam, cik augsts ir viņu līmenis, kāda ir ietekme. Tāpat, Latvijā ierodas valstu vadītāji un arī karaļi/karalienes. Pasaulē ir standarts, kas tiek pieprasīts šāda tipa vizītēm, biznesa aprindu pusdienu un vakariņu pakalpojumam. Un – lai vai kā daudzi ir centušies, tādu līmeni var garantēt Vincents. Jā, arī citi ir ļoti augstā līmenī, bet Vincents var garantēt. To es zinu no privātām sarunām ar Latvijas uzņemošo pusi un ārvalstu vēstniecību u.c. diplomātisko aprindu pārstāvjiem. Tāpēc es īsti neizprotu sarkasmu LA publikācijā. Ja Latvijā ir kaut kas pozitīvs noticis, tad tas ir noticis pateicoties Mārtiņam Rītiņam. Un ļoti žēl, ka tiek replicēta nepatiesība, skaudība, nenovērtēšana: tā vietā vajadzētu pateikt lielu paldies! Nevajag skaust vai aprunāt. Vajadzētu novērtēt un turpināt vēl labāk!

  2. Tfū! Vismaz beidzot varbūt varēs normāli paēst bez eksperimentiem.

    • Nu, tie, kas pie Rītiņa Vincentā ēduši, parasti novērtēja neparasti kvalitatīvo ēdienu. Pate neesmu, man tas par dārgu.

  3. Lapsssssssssss….

  4. Xa xa xa.Virtuves masters.Ko nesēdēja savā Amerikā meistars.Atrada stulbus letiñus,Kas ieraudzija no ASV padzītu pavârzelli,vel pederu,un tādu zābaku sauc par meistaru.

  5. Nu autors nedaudz pārspīlē ar to Latvijas virtuves mākslas atpalicību un it kā nemanot sajauc kopā divas atšķirīgas lietas – pavārmākslu un sabiedrīskās ēdināšanas kvalitāti. Bija jau krievu laikā saimnieces, kuras savas prasmes bija apguvušas vēl Latvijas laikā un arī viņu jaunāka gadagājuma audzēknes, tā kā privātās mājas viesībās un ballītēs varēja nobaudīt pat ļoti izsmalcinātas maltītes, sevišķi ja tika izmantoti tirgū pirkti vai mājsaimniecībā ražoti produkti. Protams, produktu klāsts bija ierobežots, bet tas tikai vēl vairāk pasvītro saimnieču meistarību. Attiecībā uz sabiedrisko sektoru, protams, aina bija daudz bēdīgāka, taču ne jau deviņdesmitajos, kad jau vairākus gadus darbojās ne tikai jau 1987. gadā atvērtais Lido, bet arī daudzi citi privāti uzņēmumi, kuros varēja attīstīties, mācīties un izpausties vietējie meistari. Daudz bija arī vienkāršu padomju atvasinājumu, taču jaunajos apstākļos tieši tas, ka uzvar labākais, bija noteicošais straujai maiņai un kvalitātes uzlabošanai. Pieņemu, ka kādam liksies nepiedienīga Vincenta un Lido salīdzināšana, taču man personīgi Rītiņa gatavotie ēdieni TV izskatījās daudz garšīgāki, nekā dabā Vincentā sastaptie. Un tāpēc pretī tikai dažiem Vincenta apmeklējumiem manā kontā ir neskaitāmas ēdienreizes Lido. Ir tāds jēdziens, ka vērtības un kvalitātes attiecība. Nu, lūk, šajā sacīkstē Vincents ir neglābjams autsaiders.

  6. Līcītis ar kundzi laikam ik dienas bauda Vincenta labumus. Var atļauties, izlasot Rīdzenes sarunas…

  7. Tie, kuri var atļauties ēst vakariņas Vincentā, ir ļoti bagāti cilvēki. Mani viens bagātnieks uzaicināja, bet teikšu godīgi – nepaēdu. Cenas m-ilzīgas. Porcijas uz šķīvja knapi knapi redzamas. Protams, ja to zinātu, pasūtītu vairākus ēdienus un tad kopumā ar 3 porcijām būtu drusku paēsts. Saprotu, ka šis nav krogs paēšanai, bet baudīšanai. Ja gribas ēst, nelien tur iekšā!!!!

  8. nevis jāmirst badu, bet gan beidzot būs normālas porcijas un varēs arī paēst!

  9. nu nu vai ta tik traki bija? aiziesi tu tad tik redzesi ko par tevi teiks.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Mēs arī esam drošības garants!

“Latviešiem līgums ar partiju “Vienotā Krievija” ir pats svarīgākais līgums pēc NATO līguma. “Saskaņa” ar to nes tādu reāli smagu nastu, lai nodrošinātu stabilitāti šajā valstī, un tas būtu tomēr jānovērtē,” Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) norādīja RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”.

Vai gaidāmā alkohola cenu kāpuma dēļ samazināsiet tā patēriņu?
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (11)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+