Latvijā
Sabiedrība

Vonsovičs: Dreimanes darbības var novest pie Latvijai nelabvēlīgas tiesvedības 16


Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
foto-LETA

Galvenais iemesls, kāpēc tapa mans – pilsoņa un jurista – iesniegums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), ir manas bažas par Dreimanes darbībām, kuru rezultātā iespējamas Latvijas valstij nelabvēlīgas sekas potenciālajās tiesvedībās, tā aģentūrai LETA paskaidroja zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs.

Vonsovičs norādīja, ka, sagatavojot jebkādu dokumentu, vienmēr izvērtē, vai dokumentā ietvertās pārdomas nesatur godu un cieņu aizskarošu, patiesībai neatbilstošu informāciju. “Iesniegums Ministru prezidentei nebija izņēmums,” uzsver Vonsovičs.

“Nav šaubu, ka mans iesniegums publiskajā telpā ir nopludināts no Dreimanes vadītās Valsts kancelejas. Man personīgi ir grūti iedomāties, ka tas varētu būt noticis bez Dreimanes ziņas. Līdz ar to ir vismaz nekorekti apgalvot, ka es esmu izplatījis jebkādas ziņas par Valsts kancelejas direktori. Vienlaikus, pieļaujot mana iesnieguma publiskošanu, Valsts kancelejas pārstāvji ir pārkāpuši Iesniegumu likumā noteiktos informācijas izpaušanas ierobežojumus,” tā izteicās Vonsovičs.

Advokātam, iepazīstoties ar Valsts kancelejas izplatīto preses relīzi, rodas pārliecība, ka prasības pieteikumu pret viņu tiesā kā prasītāja ir iesniegusi Valsts kanceleja, jo “nevarētu taču būt, ka fiziska persona Dreimane būtu izmantojusi Valsts kancelejas resursus, lai informētu sabiedrību par savām personīgajām aktivitātēm”.

“Galvenais iemesls, kāpēc tapa mans – pilsoņa un jurista – iesniegums Ministru prezidentei, ir manas bažas par Dreimanes darbībām, kuru rezultātā iespējamas Latvijas valstij nelabvēlīgas sekas potenciālajās tiesvedībās,” rezumēja Vonsovičs.

LETA jau ziņoja, ka Dreimane iesūdzējusi tiesā advokātu Vonsoviču par viņas goda un cieņas aizskaršanu par apmelojumiem, kas pausti vēstulē Ministru prezidentei. Pēc Dreimanes domām, jebkuri apgalvojumi par amatpersonām ir vērtējami nopietni, tādēļ šādus apgalvojumus izteikušai personai ir jāuzņemas atbildība par saviem izteikumiem.

Vienlaikus Dreimane Vonsoviča vēstuli ir pārsūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, jo advokāts vēstulē minējis, ka viņa rīcībā ir informācija par shēmām, lai no Latvijas valsts izkrāptu būtiskas, daudzu desmitu miljonu eiro mērāmas mantiskas vērtības. Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomei Dreimane ir lūgusi izvērtēt Vonsoviča darbības atbilstību zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normām un advokatūras darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, iesniedzot apmelojoša satura iesniegumu Straujumai un uzdodot premjerministrei veikt antikonstitucionālas darbības.

Dreimane norāda, ka Vonsoviča vēstulē valdības vadītājai ir pausta virkne nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu attiecībā uz viņas profesionālo darbību. Tas graujot 20 gadu ilgā darbā valsts pārvaldē gūto reputāciju. “Arī par visiem nākamajiem līdzīga rakstura nepatiesu, aizskarošu ziņu iesniegumiem vai publikācijām neklusēšu un vērsīšos tiesā,” sola Dreimane.

Jau ziņots, ka Vonsovičs vēstulē premjerministrei raksta, ka viņu neapmierina Dreimanes sistemātiskā un ilgstoši apzinātā rīcība, kas, pēc viņa domām, grauj Latvijas valsts prestižu. Vēstulē, kas nopludināta sociālajos tīklos, advokāts pauž, ka šāda Valsts kancelejas direktores rīcība valstij var radīt nevēlamas sekas.

Nosodāma esot Dreimanes rīcība – atteikšanās doties uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB), neskatoties uz to, ka birojs nosūtījis viņai četrus uzaicinājumus. “Šis fakts pats par sevi jau ir skandāls, nemaz nerunājot par to, ka tas vien ir pamats speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam liegšanai,” teikts advokāta vēstulē. Viņaprāt, atteikšanās ierasties SAB radot pārliecību, ka viņa ļoti labi apzinās iespējamo sarunas tematu, kā arī paredz sarunas iznākumu, bet vienlaikus vēlas publiskajā telpā radīt cīnītājas par demokrātiju tēlu.

Dreimanes motīvu neierasties SAB bez advokāta klātbūtnes Vonsovičs sauc par juridiski analfabētisku un norāda, ka viņas padotajiem juristiem būtu vajadzējis izskaidrot, ka aizstāvju palīdzība viņai patlaban nav paredzēta.

LA.lv