Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. septembris, 2014
Drukāt

Zviedrijā notiek parlamenta vēlēšanas

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Zviedrijā šodien, 14.septembrī, notiek parlamenta vēlēšanas, un lai gan gadiem ilgi krīzes plosītajā Eiropā tā tikusi uzskatīta par stabilitātes un veiksmīgu reformu paraugu, šobrīd valstij draud politisks strupceļš, jo aptaujas liecina, ka stabilas valdības izveidošana var būt neiespējama.

Šķiet, ka vairākumu nespēs izcīnīt nedz premjerministra Frēdrika Reinfelta vadītā centriski labējā Alianse, nedz sociāldemokrātu un “zaļo” neformālā apvienība. Līdz ar to valdības izveidošana var kļūt atkarīga no galēji labējo vai kreiso ekstrēmistu žēlastības.

Sociāldemokrāti, kas savā kampaņā sola atvēlēt vairāk līdzekļu pagājušajā gadsimtā pašu radītās labklājības valsts uzturēšanai, mēnešiem ilgi aptaujās atradās pārliecinošā vadībā, taču tagad viņu pārsvars ir sarucis, un sākušas jau izskanēt runas, ka būs nepieciešams izsludināt vēl vienas vēlēšanas.

“Iespējama Itālijas situācija, ko mēs, Zviedrijā, pat neesam pieredzējuši,” atzīst Rūpnieciskās ekonomikas pētniecības institūta direktors Magnuss Henreksons.

Arvien ticamāks kļūst scenārijs, ka sociāldemokrātu līderis Stēfans Levēns gan kļūs par spēcīgākās partijas vadītāju, taču nespēs savākt vairākumu valdības izveidošanai.

Pat gadījumā, ja viņa kabinetu atbalsta kreisie ekstrēmisti – kādreizējo komunistu izveidotā Kreisā partija -, sociāldemokrātu vadītā koalīcija paliktu mazākumā, ņemot vērā Alianses un galēji labējo Zviedrijas demokrātu balsis.

Astoņos gados Reinfelta vadītā valdība ir samazinājusi nodokļus par 130 miljardiem kronu (14,16 miljardiem eiro), vienlaikus apcērpot sociālos izdevumus. Kopējais nodokļu slogs samazinājies par aptuveni četriem procentpunktiem līdz aptuveni 45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un noslīdējis jau zem Francijas līmeņa.

Neskatoties uz to, ka Zviedrija pasaules finanšu krīzi pārcietusi labāk nekā vairums citu valstu, daudzus vēlētājus arvien vairāk satrauc neapmierinošie izglītības standarti un pieaugošā privāto ieguldījumu uzņēmumu loma veselības aprūpē, kā arī augstais bezdarba līmenis jauniešu vidū.

Turklāt valda vispārējs viedoklis, ka valdība astoņu gadu laikā ir iesīkstējusi, kas varētu liecināt, ka zviedri vēlas pārmaiņas. Taču neapmierināto balsis, domājams, tiks ne tikai līdz šim opozīcijā bijušajiem sociāldemokrātiem, bet arī kreisajiem un labējiem radikāļiem.

Kopš 2013.gada februāra valdošā koalīcija aptaujās pastāvīgi atpalikusi no opozīcijas, un vairums analītiķu uzskata, ka nu jau ir par vēlu, lai Reinfelta vadītā Alianse spētu zaudēto atgūt.

Neskatoties uz to, sociāldemokrāti, kas desmitgadēm ilgi bijuši Zviedrijas dominējošā partija, šķiet, gūs visvājākos panākumus kopš 1921.gada, kad tika ieviestas vispārējās vēlēšanu tiesības.

Tikmēr Zviedrijas demokrāti var cerēt uz savu līdz šim visaugstāko sasniegumu, iegūstot aptuveni desmit procentus balsu.

Bijušais Liberālās partijas līderis Bengts Vesterbergs, kas no 1991. līdz 1994.gadam ieņēma vicepremjera amatu, atzīst, ka pēc vēlēšanām jaunas valdības izveide nebūt nešķiet acīmredzama.

Saskaņā ar pirmdien publicētajiem aptaujas rezultātiem sociāldemokrāti var cerēt uz 30,6% balsu, par “zaļajiem” gatavojas balsot 8,6% zviedru, bet kreisos ekstrēmistus atbalsta 7,1% vēlētāju.

Tas tā dēvētajai sarkani-zaļajai koalīcijai kopā nodrošinātu 46,3% balsu jeb 167 deputātu vietas. Tādējādi kreisajiem vairākuma nodrošināšanai parlamentā pietrūktu astoņu balsu. Tikmēr Aliansi, kuru veido Reinfelta pārstāvētie moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, atbalsta 41,3% zviedru, kas centriski labējām partijām nodrošinātu aptuveni 148 deputātu vietas.

Tomēr kreisās opozīcijas pārsvars pēdējo dienu laikā sācis sarukt, un saskaņā ar trešdien publiskotās aptaujas rezultātiem tas bija vairs tikai 3,6 procentpunkti.

Ja sociāldemokrātiem un “zaļajiem” pietrūks balsu, lai nodrošinātu vairākumu, viņi, visticamāk, meklēs atbalstu pie Kreisās partijas.

Taču, kamēr sociāldemokrāti un “zaļie” cenšas neatstumt vidusšķiru, bijušie komunisti pieprasa privātā sektora izstumšanu no veselības aprūpes un izglītības, kā arī nodokļu paaugstināšanu gan uzņēmumiem, gan zviedriem ar lieliem ienākumiem.

Sarunā ar aģentūru “Reuters” Kreisās partijas līderis Jūnass Šjēstets norādīja, ka kreisie ekstrēmisti būtu gatavi atbalstīt sociāldemokrātu un “zaļo” valdības piedāvātos budžetus, arī neatrodoties koalīcijā, taču prasītu par to augstu cenu, piemēram, daudz stingrāku to privāto peļņas uzņēmumu regulēšanu, kas darbojas sociālās labklājības sistēmā.

Taču pat ar kreiso radikāļu atbalstu centriski kreisajām partijām var pietrūkt balsu, lai nodrošinātu budžeta apstiprināšanu, un budžets jaunajai valdībai ir jāiesniedz jau līdz 17.novembrim.

Tikmēr Alianse jau brīdinājusi, ka pat gadījumā, ja tā vēlēšanās zaudēs, centriski labējās partijas parlamentam iesniegs kopīgu budžeta projektu. Ja par to nobalsos arī Zviedrijas demokrāti, ar kuriem citas labējās partijas kategoriski atsakās sadarboties, kreisi centriskā valdība kritīs un nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.

“Tā ir pilnīgi jauna parlamentārā situācija, un mēs nezinām, kā Zviedrijas demokrāti tajā rīkosies, nedz arī to, kā reaģēs pārējās partijas,” norāda Gēteborgas universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Mīkaels Giljams.

Lai to novērstu, Levēns, kurš iecerējis atvēlēt 40 miljardus kronu sociālajiem pabalstiem un jaunu darbavietu radīšanai, mēģina pielabināties Centra partijai un liberāļiem, taču tie līdz šim saglabājuši savu uzticību Aliansei.

Tajā pašā laikā, ja pēc vēlēšanām tiks nomainīts centristu vai liberāļu līderis, tas varētu mainīties, un iespējamā apvienošanās ar kādu no labēji centriskajām partijām atbrīvotu Levēnu no nepieciešamības sadarboties ar kreisajiem ekstrēmistiem.

Konkurencei starp abiem lielākajiem blokiem kļūstot asākai, analītiķi prognozē, ka jaunās valdības izveidošana prasīs laiku. Tas savukārt var izraisīt īslaicīgu tirgus nervozitāti, lai gan Zviedrijas fiskālā stabilitāte ilgtermiņā nerada pamatu satraukumam.

“Sliktākais no finanšu tirgus perspektīvas būtu ļoti vāja sarkani-zaļā mazākuma valdība,” atzīst “Danske Bank” tirgus izpētes struktūrvienības galvenais ekonomists Rodžers Jūsefsons.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+