Latvijā
Sabiedrība

Kārlis Streips: Beidzot ir pielikts punkts laikiem, kad “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” pret Rīgu izturējās kā pret savu privātīpašumu5

Foto: Zane Bitere/LETA

Par pagājušās sestdienas ārkārtas vēlēšanām man ir dažādas emocijas, gan apmierinātība, gan neapmierinātība, gan samulsums. Sākšu ar pirmo.

Galvenais iemesls, kāpēc par rezultātiem priecājos, ir tāds, ka beidzot ir pielikts punkts posmam, kurā Saskaņa un Gods Kalpot Rīgai pret pilsētu izturējās kā pret savu privātīpašumu.

Skandāls pēc skandāla, milzīgi dārgi projekti, un savējo būšana, kura vislabāk bija redzama brīdī, kad dome nolēma atteikties no sistēmas, kurā četri dažādi uzņēmumi piedāvāja atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, un tā vietā visu procesu uzticēt vienam politiķiem pietuvinātajam un mīklainos apstākļos izvēlētam uzņēmumam.

Tam momentā nē pateica Latvijas Konkurences padome, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija sāka domāt par likumprojektu par domes atlaišanu. It īpaši pēc tam, kad no domes priekšsēdētāja amata tika atstādināts ilggadīgais mērs Nils Ušakovs, Rīgas dome izrādījās nespējīga veikt savas pamata funkcijas.

Kronis visam bija fakts, ka nosacītā valdošā koalīcija domē norāva trīs plenārsēdes pēc kārtas. Tas bija pēdējais piliens ministrijas pacietības kausā, un Saeima likumu par domes atlaišanu pieņēma februārī. Bija paredzēts, ka vēlēšanas būs 25. aprīlī, bet tas, protams, bija neiespējami tāpēc, ka tobrīd pastāvēja ar Covid-19 vīrusu saistīti ierobežojumi.

Pirmajā darba dienā pēc vēlēšanām četras no domē ievēlētajām partijām un apvienībām – Attīstībai/Par/Progresīvie, Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība partnerībā ar Reģionu apvienību un Jaunā Konservatīvā partija konceptuāli piekrita veidot nākamo koalīciju. Tai būtu 39 no 60 vietām Rīgas domē, un tas ir pamatīgs vairākums.

Visas četras partijas arī piedalās Latvijas valdības koalīcijā, un tas nozīmē, ka sadarbības iestrādes tām jau ir. Tiesa, NA/LRA un JKP bilda, ka piekrišana bija tikai konceptuāla, un būs nepieciešamas tālākas sarunas par jaunās domes mērķiem, bet varam būt pavisam droši, ka korupcija un skandāli Rīgas pašvaldībā ies mazumā, vismaz salīdzinot ar to, kas tur ir darījies pēdējo desmit gadu laikā.

Neapmierinātība savukārt saistās ar divām lietām. Pirmkārt, fakts, ka mandātus domē ieguva Latvijas Krievu savienība. Latvijas Avīzes lasītāji nav jāpārliecina par to, cik ļoti kaitīgs ir šis politiskais spēks.

Tas turpina uzturēt ciešas attiecības ar Krieviju, tas turpina aģitēt par tā dēvēto nulles variantu pilsonības lietās, un tas turpina pieprasīt skolas, kurām būtībā ir tiesības ignorēt valsts valodas likumu. Šajā kontekstā man kolēģis RīgaTV 24 nesen stāstīja, ka kādā restorānā viesmīlis, gados jauns puisis, ir neizpratnē blisinājis acis, kad kolēģis viņu uzrunāja latviešu valodā.

Tas liecina, ka par spīti tam, ka jau visai sen 9. un 12. klases valsts eksāmeni tiek piedāvāti tikai latviešu valodā, procesā ir kaut kādas šķirbas un caurumi. Lieki teikt, Rīgas domē LKS būs visdziļākajā opozīcijā, taču pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, lai arī partija nedabūja pietiekami daudz balsu, lai pārvarētu vēlēšanu barjeru, tā saņēma pietiekami lielu atbalstu, lai nākamajā posmā saņemtu valsts finansējumu tālākam darbam.

Vēlēšanu naktī viens no ievēlētajiem domes deputātiem kādā intervijā cerīgi bilda, ka nu ceļš varētu būt atvērts uz LKS ievēlēšanu arī Saeimā. Dievs nedod, bet tā viņš teica.

Otrkārt, fakts, ka uz vēlēšanām pagājušajā sestdienā devās knapi 40 procenti vēlētāju, ir vienkārši nožēlojami. 2017. vēlēšanās, kad galvenais jautājums bija par to, vai partijām, kuras nebija Saskaņa un GKR, izdosies sakasīt vairākumu, piedalījās 58,72, bet šogad tikai 40,58 procenti vēlētāju.

Sestdien laiks bija lietains, varbūt tāpēc liels skaits pilsoņu nolēma palikt mājās, bet te būtu jākonstatē, ja būtu bijuši jauki apstākļi, tad daudzi rīdzinieki vasaras beigās būtu devušies uz savām lauku mājām.

Abos gadījumos laika apstākļi nav nekāds aizbildinājums. Attiecībā uz lietu, nevaru nedomāt par kaut ko, ko mana māte allaž teica, ka lietainās dienās negribēju iet ārā: “Neesi jau no cukura taisīts.”

Ir arī iespējams, ka tieši Saskaņas atbalstītāji bija kūtri pirmajā reizē vairāku vēlēšanu ciklu laikā, kad biļetenā nebija “mūsu Nila.”

Taču vēlētāju līdzdalība ir viens no diviem iemesliem, kāpēc par vēlēšanām un to rezultātiem arīdzan jūtos samulsis.

Nākamajā dienā pēc vēlēšanām, portālā Facebook kādreizējais distanču slēpotājs Roberts Raimo nāca ar šādu atzinumu: “Visu redzošais Kārlis Streips neredz Tautas apzināto neiešanu balsot – boikotu noziedzīgām vēlēšanām. Kā tas nākas?”

R. Raimo pats ir visai caurkritis politiķis. Kādu laiku viņš darbojās Carnikavas novada domē, 2018. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pie mandāta netika, lūpu uzmeta, un paziņoja, ka viņš aizies no ZZS un dibinās pats savu politisko spēku.

Par tādu neesmu dzirdējis, taču, pirmkārt, nebija tās “noziedzīgas” vēlēšanas. Ministrija pieņēma lēmumu, Saeima apstiprināja likumprojektu, un Valsts prezidents to izsludināja. Nekā nelikumīga tur nav, un, otrkārt, stipri šaubos ka starp tiem, kuri pagājušajā sestdienā nebalsoja, būs īpaši daudz to, kuri pievienojas kādreizējā sportista uzskatiem.

Otra lieta ir tāda, ka nākamajā rītā pēc vēlēšanām, izrādījās, ka divos iecirkņos atrastas vairāk nekā 600 biļetenu aploksnes, kuras nebija apzīmogotas. Šo komentāru rakstīju pirmdien 31. augustā, kad Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija bija paziņojusi, ka visticamāk runa bija nevis par noziedzīgu vai ļaunprātīgu rīcību, bet vienkārši par instrukciju pārkāpšanu.

Komisijas vadītājs Juris Kokins bilda, ka tas, visticamāk, bija saistīts ar faktu, ka iecirkņos darbiniekiem pirmkārt bija jādomā par ar Covid-19 vīrusu saistīto ierobežojumu ievērošanu, bet, kamēr nebūs noskaidroti visi lietas apstākļi, komisija neko tālāk vairs neteiks.

Iespējams, ka abos iecirkņos tiks sarīkotas atkārtotas vēlēšanas vai nu visiem tiem, kuri reģistrēti attiecīgā iecirkņa teritorijā, vai tikai tiem, kuri jau nobalsoja 29. augustā.

Attiecīgajos iecirkņos nobalsoja apmēram četrarpus tūkstoši vēlētāju no kopumā 171 507 nobalsojušajiem, līdz ar ko atkārtotas vēlēšanas diez vai kaut ko īpaši mainītu ievēlēto partiju un deputātu sarakstā. Taču, ja reiz bija rupjš instrukcijas pārkāpums, tad ir būtiski noteikt, kas pie tā bija vainīgs un kāpēc.

Acīmredzot Rīgas nākamais mērs būs Martiņš Staķis. Viņš nāk no politiskas ģimenes, mamma Dagnija savulaik bija Saeimas deputāte un labklājības ministre.

Saistītie raksti
Staķa kungam bakalaura grāds interesantā kārtā ir ar specializāciju pašvaldību organizēšanā, kas noteikti jaunajā amatā par sliktu nenāks. Vēlēsim visi jaunajai Rīgas domei visu iespējamo veiksmi.

Latvijas galvaspilsētā ir pietiekami daudz problēmu, un gribu cerēt, ka jaunievēlētie deputāti uzrotīs piedurknes un nopietni ķersies pie darba. Sliktāk par pagājušo sasaukumu noteikti nebūs.

“RīgaTV 24” raidījuma “Vēlais ar Streipu” 31.augusta epizodi skaties šeit:

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Padomju rūpniecība, ko iznīcināja nacionālisti!” Kas ticis noklusēts mītā par vareno rūpniecību padomju Latvijā?
19 minūtes
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 25
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu 2
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Līgums par koalīciju Rīgas domē parakstīts: kuri politiskie spēki sadarbosies?
25 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu 1
2 stundas