Pirms 410 gadiem, 1604. gada 8. oktobrī, astronomijas zinātņu vīri Veronā, Florencē un vēlāk citās Eiropas pilsētās pirmo reizi pie debesīm Čūskneša zvaigznājā ieraudzīja līdz tam neredzētu ļoti spožu spīdekli.

Lasītākie

Uzzini, kura suņu šķirne atbilst tavam dzimšanas datumam – rezultāts pārsteidz daudzus

TV24

“Kodolzemūdene jau pie Krievijas robežas, Putin, un vispār, amerikāņi, sākam izmēģināt savus kodolieročus!” Rajevs “atšifrē” Trampa pēdējos dusmu izvirdumus

VIDEO. Putins gandrīz zaudēja pamatu zem kājām: karavīra brāļameita tiešajā ēterā pasaka daudz par daudz

Lasīt citas ziņas

Tā bija pārnova jeb supernova, kas astronomijas vēsturē palikusi ar nosaukumu ”Keplera supernova” vai arī ”Supernova 1604”. Kaut slavenais vācu astronoms Johanness Keplers nebija pirmais, kurš to pamanīja, viņš pirmais parādību aprakstīja. Keplers uzskatīja, ka tā ir jaundzimusi zvaigzne, un viņa mācītie laikabiedri sprieda, ka parādībai varētu būt kāds sakars ar tobrīd vērojamo Jupitera, Saturna un Marsa satuvināšanos. Mūsdienās zināms, ka supernovas parādīšanās nozīmē zvaigznes eksploziju, tātad ir īslaicīga. Keplera supernova atrodas 20 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, un tās gaisma pēc gada jau bija grūti saskatāma. Parādība toreiz izsauca ļoti lielu interesi sabiedrībā. Pretēji agrākajiem pieņēmumiem, izrādījās, ka zvaigžņotā debess nav nekas mūžīgi nemainīgs.