Pirms 410 gadiem, 1604. gada 8. oktobrī, astronomijas zinātņu vīri Veronā, Florencē un vēlāk citās Eiropas pilsētās pirmo reizi pie debesīm Čūskneša zvaigznājā ieraudzīja līdz tam neredzētu ļoti spožu spīdekli.

Lasītākie

Kokteilis

Ziemassvētki – brīnumu laiks, bet daļai zodiaka zīmju pārstāvju tās ir tīrās mocības! Uzzini, kuras zīmes patiesībā necieš šos svētkus

FOTO. Bērnudārzs, par kuru runā visa Latvija – tik grezna Ziemassvētku pasaka, šķiet, citviet nav redzēta

Kokteilis

Arestēts Makrona galvenais sulainis. Viņš prezidenta acu priekšā darījis ko tādu, kas šokējis visu Franciju

Lasīt citas ziņas

Tā bija pārnova jeb supernova, kas astronomijas vēsturē palikusi ar nosaukumu ”Keplera supernova” vai arī ”Supernova 1604”. Kaut slavenais vācu astronoms Johanness Keplers nebija pirmais, kurš to pamanīja, viņš pirmais parādību aprakstīja. Keplers uzskatīja, ka tā ir jaundzimusi zvaigzne, un viņa mācītie laikabiedri sprieda, ka parādībai varētu būt kāds sakars ar tobrīd vērojamo Jupitera, Saturna un Marsa satuvināšanos. Mūsdienās zināms, ka supernovas parādīšanās nozīmē zvaigznes eksploziju, tātad ir īslaicīga. Keplera supernova atrodas 20 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, un tās gaisma pēc gada jau bija grūti saskatāma. Parādība toreiz izsauca ļoti lielu interesi sabiedrībā. Pretēji agrākajiem pieņēmumiem, izrādījās, ka zvaigžņotā debess nav nekas mūžīgi nemainīgs.