Pirms 410 gadiem, 1604. gada 8. oktobrī, astronomijas zinātņu vīri Veronā, Florencē un vēlāk citās Eiropas pilsētās pirmo reizi pie debesīm Čūskneša zvaigznājā ieraudzīja līdz tam neredzētu ļoti spožu spīdekli.

Lasītākie

Veselam

Atpūta nav slinkums, tā ir atjaunošanās! 13 ieradumi, kas slepus paātrina novecošanos

Kokteilis

Cilvēkiem, kas dzimuši šajos četros datumos, piemīt īpaša spēja dziedināt citus 13

“Tas bija kas draudīgs, bariņš melnādaino apstājās un…!” sieviete dalās ar Ogres svētkos redzēto

Lasīt citas ziņas

Tā bija pārnova jeb supernova, kas astronomijas vēsturē palikusi ar nosaukumu ”Keplera supernova” vai arī ”Supernova 1604”. Kaut slavenais vācu astronoms Johanness Keplers nebija pirmais, kurš to pamanīja, viņš pirmais parādību aprakstīja. Keplers uzskatīja, ka tā ir jaundzimusi zvaigzne, un viņa mācītie laikabiedri sprieda, ka parādībai varētu būt kāds sakars ar tobrīd vērojamo Jupitera, Saturna un Marsa satuvināšanos. Mūsdienās zināms, ka supernovas parādīšanās nozīmē zvaigznes eksploziju, tātad ir īslaicīga. Keplera supernova atrodas 20 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, un tās gaisma pēc gada jau bija grūti saskatāma. Parādība toreiz izsauca ļoti lielu interesi sabiedrībā. Pretēji agrākajiem pieņēmumiem, izrādījās, ka zvaigžņotā debess nav nekas mūžīgi nemainīgs.