“Beidziet mānīt Latvijas sabiedrību!” Linda Liepiņa izplūst emocijās un “atmasko” dažus deputātus 0
Latvijas sabiedrība ir nonākusi brīdī, kad notiek vērtību sadursme. Saeimas deputāte un partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāve Linda Liepiņa asi un emocionāli reaģējusi uz Saeimas vairākuma lēmumu atlikt izskatīšanai jautājumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, kā to ierosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņa vietnē “Facebook” dalījusies ar savu uzrunu no Saeimas tribīnes, kur viņa saka: “Es esmu pret Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinājumu balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas atlikt uz nākamo Saeimu.
Saeimas vairākums nav izturējis spiedienu, kas ir nācis no rafinētas, labi organizētas kampaņas, kurā ir iesaistījušies ne tikai politiķi, bet arī pārfinansētas nevalstiskās organizācijas, mediji, kuri tiek piebaroti caur Sabiedrības Integrācijas fondu, tādejādi uzspiežot vienīgo, pareizo viedokli, un reklāmas aģentūras, kuras gadiem ir ieeļļotas ar valsts pasūtījumiem, lai kādi tie būtu, jo nauda taču nesmird!
Jūs sakāt, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka eksistē tikai 2 dzimumi – vīrietis un sieviete, un to nav nepieciešams nostiprināt Satversmē. Jūs melojat!
Jūs, sakāt, ka mums tikai rādoties, ka sociālā dzimuma ievazāšana Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir apdraudējums skaidrai izpratnei par to, ka Latvijā vēl joprojām ir tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Jūs melojat!
Jūs sakāt, ka vecākiem nav jāuztraucas, ka viņu bērni izglītības iestādēs var tikt saindēti ar Latvijas konservatīvajai sabiedrībai svešu ideoloģiju. Jūs melojat!
Kamēr jūs turpināt neģēlīgi melot, skolā 15 gadus jauna meitene saņem anketu, kurā viņai jāizvēlas viens dzimums no trijiem – sieviete, vīrietis vai nebinārais. Kā tas nebinārais tur skolā uzradās? Atlidoja no Marsa?
Nacionālā Apvienība un Apvienotais Saraksts! Neceliet to, ko jūs nevarat panest! Beidziet mānīt Latvijas sabiedrību ar tām vērtībām, par kurām jūs neesat gatavi iestāties līdz galam. Un līdz galam bija šodien! Tas nebūs ne rīt, ne parīt, ne pēc gada! Līdz galam par vērtībām bija šodien!
Es balsoju pret mīkstmiesību, pret rāpulību atpakaļ un pret stājas zaudēšanu. Es balsoju pret nodevību.
Gļēvulībai un savu vērtību nodošanai no šodienas ir jauns vārds, un tā ir “atlikšana”.
P.S. Manas runas laikā Vienotības deputātes Ingrīda Circene un Ilze Vergina smējās, Progresīvie turpināja apskauties, vienīgi Nacionālā Apvienība un Apvienotais Saraksts klusēja.
Rīgas Pilī šampanietis bija izbeidzies jau vakar.”
Jau vēstījām, ka Saeima deputāti vairākums šodien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.
Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.
Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 deputāti no “Jaunās vienotības”, “Progresīvajiem”, “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības, pret bija 18 deputāti no “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”, atturējās Skaidrīte Ābrama, bet izstāšanos no konvencijas līdz šim atbalstījušās Zaļo un zemnieku savienības politiķi un vēl pāris deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.
Gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ārlietu komisijā bija rosinājusi noteikt Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Jau ziņots, ka prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai, kuru ievēlēs pēc nepilna gada.
Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.
Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.
30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Saeimas vairākuma atbalstītā izstāšanās no konvencijas izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, gan parakstot aicinājumus politiķiem lēmumu pārskatīt, gan pulcējoties sen nebijuši lielā protesta akcijā. Savukārt ZZS lēmums pieslieties opozīcijai Stambulas konvencijas jautājumā noveda pie faktiska Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcijas sabrukuma, valdot augstai neuzticībai starp koalīcijas partneriem un tiem savstarpēji apmainoties ar asiem paziņojumiem.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un “Progresīvie” iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatīja arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņoja, ka Latvijas Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
