Vairākums ir lēmis: Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu pārskatīs nākamā Saeima 0
Saeima deputāti vairākums šodien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.
Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.
Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 deputāti no “Jaunās vienotības”, “Progresīvajiem”, “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības, pret bija 18 deputāti no “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”, atturējās Skaidrīte Ābrama, bet izstāšanos no konvencijas līdz šim atbalstījušās Zaļo un zemnieku savienības politiķi un vēl pāris deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.
Gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ārlietu komisijā bija rosinājusi noteikt Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Partija “Progresīvie” pēc šī lēmuma izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Stambulas konvencijas denonsēšanas apturēšanu panāca sabiedrības gatavība aizstāvēt savas vērtības.
Partijas skatījumā, Saeimas trešdienas lēmums esot nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā, atzīmē politiskais spēks. “Progresīvo” Saeimas frakcijas vdaītājs Andris Šuvajevs norāda, ka “Progresīvie” “atbalsta šo kompromisa risinājumu, lai novērstu tūlītēju konvencijas denonsēšanu šajā parlamenta sasaukumā.
“Ir acīmredzams, ka sabiedrības vērienīgā mobilizēšanās savu vērtību un valsts reputācijas aizstāvībai šī likumprojekta atbalstītājus nobiedēja. Taču jāņem vērā, ka neatgriezenisks trieciens Latvijas reputācijai jau ir noticis un šīs situācijas izraisītājiem un veicinātājiem par to būtu jāuzņemas atbildība,” pauž Šuvajevs.
Neatkarīgi no patlaban izvēlētā situācijas risinājuma, politiskais spēks norāda, ka “Progresīvie” turpinās aizstāvēt uzskatu, ka vienīgais pareizais lēmums ir Latvijas palikšana konvencijā un visu tās sniegto iespēju izmantošana vardarbības problēmu apkarošanai valstī.
Jau ziņots, ka prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai, kuru ievēlēs pēc nepilna gada.
Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.
Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.
30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Saeimas vairākuma atbalstītā izstāšanās no konvencijas izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, gan parakstot aicinājumus politiķiem lēmumu pārskatīt, gan pulcējoties sen nebijuši lielā protesta akcijā. Savukārt ZZS lēmums pieslieties opozīcijai Stambulas konvencijas jautājumā noveda pie faktiska Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcijas sabrukuma, valdot augstai neuzticībai starp koalīcijas partneriem un tiem savstarpēji apmainoties ar asiem paziņojumiem.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un “Progresīvie” iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatīja arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņoja, ka Latvijas Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
