“Tas maciņš, ko jūs plivināt, Evika Siliņa, ir tukšs!” Deputāti debatēs apber viens otru ar apvainojumiem 0
Pēc opozicionāres Lindas Liepiņas (LPV) runas Saeimas debatēs par nākamā gada budžetu Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) aicināja parlamentāriešus runāt cieņpilni.
Liepiņa aicināja Latvijas sabiedrību neklausīties valdībā, jo, pēc viņas domām, tā šai valdībai esot tukša vieta. Viņa aicināja negaidīt brīnumus ne no šīs valdības, ne premjeres Evikas Siliņas (JV), ne no “Jaunās vienotības”.
“Tā ir tukša muca, kas tālu skan,” pauda Liepiņa, norādot, ka Latvijas valdība esot “tik tukša muca, cik tukšs ir Latvijas maks”.
Liepiņa uzskata, ka Siliņas vārdi nekad nav saskanējuši ar darbiem, un, viņasprāt, savas intereses valdība “vienmēr uzlikusi augstāk par sabiedrības interesēm”. “Jūs pieviļat, jūs noslepenojat, jūs notrallināt,” izteicās Liepiņa.
Viņa apgalvoja, ka esot slēgtas lauku skolas, neesot pieejami medicīnas pakalpojumi, esot pazemoti skolotāji un medicīnas darbinieki, neesot pieejami transporta pakalpojumi cilvēkiem laukos un ir “kosmiskas cenas veikalos”.
“Tas maciņš, ko jūs plivināt, Evika Siliņa, ir tukšs,” teica Liepiņa.
Mieriņa pēc Liepiņas runas aicināja parlamentāriešus runāt ar cieņu, neveltot kolēģiem personīgus apvainojumus.
Deputāts Edmunds Jurēvics (JV), kurš Saeimas debatēs uzstājās pēc Liepiņas, sacīja, ka pēc “šīs runas vajadzētu kādu kadiķīti vai vīraku, lai izkvēpinātu šitos murgus”.
Jurēvics pārmeta Liepiņai, norādot, ka no partijas “Latvija pirmajā vietā” neizskan konstruktīva kritika, vien zākāšanās.
Vienlaikus koalīcijas deputāts, atskaitoties par nākamā gada budžeta plāniem, uzslavēja to, sakot, ka tajā ir domāts par drošības stiprināšanu, ģimeņu labklājību, izglītību.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus eiro, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
