
ROBEŽA 0
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS gada nogalē publicējis aptaujas rezultātus par to, “kādi iekšējie un ārējie faktori apdraudēs Latviju nākamgad”. Draudu sarakstā pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas “bēgļi”, “patvēruma meklētāji” un “nelegālie imigranti”. It kā trīs vārdi, starp kuriem arvien grūtāk saskatīt atšķirību. Bēgļi Eiropā ierodas nelegāli, un plūsma neatgādina spontānu bēgšanu, bet organizētu, mērķtiecīgu kustību.
Iespējams, tā ir sakritusi ar kādu politisko noskaņojumu Eiropas elitē un varbūt pat kādiem saimnieciskiem aprēķiniem. Te jau vispirms būtu jāskatās uz bēgļu uzņemšanas (faktiski sveikšanas!) politikas dzinēju – Vāciju. “Parlamentarium” muzejā Briselē ir apskatāma bilžu izstāde, kas atspoguļo Eiropas Savienības vēsturi. Vienā no bildēm redzams mulsi smaidošs portugālis Armando Rodrigess, kuru Ķelnes stacijā sagaida Vācijas amatpersonas un žurnālistu pūlis. Rodrigess kļuvis par miljono viesstrādnieku, kurš ieradies Vācijā, un par to saņem valdības dāvanu – mopēdu. Tas ir 1964. gads, Vācijas “multikulturālisma” politikas pirmsākumi. Arī Latvijā tajā laikā netrūka “viesstrādnieku” – okupācijas varas īstenotās migrācijas politikas sekas izjūtam joprojām. Kā sašķeltu sabiedrību un nesekmīgus integrācijas mēģinājumus.
Nekas jau neliedz propagandas nolūkos kādā Vācijas stacijā nākamgad sarīkot pompozu miljonā bēgļa sveikšanas ceremoniju, taču Latvijā uz šīm norisēm cilvēki raugās ar bažām.
Taču vēl uztraucošāka minētajā SKDS aptaujā šķiet atziņa, ka sabiedriskā doma ir ļoti emocionāla un reaģē vien uz redzamiem un skaļiem kairinājumiem, bet, kā saka, nelaime parasti nenāk brēkdama. Vēl pērn mūs ļoti satrauca Putina režīms, Krievijas agresija Ukrainā un iespējamie netīrie nodomi Baltijā, bet tagad “ārvalstu militārās darbības” kā draudu uzskata vairs neliela daļa iedzīvotāju. Šis risks pat vairs nav desmitniekā. Bet vai tad Krievijā kaut kas ir mainījies? Tāpēc, manuprāt, gan šī, gan nākamā gada vārds ir nevis “bēgļi”, bet ROBEŽA. Latvijas robeža, Eiropas robeža… Un jautājums – vai spējam to nosargāt?
Māris Antonevičs