Foto: SCANPIX/REUTERS/Ints Kalniņš

50 miljonu lietā lūgs apcietināt vēl vienu aizdomās turamo 0

Kriminālprocesā par vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu likvidējamajā “ABLV Bank” prokuratūra tiesai lūgs piemērot apcietinājumu vēl vienai aizdomās turamai personai, noskaidroja aģentūra LETA.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Par kādu sabiedrības sapratni un empātiju mēs varam runāt?” dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem
“Svētdienas” braucēji uz ceļiem veic neprognozējamas darbības – šoferis ar 26 gadu pieredzi dalās kaitinošākajās situācijās, ko novērojis satiksmē 83
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
Lasīt citas ziņas

Tiesa šo prokuratūras pieteikumu skatīs rīt, 1.februārī.

Jau vēstīts, ka šajā kriminālprocesā starp personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir septiņi bijušie bankas darbinieki, tostarp viens bijušais valdes loceklis, pavēstīja prokurors Dainis Šteinbergs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prokurors informēja, ka kopumā personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, skaits pieaudzis līdz 12, tostarp sešām personām ir statuss – aizdomās turamais.

Piecām personām piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Starp aizdomās turētajiem ir arī četri ārvalstu pilsoņi, kuri patlaban atrodas ārzemēs. Ārzemnieku valstiskā piederība netiek atklāta. Izmeklēšanas gaitā Latvijas prokuratūra vērtēs, vai nepieciešams lūgt viņu izdošanu Latvijai.

Starp lietā aizdomās turētajām divām personām patlaban piemērots apcietinājums, pārējiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. LETA jau ziņoja, ka apcietinājums piemērots uzņēmējam Andrim Ovsjaņņikovam un juristam Andrim Putniņam.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka Ovsjaņņikovs ir bijušais “ABLV Bank” privātbaņķieris.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka Ovsjaņņikovs ir valdes loceklis uzņēmumā “Manat”, kas 2018.gadā strādāja ar 2 583 146 eiro apgrozījumu. 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Baltkrievijas pilsonei Darjai Terekhinai. Vēsturiski “Manat” kapitāldaļu turētājs arī bijis “Manat Holdings”, kas bijis reģistrēts Seišelu salu republikā, kas plaši pazīstama kā ofšoru zona.

Skaidrojot lietas apstākļus, Šteinbergs norādīja, ka lieta uzsākta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un grupā.

Viņš atzīmēja, ka kriminālprocess uzsākts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informācijas.

Atbilstoši prokuratūras rīcībā esošajai informācijai grupas dalībnieki pārsvarā legalizēja Krievijā un Baltkrievijā iegūtus noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šī nauda iegūta, nemaksājot nodokļus un krāpšanas rezultātā.

Naudu tālāk šī grupa legalizēja ES finanšu sistēmā, proti, sākotnēji līdzekļi tika ieskaitīti uzņēmumu kontos, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES). Savukārt pēc tam grupas dalībnieki reģistrēja dažādu uzņēmumus ES un atvēra kontus “ABLV Bank”. Pārsvarā šie uzņēmumi bija reģistrēti Apvienotajā Karalistē un Kiprā.

Pēc tam, kad nauda tika ieskaitīta “ABLV Bank” kontos, atsevišķi bankas darbinieki esot palīdzējuši ar padomiem, lai šos līdzekļus varētu legalizēt un tie netiktu arestēti.

Tādā veidā, prokuratūras ieskatā, bankas darbinieki palīdzēja, lai līdzekļi varētu tikt pārskaitīti uz citām bankām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Šteinbergs atzīmēja, ka vēlāk arī tiks vērtēts, vai pati kredītiestāde ir bijusi iesaistīta nelikumīgajās darbībās. Izmeklēšanā tiks vērtēta ne tikai privātbaņķieru, bet arī bankas atbildīgo amatpersonu rīcība.

Reklāma
Reklāma

Viņš piebilda, ka prokuratūra ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā. Tāpat 30 kratīšanās izņemts liels daudzums dokumentu, dažādu ārzonu reģistrācijas dokumenti, zīmogi un kodu kalkulatori.

Lai arī “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) paziņojuma, prokurors apliecināja, ka ASV puse šajā lietā nekādu informāciju nav devusi. Tāpat prokuratūras atklātajai shēmai nav sakara ar “FinCen” paziņojumu.

Kā ziņots, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī Baltkrievijā sadarbībā ar šīs valsts tiesībsargājošām iestādēm.

Publiski zināms, ka procesuālās darbības veiktas arī likvidējamajā “ABLV Bank”. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji bija ieradušies arī kādā īpašumā Rīgā, Alberta ielā.

Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.

Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.

Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā un tajā izveidota izmeklēšanas grupa.

Pērn 19.oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma kriminālprocesa izmeklēšanu.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi.

Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar “ABLV Bank” pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, taču pagaidām aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot kāda ir bijusi virzība šajās lietās.

Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē “ABLV Bank” un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Militārais skandāls Vācijā. Mēģinām skaidrot, kas tas bija, – daļa krievu hibrīdkara vai Rietumu naivums?
Robežsardzes priekšnieks: Nelegālo migrantu plūsma atkal palielinās
TV24
Andrejs Volna: “Krievijā pagaidām vēl nav Hitlera nacisms, taču pilnīgi reāls fašims”
Sieviete sirsnīgā Linkedln ierakstā paziņo par savu nāvi no vēža: “Lai gan mēs nevaram kontrolēt to, kas ar mums notiek, mēs varam kontrolēt, kā mēs reaģējam”