“Strādāju, lai rūpētos par citiem, bet pati grimstu nabadzībā,” Sarmīte Latvijā jūtas pamesta likteņa varā
0
Rūpēties par otru cilvēku nav viegli, to mēs visi zinām, bet, ja tas ir algots darbs, tas ir vēl izaicinošāk, jo aprūpējamie ir daudz, emocionāli un fiziski tas ir izaicinoši un nogurdinoši. Šķistu, ka pansionāta darbiniekiem būtu jāpelna miljoni, diemžēl Latvijā par šādu zelta darbu viņi saņem minimālo algu. Rubrikā “Negodīgas algas” pie manis vērsās Sarmīte, kura nesaprot, kā lai šobrīd ziemā, ar apkures rēķiniem, tām nenormālajām cenām veikalos, kā lai izdzīvo?
“Rakstu jums ar smagu sirdi un lielu sašutumu. Tikko esmu parakstījusi darba līgumu par minimālo algu – 780 eiro pirms nodokļiem. Uz papīra tas izskatās kā darbs, bet realitātē tā ir izdzīvošana no mēneša uz mēnesi, nemitīgā stresā un bailēs par rītdienu.
Mani darba pienākumi ietver slimnieku un senioru aprūpi – palīdzību piecelties, nomazgāties, saģērbties, pabarot, nomainīt gultasveļu, uzkopt telpas, dezinficēt virsmas, nereti arī uzklausīt, mierināt un būt līdzās cilvēkiem, kuri ir vientuļi, slimi vai dzīves noguruši. Tas ir fiziski smags darbs – mugura sāp, rokas nogurst, emocionāli tas ir vēl grūtāk. Mēs redzam cilvēku ciešanas katru dienu, bet par to saņemam algu, ar kuru pašas knapi varam izdzīvot.
Kad mēģinu sarēķināt, kā samaksāt īri, elektrību, apkuri, ūdeni, internetu un vēl nopirkt pārtiku, man vienkārši nolaižas rokas. Par ārstu, zobārstu, drēbēm vai jebkādiem neparedzētiem izdevumiem pat nerunāju. Uzkrājumi? Tas skan kā joks. Dzīvoju pastāvīgā trauksmē – ja salūzīs sadzīves tehnika vai saslimšu, nezinu, ko darīšu.
Visvairāk sāp apziņa, ka šis ir darbs, bez kura sabiedrība nevar iztikt. Mēs rūpējamies par vājākajiem, bet paši paliekam pēdējā vietā. Vai tiešām cilvēka cieņa Latvijā ir tik lēta? Vai tiešām par pilnas slodzes, smagu un atbildīgu darbu pienākas alga, kas neļauj normāli dzīvot?
Es nerakstu, lai sūdzētos tikai par sevi. Rakstu visu to sieviešu vārdā, kuras klusējot dara šo darbu, jo “nav citas izvēles”. Gribētos ticēt, ka kāds to sadzirdēs un sapratīs – ar pateicības vārdiem un solījumiem rēķinus nesamaksāsi,” Sarmīte norāda.
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šogad minimālā alga ir 780 eiro, tā ir par 5,4% augstāka nekā 2025. gadā.
“Šogad minimālās algas pieaugums ir mazāks par sagaidāmo vidējās algas kāpumu, kas varētu būt ap 7%, tā varētu sasniegt apmēram 1950 eiro.
Tātad minimālā alga ir 40% no vidējās algas. Visbiežāk minimālo algu salīdzina ar algas mediānu jeb atalgojumu, ko saņem “visvidējākais” darbinieks, kas ir tieši pa vidu visam ienākumu sadalījuma spektram. Algas mediāna Latvijā šogad būs ~1580 eiro, tātad minimālās algas attiecība pret to varētu būt ~49%.
Šāds slieksnis ir uzskatāms par diezgan zemu, ir vairākas ES valstis, kur šī attiecība (šogad) ir virs 60%, piemēram, var minēt Franciju, Portugāli, Slovēniju, Bulgāriju, bet Polijā tā ir 59%!”
Tātad var teikt, ka minimālās algas līmenis noteikts piesardzīgi, lai neradītu nozīmīgu bezdarba pieauguma risku. Tas gan arī nozīmē, ka to cilvēku skaits, kam minimālās algas celšana palielinās viņu faktiskos ienākumus, nebūs liels.
Tipisks piemērs darbavietām, kurās atalgojums citās valstīs nereti ir minimālās algas līmenī vai nedaudz virs tā, ir vienkāršākie darbi mazumtirdzniecībā un ātrajā ēdināšanā.
Atgādinājumus, ka vismaz Rīgas reģionā arī šādās vietās algas mēdz būt ievērojami virs minimālās algas sliekšņa, nereti var redzēt veikalu skatlogos, kur arvien biežāk redz ziņas par darbinieku meklēšanu.
“Saskaņā ar maniem vērojumiem, solītais atalgojums tipiski ir 30-50% virs minimālās algas. Tas liek domāt, ka likumā noteiktais minimālās algas slieksnis faktisko darba samaksu ietekmē galvenokārt šādās situācijās:
– Apvidos ar visaugstāko bezdarba līmeni, kur cilvēkiem ir ļoti ierobežotas izvēles iespējas.
– Gadījumos, kad cilvēkus strādāt šo darbu mudina arī cita motivācija – vēlme iegūt pieredzi, entuziasms vai pienākuma sajūta, darbs radinieku uzņēmumos, sava biznesa uzsākšana.
– Darba tirgus pētniekiem ir labi zināms – jo mazāka ir uzrādītā alga, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks kaut ko saņem papildus. Daudzos gadījumos minimālās algas līmenis novelk līniju, zem kuras nevar “optimizēt” darbaspēka nodokļus, tas neatspoguļo visus darba ienākumus,” Strautiņš norāda.
Vai arī tavā darbā tev maksā pārāk maz? Vai esi saskāries ar kādu negodprātīgu rīcību no priekšniecības? Varbūt ķildas ar kolēģiem? Raksti man uz [email protected].
